Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026.gada valsts budžeta plānošanā, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Ar stratēģiskiem attīstības soļiem un mērķtiecīgu valsts atbalstu Latvijas zāļu ražošanas nozare nākamo desmit gadu laikā var četrkāršot apgrozījumu — no pašreizējiem 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir izstrādāta Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģija, kas tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē, piedaloties politiķiem, ārvalstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem.
Ņemot vērā augsto Latvijas atkarību no starptautiskajām piegādēm un valsts līmeņa zāļu rezervju sistēmas neesamību, šā gada februārī virkne veselības aprūpes un pacientu organizāciju aicināja Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie valsts līmeņa zāļu rezervju izveides. Par spīti veselības ministra Hosama Abu Meri solījumiem jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk, septiņu mēnešu laikā zāļu rezervju izveide Latvijā joprojām nav izkustējusies no nulles punkta, un tālāk par abstraktām idejām Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde tā arī nav tikusi. Tāpēc Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču no veselības ministra Hosama Abu Meri pārņemt vadību zāļu rezervju fonda izveidē, jo ir skaidrs, ka par nozari atbildīgais ministrs ar to netiek galā.
Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī. Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.
Farmācijas nozare vēlas, lai tiktu saglabāts iepriekšējais zāļu cenu veidošanas modelis, jo tas ir pierādījis savu ilgtspējību, šodien izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā pārrunāja valdībā apstiprinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par zāļu cenu veidošanas principiem.
Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) nav apmierināta ar Veselības ministrijas (VM) attieksmi, strādājot pie jaunā zāļu cenu veidošanas modeļa, par kuru plašāka informācija tiks sniegta šodien, informē LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.
Kopš šī gada jūnija, kad stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 grozījumi ar būtiskiem atvieglojumiem paralēlā zāļu importa un eksporta organizēšanai, ne tikai nav vērojams medikamentu cenu samazinājums, bet no šī gada 1.oktobra daļai Latvijas pacientu pirkto medikamentu cena ir pieaugusi, norāda zāļu ražotājus pārstāvošo organizāciju - Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) - vadītāji.
Viena no Eiropā ievērojamākajām un lielākajām slimnīcām -
Berlīnes Charite - nolēmusi veikt izmeklēšanu, lai
noskaidrotu, vai laikā, kad ārstniecības iestāde atradās
komunistiskās Austrumvācijas iestāžu pakļautībā, tajā ir veikti
slepeni medikamentu izmēģinājumi.
Sadarbojoties Latvijas biotehnoloģiju uzņēmumam SIA Bimil un Rīgas Stradiņa universitātei veikts pētījums, par jaunizstrādātā uztura bagātinātāja Synbutyr ietekmi uz pacientiem. Klīniskajā novērojumā secināts, ka 63,5% no pacientiem ar zarnu darbības traucējumiem Synbutyr lietošana deva pozitīvu efektu.
