Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Vēsture Dienā: Sniegs un suteneri

Gada sākums pirms ceturtdaļgadsimta, ja ieskatāmies tālaika Dienā, ir bijis diezgan mierīgs, ja neskaita tādu šodien teju aizmirstu parādību kā ziema. Šķietami gandrīz nekas vēl neliecināja par briestošo banku krīzes augoni, kas 1995. gada pavasarī sprāga Latvijā. Tāpēc lielākās raizes, vismaz Rīgā, sagādāja dabas un miesas stihijas.

''Piekauj sniega tīrītājus'' – vēstīja Dzintras Āboliņas ziņa 1995. gada 1. februāra Dienā. ''Mēneša laikā piekauti trīs cilvēki, kas naktī tīrījuši Rīgas ielas, tāpēc Ceļu pārvaldes darbinieki atsakoties strādāt naktīs. Rīgas pilsētas transporta un sakaru pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Dzerkalis Dienai teica, ka uzbrucēji varētu būt tie automašīnu īpašnieki, kuri savas mašīnas novietojuši neatļautās vietās, un sniega tīrītāji esot tās apbēruši. Dzerkalis pavēstīja arī, ka automašīnu īpašnieki bieži esot neapmierināti, ka viņus lūdzot novietot savas automašīnas citur. Ceļu tīrāmo mašīnu aprīkošana ar rācijām, lai to vadītāji varētu operatīvi paziņot par uzbrukumiem, izmaksātu aptuveni Ls 10 000, bet tādas naudas pašvaldībai neesot. Tikmēr autovadītāji šķendējas par netīrītajām ielām, un, kā Dienai teica kāda sašutusi kundze, ''tos sniega tīrītājus arī vajag piekaut – uzbrauc uz ceļa un guļ''.''

Arī 3. februāra Dienā lielākās problēmas vismaz Rīgā bija nevis gaidāmās noguldītāju rindas pie, kā mēs tagad zinām, bankām, kuras sabruks pavasarī, bet divas citas. Pirmā – tas pats sniegs. ''Aptaujāti par svarīgāko šajā nedēļā, gandrīz visi Rīgas pašvaldību vadītāji kā galveno nosauca cīņu ar dabas stihiju – sniegu uz ielām,'' vēstīja Sarma Kočāne. 

Viņa arī plašā rakstā ''Ielu strādnieces'' tikumības policijā jūtas kā mājās atspoguļoja otru tālaika Rīgas stihiju, miesisko, sākdama ar sausu informāciju: Rīgā, kā apgalvo tikumības policijas darbinieki, ir vismaz 150 intīmklubu un vismaz 500 vietu, kurās var saņemt attiecīgus pakalpojumus. ''Visvairāk ir ''meiteņu'', kas vēlās vakara un nakts stundās dežurē uz ielu stūriem – katra savā vietā. Pašas viņas saka vienkārši un lietišķi – strādā. Arī tikumības policijā attieksme ir tikpat lietišķa. Sievietes, kuras reidu laikā tiek aizturētas un nogādātas policijā, turklāt atkārtoti, tātad – labi pazīstamas, šeit neviens nekaunina un nemēģina pāraudzināt. ''Viņas pret mums izturas tikpat iecietīgi kā mēs pret viņām,'' Dienai teica tikumības policijas priekšniece Ailona Dārzniece. ''Viņas jau mūs pazīst, kad ierauga mūsu mašīnu, nāk klāt un kāpj iekšā. Cita lieta, ja sieviete te nokļuvusi pirmo reizi. Tad parasti šādai vēlai pastaigai ir kāds pavisam nevainīgs iemesls. (..) Taču jau pēc nākamās tikšanās reizes lieta ir pilnīgi skaidra – katra šeit nokļuvusī tiek ņemta uzskaitē. Nekas ļauns jau prostitūtām nedraud – tiek sastādīti administratīvie protokoli, pēc tam jāsamaksā soda nauda – 50 santīmi. Jo nav jau likuma, kas paredzētu citu soda veidu!''

Tikumības policijas priekšnieces viedoklis bija skaidrs: ar likumiem vissenāko profesiju tik un tā neapkaros.

Svarīgāk būtu karot ar suteneriem – reketieriem.

''Tāds jēdziens kā ''suteners'' vispār nevienā likumu kodeksā nav sastopams. Ne velti kāda no policijas pārvaldē nogādātajām sievietēm griezās pie Dienas žurnālistiem ar jautājumu: kā tad īsti esot – vai suteneriem esot jāmaksā vai ne?! Tie kļūstot arvien nekaunīgāki – vēl nesen prasījuši piecus latus par nakti, bet nu iekasējot 25 latus nedēļā neatkarīgi no tā, cik dienu strādāts. Tikumības policijas vīri skaidro, ka saņemt ciet šādu suteneri, kurš pareizāk gan dēvējams par reketieri, nemaz nav tik vienkārši: ja viņu aizturēs brīdī, kad no meitenes tiek saņemta nauda, var ciest arī meitene, turklāt naudas saņemšana jau vēl nav pierādījums.''

Vēl viena problēma – nepilngadīgo prostitūcija. Ja jaunietei vai jaunietim nav 18 gadu, viņu sodīt ir gandrīz neiespējami. Izsauc vecākus – tie labākajā gadījumā savu lolojumu savāc, taču nosargāt tāpat nevar. Turklāt bieži vien mātes pārdodot savas meitas vai tēvi – dēlus. (..)

Dienai bija iespēja vērot arī tikumības policijas reidu. Jau pirmajā piegājienā tika atvestas divas draudzenes. Viena, Anita, raudājusi. Kad policists jautājis par raudāšanas iemeslu, teikdams, ka te jau viņai neviens pāri nedara, Anita paskaidrojusi: ''Ne jau par to! Stāvu jau no septiņiem vakarā, bet vēl neviena klienta. Bandītu mašīnas vien, bet tādās jau nevar kāpt iekšā! Taču suteneriem jāmaksā tik un tā.''''

Vidējā cena tolaik bija 15 latu par stundu, vēstīja Diena. Kas to lai zina, cik daudzām miesaskārības iecerēm tika pārvilkts krusts pāri pavasarī, kad tās izpaužas visspēcīgāk, sabrukušajā Bankā Baltija zaudētās naudas dēļ.

Top komentāri

Dostojevskis
D
Šeit pat suteneri katru dienu piedāvā meitenes!
Dostojevskis>Ass
D
Redzi, " tie ''gudrie'' makroekonomikas speci no bankām" mums toreiz vēl neeksistēja, bija tikai komjaunieši, kuri iespējams, paši ticēja, ka var eksistēt depozīta peļņa 90% apmērā. OK. BET... mums bija virkne aizokeāna padomdevēju, patiesi letiņi... Kā VIŅI par šo neko nezināja??? Līdz šai dienai nesaprotu! Jo pasaule līdz tam jau bija pilna ar pamācošiem piemēriem!
Ass
A
Izlasīju raksta teikumu: ''nekas neliecinaja par banku krizi''...Kam tad domāti tie ''gudrie'' makroekonomikas speci no bankām, ka nespēja krīzi noprognozēt? Tā ir kad darbā ņem pa blatiem savējos, ne tos zinošākos..Bet LV tā parasta lieta, kā valsts, tā privātā biznesa.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atdzīvina mūžīgo likumu(2)

Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektam ir ļoti sena vēsture. Tas iesniegts Saeimā jau 2013. gadā, nodots no viena sasaukuma uz nākamo, taču pieņemts joprojām nav. Realitātē ideja tiek muļļāta ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas