Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, LZR ieskatā jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.
Asociācijā norāda, ka valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi būtiski pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks - Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%.
LZR norāda, ka Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Ja ES kompensējamo zāļu sarakstā ir ap 80% no visiem recepšu medikamentiem, tad Latvijā šis procents ir būtiski zemāks.
"Laikā, kad valdības primārais fokuss un budžeta prioritāte ir līdzekļu palielināšana aizsardzībai, nedrīkstam aizmirst, ka piekļuve veselības un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem ir būtiska sabiedrības kopējai noturībspējai dažādos ārkārtas apstākļos. Diemžēl veselības nozarei jau ilgstoši tiek atvēlēti mazāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr vidēji ES valstīs šis rādītājs ir divas reizes lielāks. Ir tikai likumsakarīgi, ka šāda situācija negatīvi ietekmē kopējo sabiedrības veselību," uzsver LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.
LZR vadītāja arī atgādina, ka valsts pienākums ir nodrošināt maksimāli plašu pieejamību ārstēšanai un medikamentiem, samazinot iedzīvotājiem finansiālos šķēršļus. Lai gan Veselības ministrija solīja, ka medikamentu cenu reforma uzlabos zāļu pieejamību, LZR norāda, ka realitātē tā ir atrisinājusi tikai daļu no problēmas, turklāt radot papildu riskus medikamentu pieejamībai.
LZR ieskatā, reformas rezultātā ilgtermiņā zāļu fiziskā pieejamība un kopējā sistēmas noturība pret dažādiem piegāžu ķēžu pārrāvumiem ir pat pasliktinājusies. LZR skaidro, ka reforma nav uzlabojusi arī vietējo zāļu ražotāju situāciju tirgū. Gluži pretēji - tirgū arvien vairāk nostiprinās starptautiskie lielražotāji, tādējādi palielinot valsts atkarību no zāļu importa.
Dūrēja-Dombrovska uzsver, ka, pieņemot nozīmīgus lēmumus un īstenojot reformas, politiķiem uz tiem jālūkojas kā uz ilgtermiņa projektiem, izvērtējot, kā viņu lēmumi ietekmēs situāciju veselības un farmaceitiskās aprūpes jomā arī pēc pieciem un desmit gadiem. Vietējā zāļu ražošanas nozare nav atrauta no kopējās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc LZR aicina primāri meklēt veidus, kā atbalstīt un stiprināt vietējos zāļu ražošanas uzņēmējus un infrastruktūru.
"Šī pieeja rada gan pievienoto vērtību valsts ekonomikai un budžetam, gan nodrošina stabilu pamatu situācijās, kad iespēja importēt zāles var būt ierobežota," uzsver Dūrēja-Dombrovska.
LZR apvienojušies lielākie Latvijas farmācijas uzņēmumi.