Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Vēsturiskā iespēja

Šajā augustā atceramies lielākās un nozīmīgākās akcijas Baltijas valstu centienos pēc neatkarības atgūšanas – Baltijas ceļa trīsdesmitgadi. 1989. gada 23. augustā pulksten septiņos vakarā no Tallinas līdz Viļņai apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot dzīvu ķēdi padomju totalitārisma nenoslāpētās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas brīvības enerģijas novadīšanai līdz pasaules sabiedrībai. Neatkarības atjaunošanas gaitā Baltijas ceļš nebija pirmā akcija, nedz arī pēdējā. Taču, var teikt, gandrīz precīzi divus gadus pēc Baltijas ceļa visas trīs valstis atjaunoja neatkarību de facto. Toreiz Deus ex machina pār mums nolaidās no Maskavas, kur tajās dienās izšķīrās arī Baltijas valstu liktenis, un īso vēsturiskās iespējas brīdi baltieši garām nepalaida (lai gan skeptiķi apgalvo, ka tajās dienās neatkarību dabūja arī tās padomju republikas, kuras to nemaz negribēja).

Vēsture Dienā: Ārpilsētas fauna

Pabeidzam ieskatu pagājušās pirmdienas Dienā sāktajā jaunajā zvēru sistemātikā. Tur tika apskatīti pilsētas zvēri, tagad ķersimies pie zvēriem ārpus pilsētas, to iedalījums un grupējums bija publicēts 1994. gada 8. jūlija Dienas pielikumā Stils. Vispirms gan atgādināsim vispārējo ainu 90. gadu pirmajā pusē. Visbriesmīgākie zvēri tolaik plosījās nevis mežos, lai gan to bija vairāk nekā šodien, bet pilsētās, laimīgā kārtā vairāk bendēdami nost viens otru un tikai retu reizi nejaušus garāmgājējus – lai atceramies Tyrannosaurus paradaugaviensis un dažus citus monstrus. Bebri tikai sāka savu uzvaras gājienu pilsētās un neatjaunotajā Rīgas kanālā nejutās droši, lāču mežos vispār vairāk nebija nekā bija, un šakāļi arī vēl nebija parādījušies, kamieļus un strausus varēja redzēt tikai Rīgas zoo. Toties vēl nebija skaidrs, vai Latvijā ir pavisam izzudušas lidvāveres.

Vēsture Dienā: Kā Deinats modināja

Kamēr nesākam atcerēties, mums liekas, ka atceramies visu, bet vecu avīžu šķirstīšana ir vislabākais veids, kā pārliecināties par atmiņas ierobežotajām iespējām. Lūk, pirms 25 gadiem laikrakstam Diena bija pielikums Stils. 1994. gada 15. jūlija Stila pirmo lapu rotāja kāda jaunekļa un pāris baznīcu foto, kā arī Kaspara Ozola intervija ar šo jaunekli. Ieskatījos un sapratu, ka atceros viņu kā aktieri, bet kā zvaniķi gan ne, lai gan noteikti pirms 25 gadiem esmu šo rakstu lasījis. Šodien šis zvaniķis ir viens no Latvijas vislabākajiem fotogrāfiem – Jānis Deinats!

Vēsture Dienā: Klintons ierodas Rīgā

1994. gada 6. jūlijā Latvija beidzot sagaidīja ASV prezidentu – Rīgā septiņas stundas pavadīja Viljams Džefersons Klintons. Bils nebija pirmais ASV prezidents, kurš ieradies Latvijā, te pirms viņa ir viesojušies vai caurbraukuši Herberts Hūvers un Džons Kenedijs, bet ne prezidenta kapacitātē. Vizīti nācās gatavot ātri, jo tikai jūnija vidū kļuva zināms, ka Klintons gatavojas apmeklēt Latviju. 2. jūlija Dienā plašu ieskatu gaidāmās vizītes norisē sniedza Mārtiņš Ķibilds rakstā Rīga uz astoņām stundām – ASV galvaspilsēta, ievadā uzsvērdams, ka 6. jūlijā Rīga būs viens no pasaules centriem.

Vēsture Dienā: Kā neaizvainot

No 1994. gada 28. maija SestDiena turpinājumos publicēja kādreizējā Rīgas Balss žurnālista, nu Izraēlā dzīvojošā Franka Gordona grāmatas Latvieši un ebreji spīlēs starp Vāciju un Krieviju fragmentus. Grāmatas nosaukumā Gordons ir lietojis vārdu "žīds", nevis "ebrejs", un šajā sakarā tapa polemika, kas tika publicēta 1994. gada 21. jūnijā.

Vēsture Dienā: Saules Vaira

Pirms 20 gadiem, 1999. gada 17. jūnijā, piecpadsmit minūtes pirms pusnakts pēc gandrīz piecpadsmit stundu garās darbadienas Saeima ar 53 balsīm par Valsts prezidenti ievēlēja eksperimentālās psiholoģijas doktori puķainā blūzītē. Bija sācies Vairas Vīķes-Freibergas spožais laikmets Latvijas politikā.

Vēsture Dienā: Pašvaldības policijas priekšnieka biogrāfijas slēptās detaļas

Kopš Dirnēnu ģimenes mantojuma sāgas, kad pusmiljonu dolāru skaidrā naudā par skolotāju strādājusī māte bija it kā atstājusi saviem diviem dēliem, no kuriem viens, kāda sagadīšanās, strādāja Finanšu policijā, un līdzīgiem gadījumiem Latvijas sabiedrība jau ir ieguvusi diezgan grūti apgāžamu priekšstatu, ka lielākās nelikumības var pastrādāt tieši tie, kam vajadzētu pret tām cīnīties. 90. gados ar šo domu tikai sāka aprast.

Vēsture Dienā: Andrejeva atzīšanās

Kamēr dažs labs vēl šodien, kad maisi jau vaļā, nespēj atzīties sakaros ar čeku, Georgs Andrejevs to izdarīja jau pirms 25 gadiem. Tobrīd viņš bija ārlietu ministrs Valda Birkava valdībā. Diena Andrejeva atklātajai vēstulei toreiz veltīja veselu lielu avīzes speciālizlaidumu 1994. gada 28. maijā.

Vēsture Dienā: Afēras mācības

Bēdīgi slavenais 400 miljonu skandāls, kas nāca gaismā 1993. gada pavasarī un laimīgā kārtā beidzās nevis ar Latvijas valsts bankrotu, bet tikai ar atziņu, ka Rietumu biznesā darbojas ne tikai altruistiski eņģeļi, bet arī zemiski blēži, bija tik ļoti satraucis ļaužu prātus, ka vēl gadu pēc šā notikuma, 1994. gada 27. maijā, Diena atskatījās uz karstajām dienām.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

KDi

Vairāk KDi

SestDiena

Vairāk SestDiena

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide