Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 22. februāris
Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

VK: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica dzelzceļa projekta pārvaldība, secināts Valsts kontroles revīzijā _Vai Latvijā tiek īstenota efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība?_.

Revīzijā ir secināts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis - nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

"Meklējot Rail Baltica projekta kavēšanās un sadārdzinājuma iemeslus, Valsts kontrole ir konstatējusi, ka tā sekmīgai realizācijai trūkst tādu elementāru projekta vadības priekšnosacījumu kā risku vadība, Latvijas puses projekta vadītāja - SIA Eiropas dzelzceļa līnijas - stratēģijas izstrāde, par projektu atbildīgo Satiksmes ministrijas amatpersonu nozīmēšana un pienākumu noteikšana. Turklāt projekta izmaksu pieauguma nekontrolēšanu papildina pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām," norādīja Valsts kontrolē.

Valsts kontrole secinājusi, ka pirmajos piecos projekta īstenošanas gados ir izlietota vien nepilna ceturtā daļa jeb 24% no piecos gados piešķirtā finansējuma un virkne aktivitāšu tiek kavētas no viena līdz četriem gadiem. Viskritiskākie novēlojumi Valsts kontroles ieskatā ir Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla, starptautiskās lidostas "Rīga" stacijas un dzelzceļa līnijas Latvijas centrālās daļas būvniecības termiņu pagarināšana no diviem līdz četriem gadiem tehnisko projektu nesavlaicīgas izstrādes dēļ.

"Šīs būtiskās novirzes no plānotā liecina, ka sākumā mums ir bijusi vien ambicioza apņemšanās bez reālas gatavības vadīt projektu. Šis projekts ir nopietns pārbaudījums visām iesaistītajām valstīm, tomēr negribētos, lai Latvija kļūst par vājāko posmu tā īstenošanā," pauda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. 

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norāda, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis vairāku faktoru dēļ.

Tostarp līdz šim ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apmērā un termiņos.

Tāpat lielākajā daļā Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem, piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, proti, trīs gadus vēlāk, tāpat trijās aktivitātes - ''Detalizēts tehniskais projekts - Rīgas Centrālais dzelzceļa mezgls un ar to saistītā infrastruktūra", "Detalizēts tehniskais projekts - starptautiskās lidostas Rīga stacija un ar to saistītā infrastruktūra", kā arī "Detalizēts tehniskais projekts - dzelzceļa līnija Latvijas centrālā daļa" - bija jāpabeidz līdz 2018.gada 31.decembrim, tomēr paredzamais aktivitāšu īstenošanas termiņš atskaitēs ir norādīts vienu līdz pusotru gadu vēlāk.

Attiecīgi paredzētas arī trīs būvniecības aktivitātes - Būvniecība - Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un ar to saistītā infrastruktūraBūvniecība - starptautiskās lidostas Rīga stacija un ar to saistītā infrastruktūra un Būvniecība - dzelzceļa līnija Latvijas centrālajā daļā: savienojums starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko lidostu Rīga, 1.posms, kuras bija jāsāk 2018.gadā un jāpabeidz līdz 2020.gada 31.decembrim, taču šīs aktivitātes paredzēts pabeigt divus līdz četrus gadus vēlāk. Tostarp atbilstoši publiski pieejamajai informācijai pirmie būvniecības darbi Latvijā tiks sākti tikai 2020.gada beigās, tas ir, laikā, kad sākotnēji bija plānota šo aktivitāšu pabeigšana.

Valsts kontrole norāda, ka par trūkumiem sākotnējā plānošanā attiecībā uz Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošanas laika grafiku, apmēru un finansējuma aplēsēm kopumā liecina arī fakts, ka, nespējot ievērot Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (CEF) finansēšanas līgumos sākotnēji noteiktos nosacījumus, tie tiek grozīti atbilstoši faktiskajai situācijai, kā arī Rail Baltica projekta Latvijas daļā noslēgtie lielie iepirkumi uzrāda būtisku cenu pieaugumu, taču Satiksmes ministrija atturējusies minēt konkrētus sadārdzinājuma apmērus un informējusi, ka 

kopējās iespējamās izmaksas tiks precizētas pēc projektēšanas darbu noslēguma 2022.gadā.

Ziņojumā minēts, ka Satiksmes ministrijas īstenotā uzraudzība pār deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei līdz šim nav bijusi pilnīga un efektīva.

Revīzijā ir secināts, ka piesaistītais personāls Satiksmes ministrijā ilgstoši ir bijis nepietiekams, lai kvalitatīvi uzraudzītu un sniegtu atbalstu Rail Baltica projekta īstenošanai.Līdz pat 2016.gadam (ieskaitot) nevienam no Satiksmes ministrijas darbiniekiem amata pienākumi nebija tieši saistīti ar deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes uzraudzību.

Savukārt turpmākajos divos gados par Rail Baltica projekta uzraudzību bija atbildīgs tikai viens ministrijas darbinieks. Tikai 2018.gada decembrī ministrijā tika izveidota atsevišķa struktūrvienība, lai uzraudzītu Rail Baltica projekta īstenošanu, kurā paredzētas četras amata vietas, kas šobrīd ir aizpildītas.

Tāpat revīzijā minēts, ka ilgstoši netika izstrādāti un apstiprināti iekšējie noteikumi par Rail Baltica projekta uzraudzību atbilstoši Satiksmes ministrijas kompetencei un atbildībai. Tādējādi netika savlaicīgi nodrošināta projekta uzraudzības procesa caurskatāmība, izsekojamība un informācijas pēctecība, kā arī koordinācija starp ministrijas struktūrvienībām. Līdz ar to secināts, ka ministrijas līdz šim veiktā uzraudzība pār deleģēto pārvaldes uzdevumu ir bijusi atkarīga no katra darbinieka izpratnes par šo procesu. 

Pēc revīzijā paustā, deleģēšanas līgumā iestrādātais mehānisms attiecībā uz neattiecināmo izmaksu turpmākas rašanās pārtraukšanu nav pietiekami efektīvs un pārdomāts, līdz ar to pastāv papildu izdevumu sloga risks uz valsts budžetu.

Tāpat revīzijas ziņojumā sacīts, ka Satiksmes ministrija nav efektīvi izmantojusi tādu nozīmīgu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktu kapitālsabiedrības pārvaldības instrumentu kā kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija. Eiropas dzelzceļa līniju darbības stratēģija 2016.-2018.gadam tika apstiprināta tikai 2017.gada novembrī, proti, gandrīz divus gadus vēlāk nekā tās darbības perioda sākums. Līdzīga prakse vērojama arī saistībā ar Eiropas dzelzceļa līniju darbības stratēģiju 2019.-2021.gadam, kura līdz 2019.gada oktobrim vēl nebija apstiprināta. 

Revidentu ieskatā savlaicīga Eiropas dzelzceļa līniju vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzīto nefinanšu mērķu un atbilstošu stratēģijas ieviešanas rīcības plānu, ja tie tiktu saskaņoti ar deleģēšanas līgumā noteiktajiem uzdevumiem, apstiprināšana uzlabotu Rail Baltica projekta pārvaldību Latvijā kopumā un projekta mērķu sasniegšanu plānotajā termiņā un apmērā. 

Tāpat revīzijā minēts, ka Satiksmes ministrijas līdzdalība Rail Baltica projektā līdz šim nav bijusi efektīva 

"Nekustamo īpašumu savlaicīga atsavināšana ir būtisks priekšnosacījums dzelzceļa līnijas projektēšanas pabeigšanai un būvniecības uzsākšanai. Nekustamo īpašumu atsavināšanas plāns Rail Baltica projekta realizācijai Latvijā un pirmais CEF finansēšanas līgums paredz, ka nekustamo īpašumu atsavināšana pirmajā posmā, tas ir, Latvijas centrālajā daļā, ir jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim. Tomēr līdz 2019.gada oktobrim Latvijā nav pabeigts neviens nekustamā īpašuma atsavināšanas process un atsavināšanas aktivitātes īstenošanas progress sasniedz vien 3% no plānotā apmēra. Zemais aktivitātes īstenošanas progress iepriekšējos četros gados, kā arī nenoteiktība par finansējuma pieejamību nākamajam atsavināšanas posmam, rada pamatotas šaubas par to, vai Latvija spēs izpildīt Eiropas Komisijas lēmumu un spēs nodrošināt nekustamo īpašumu atsavināšanu visā Latvijas teritorijā līdz 2021.gada 31.decembrim," pausts revīzijā. 

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā Rail Baltica projekta pārvaldības uzlabošanai Latvijā sniegusi piecus ieteikumus Satiksmes ministrijai un vienu ieteikumu Eiropas dzelzceļa līnijām

Satiksmes ministrijai Valsts kontrole iesaka pārskatīt deleģēšanas līgumā iestrādāto mehānismu attiecībā uz neattiecināmo izmaksu turpmākas rašanās pārtraukšanu, lai nodrošinātu finanšu disciplīnu un neradītu papildu slogu uz budžeta izdevumiem, kā arī izstrādāt risku pārvaldības procesu Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzībai, kā to paredz Rail Baltica projekta nodaļas reglaments, lai nodrošinātu attiecīgā procesa caurskatāmību, izsekojamību un pēctecību. 

Tāpat, lai sekmētu Rail Baltica projekta mērķu sasniegšanu un dažādu projekta vajadzībām izstrādāto metodisko rekomendāciju, ziņojumu, pētījumu un citu dokumentu lietderību un mērķtiecīgu izmantošanu, Satiksmes ministrijai ieteikts noteikt šāda veida dokumentu izvērtēšanas un pielietošanas kārtību, kā arī Satiksmes ministrijai ieteikts izvērtēt nepieciešamību atjaunot augsta līmeņa vadības darba grupas un/vai starpresoru padomes sēdes, lai veicinātu Rail Baltica projektam nozīmīgu jautājumu efektīvu risināšanu, kā arī aktualizēt rīkojumus par to personālsastāvu, lai būtu skaidri definētas lomas un atbildības. 

Satiksmes ministrijai ieteikts arī nodrošināt, ka Eiropas dzelzceļa līniju dalībnieku sapulce apstiprina stratēģijas ieviešanas rīcības plānu, kas ietver uzdevumus un par uzdevumiem atbildīgos valdes locekļus, kā to paredz Satiksmes ministrijas iekšējie noteikumi.

Papildus Valsts kontrole aicina Satiksmes ministriju izvērtēt situāciju, ka Eiropas dzelzceļa līniju akcionāru funkcijas daļa attiecībā uz RB Rail saimnieciskās un finansiālās darbības uzraudzīšanu varētu tikt svītrota no deleģēšanas līguma, neaizstājot to ar citiem pasākumiem un/vai alternatīvām, līdz ar to apdraudot Rail Baltica projekta efektīvu īstenošanu un uzraudzību. 

Savukārt Eiropas dzelzceļa līnijām ieteikts pilnveidot risku vadības procesu un definēt risku varbūtības un ietekmes amplitūdas, pie kādām vērtējums ir zems, vidējs vai augsts, kā arī aktualizēt risku matricu, tostarp, nosakot risku mazināšanas pasākumus un atbildīgos par risku mazināšanas pasākumu īstenošanu.

Vienlaikus revīzijā atzinīgi novērtēta Eiropas dzelzceļa līniju un Satiksmes ministrijas iniciatīva - rosinājums izvērtēt budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību gadījumos, kad nepieciešama nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām no valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts kontrolē norādīja, ka tā aicinās Ministru kabinetu intensīvāk atbalstīt Satiksmes ministriju tās iniciatīvā saistībā ar nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī atkārtoti aicinās Ministru kabinetu izveidot stratēģiski nozīmīgu projektu uzraudzības sistēmu, vajadzības gadījumā pārņemot atbildīgās ministrijas funkcijas.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Pašreiz projektā sākti pamattrases projektēšanas darbi 411 kilometru garumā, un norit iepirkums projektēšanas darbiem nākamajiem 233 kilometriem. Paralēli, nacionālais projekta ieviesējs Latvijā, Eiropas dzelzceļa līnijas īsteno projektēšanas darbus Rīgas centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā Rīga. Pamattrases būvniecību paredzēts sākt 2022.gadā.

Pievienota 3.-5 rindkopa un 26.rindkopa

Top komentāri

c
c
Neko nav daudz paspējuši, tik naudu iztērēt. kāds ko vairāk gaidīja?
Tālavs Budzis
T
Ko tur kontrolēs? Pie stūres taču bija grupējumam "uzticamā" un enerģiskā Baiba Rubesa.
un kur tad izcilniece
u
Baiba Rubesa, kas par to visu atbildīga , kā šī projekta ilglaicīgā vadītāja?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

No GKR izstājas seši partijas valdes locekļi(12)

No partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) izstājušies seši politiskā spēka valdes locekļi, tajā skaitā pieci Rīgas domes deputāti, aģentūru LETA informēja Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas