Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Ģērmaņa atskats

"Sastopoties vaigu vaigā ar jubilāru, var gadīties, ka ne vienmēr pirmajā brīdī ir iespējams nemaldīgi noteikt, vai jūs runājat ar vēstures zinātņu doktoru Uldi Ģērmani vai viņa alter ego doktoru Ulafu Jāņsonu," – par 1995. gada 21. oktobra SestDienas salona varoni rakstīja publicists Vilnis Zaļkalns. Vēsturniekam un rakstniekam, vairāku grāmatu, tai skaitā grāmatas Latviešu tautas piedzīvojumi (1959), autoram Uldim Ģērmanim (1915–1997) tobrīd, 4. oktobrī, bija apritējuši 80 mūža gadi, bet dažus mēnešus agrāk, 9. maijā, – 50 gadi, kopš tolaik 30 gadu vecais kara ziņotājs Ģērmanis spēra savu kāju Zviedrijas karaļvalsts krastā.

Vakar, 7:32

Vēsture Dienā: Balsoja par smukāko

"Šādi vēlēšanu rezultāti būtu ierakstāmi Ginesa rekordu grāmatā," Dienai teica Māris Gailis, vērtējot 6. Saeimas vēlēšanu rezultātus, tātad – pirms ceturtdaļgadsimta. Tie, kas uzskata, ka vispārējās vēlēšanu tiesības ne pie kā laba nenoved, toreiz varēja sākt berzēt rokas: lūk, lūk, tagad atmodīsies arī tie, kas nesaprata, ko ievēlējuši 5. Saeimā.

17. oktobris, 8:59

Vēsture Dienā: Sidnejā – kā Lūsim

10. oktobris, 7:32

Vēsture Dienā: Laiva sen pilna

4. oktobris, 7:15

Vēsture Dienā: Neizšķirts ar Spāniju

26. septembris, 6:56

Vēsture Dienā: Reketieru laiks

"Šajā notikumā varbūt ne viens vien mazo veikaliņu īpašnieks atpazīs arī savas finansiālās "klaušas"," stāstu par provinces reketieru rokrakstu 1995. gada 15. septembra Dienā sāka Gaida Liepiņa. Rekets jeb "jumts" pirms 25 gadiem Latvijā zēla un plauka. Alternatīva būtu bijusi lielāku tiesību piešķiršana Zemessardzei, tā ar reketieriem ātri tiktu galā, bet diemžēl Zemessardzē netrūka tādu, kas vispirms šauj un tikai tad skatās, pa ko šāvuši. Tad nu palika pie tā, ka valsts pamazām izspiedīs izspiedējus no to ieņemtās nišas.

20. septembris, 7:40

Vēsture Dienā: Rubika dzejas dienas

Alfrēds Rubiks, kuram 24. septembrī paliek 85 gadi un kurš var kalpot par paraugu ikvienam ar sociālisma idejām apsēstajam, bija 1992. gada 12. septembra Dienas intervijas varonis. 1991. gada 23. augustā Rubiks, kura iespējamo rīcību gadījumā, ja augusta pučs būtu uzvarējis, nav grūti iztēloties, kompartijas centrālkomitejas ēkā tika arestēts, un Dienas intervijas laikā viņš jau vairāk nekā gadu bija nosēdējis cietumā.

13. septembris, 20:00

Vēsture Dienā: Augošā noziedzība un nāves sodi 1992. gadā

"Latvijā šogad izpildīti jau divi nāves sodi," vēstīja 1992. gada 20. augusta Dienas pirmās lapas raksts, ievietots tieši zem raksta Noziedzība valstī pieaug, kurā tika teikts, ka 1992. gada pirmajā pusgadā Latvijā izdarīti vairāk nekā 28 000 noziegumu – par 48% vairāk nekā gadu iepriekš, tai skaitā 132 slepkavības, no kurām atklātas 72, un 384 bruņoti uzbrukumi. (Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers skaidroja, ka liela problēma esot kadru trūkums. Jau tā retās policistu rindas vēl vairāk paretināšot valsts valodas eksāmens, jo valstī tikai 42% šajā sistēmā strādājošo esot latvieši, un vēl traģiskāka situācija esot Rīgā, kur latviešu ir tikai 7% no sistēmā strādājošajiem.)

5. septembris, 7:30

Vēsture Dienā: Zāberu mīl un atceras

''Tenorsvētku koncerta sākums sestdien, 19. augustā, Madonas brīvdabas estrādē kavējās nevis lietus, bet lielā klausītāju pieplūduma dēļ,'' 2000. gada 21. augusta Dienas pirmajā lapā rakstīja Inese Lūsiņa, atspoguļojot vienu no izcilā latviešu operdziedātāja Jāņa Zābera (dzimis 1935. gada 11. augustā Madonas apriņķa Meirānu pagastā, miris 1973. gada 25. martā Rīgā) piemiņas pasākumiem. Togad Jānim Zāberam, ko dažkārt mēdz saukt arī par labāko latviešu dziedātāju, būtu 65 gadi.

30. augusts, 8:00

Vēsture Dienā: Eksplozijas šoks universālveikalā Centrs

2000. gada augustā Rīgas centru satricināja terora akts lielveikalā.

22. augusts, 7:04

Vēsture Dienā: Slepenākais cietums

Kāpēc komunistu režīms šāva cilvēkus? Nu tāpēc, lai visādi atpakaļrāpuļi nestājas ceļā uz gaišo komunistisko nākotni, jo, kamēr viņi tur stāv, gaišo nākotni nav iespējams sasniegt. Cēla mērķa vārdā tātad šāva. Turklāt ne tikai nomaļās vietās, kā Baltezerā, bet arī pašā Rīgas centrā.

15. augusts, 18:09

Vēsture Dienā: Par pareizāko latvieti

Turpinot debates par latvietībai būtiskām tēmām, 1995. gada 12. augustā SestDiena meklēja atbildes uz jautājumu: vai nacionālās identitātes meklējumi ir tautas mazvērtības kompleksa izpausme? Atbildētāji bija filozofe Skaidrīte Lasmane, muzikoloģe, tolaik LR vēstniecības Maskavā kultūras atašejs Ingrīda Zemzare, dzejniece Māra Zālīte, mākslas kritiķe Helēna Demakova un LR vēstnieks Austrijā un Šveicē Egils Levits.

8. augusts, 18:04