Veselības ministrijas (VM) plānotie likuma grozījumi paredz atteikties no tā saucamās divu grozu sistēmas veselības aprūpē. Tā vietā tiek rosināts valsts apmaksātos pakalpojumus šajā jomā sasaistīt ar dzīvesvietas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Saeimas atbildīgajā komisijā likumprojekts tika nesaudzīgi kritizēts, uzsverot, ka tas nepalielinās finansējumu veselības nozarē, tāpēc jāmeklē citi risinājumi.
Iztērēti trīs miljoni eiro
Tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus varēs nodokļu (sociālās iemaksas) maksātāji, kā arī noteiktas personu grupas, kuras nav sociāli apdrošinātas, bet kurām ir vismaz mēnesi deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta Latvijā. Tāpat šādas tiesības būtu īpaši aizsargājamām personu grupām, kam veselības aprūpe tiktu nodrošināta neatkarīgi no deklarēšanās vai nodokļu nomaksas, tostarp Latvijas pilsoņiem, kuri studē ārvalstīs, un jaunpiedzimušajiem līdz sešu mēnešu vecumam (neatkarīgi no vecāku statusa), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins. Viņš norādīja, ka likumprojekts vērsts uz to, lai tie, kuri maksā nodokļus citās valstīs un nav deklarēti Latvijā, veselības aprūpes pakalpojumus šeit nesaņemtu.
Uz jautājumu, cik varētu būt šādu personu un kādus tēriņus tas prasītu, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns atsaucās uz 2024. gada datiem, proti, 16 000 šādu Latvijas valsts piederīgo, kuru veselības aprūpē no valsts kabatas tika iztērēti 3 miljoni eiro.
Nespēja politiski vienoties
Deputāti veltīja kritiskus vārdus VM piedāvātajam risinājumam, uzsverot, ka deklarēšanās ir administratīvs instruments, kas nepapildinās veselības nozares budžetu. «Jūs absolūti ignorējat to, ko mēs trīs vai četras sēdes esam jums teikuši, ka deklarēšana nav samērojama ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Tas personu skaits, ko jūs minat, ir absolūti nenopietni, ņemot vērā, ka ārzemēs dzīvo vairāk nekā 200 000 Latvijas valsts piederīgo. Viņi var pilnīgi visi būt deklarēti šeit, un tam nav nekādas nozīmes – veselības nozarei no tā nenāk klāt ne centa. Ja runājat par sociāli apdrošinātu veselību, tad jābūt konkrēti iezīmētai finansējuma daļai, kas tiek novirzīta veselības aprūpei,» pauda Ingrīda Circene (JV). B. Kņigins atgādināja, ka viss apstājies pie nespējas politiski vienoties par veselības sociālo apdrošināšanu. Viņš piekrītot, ka te prezentētais nav uzskatāms par konceptuālu risinājumu veselības aprūpes reformai, bet tas ir viens no soļiem, lai valsts apmaksātos veselības pakalpojumus primāri virzītu likumprojektā definētajām personu grupām.
Ramona Petraviča (LPV) norādīja, ka, liedzot šos pakalpojumus saņemt šeit nedeklarētajiem Latvijas valsts piederīgajiem, ietaupījums iznāk nebūtisks. Kaut vai ņemot par piemēru Bērnu aizsardzības centru, kas reklāmām gatavs izdot divus miljonus eiro. Tai pašā laikā valsts finansējums tiks tērēts aizturētajiem patvēruma meklētājiem, kā arī bēgļiem, kuri Latvijai būs jāuzņem, «atņemot šīs tiesības mūsu valstspiederīgajiem, kuri strādā ārzemēs, atbrauc uz šejieni, tērē naudu dažādiem pakalpojumiem, sūta līdzekļus radiem un faktiski piedalās nodokļu maksāšanā».
B. Kņigins paskaidroja, ka pienākumu nodrošināt valsts apmaksātu veselības aprūpi bēgļiem un patvēruma meklētājiem paredz starptautiski noteiktās normas. Tas attiecas arī uz jebkuru Eiropas Savienības pilsoni, kurš Latvijā nav deklarēts, bet uzturas vairāk nekā trīs mēnešus un kuram nav darba un uzturlīdzekļu. Ar jauno normu šāda iespēja tiktu liegta, jo būs prasība te deklarēties vai maksāt nodokļus.
Realitātē norma nedarbojas
I. Circene piezīmēja, ka deklarēšanās ir atkarīga no personas brīvprātības un jebkurš, kas vēlēsies, minūtes laikā no citas valsts var «pierakstīties» Latvijā. B. Kņigins iebilda – tā gluži nav, ka jebkurš to var vienkārši tā izdarīt, ir normatīvie akti, kas to regulē, un par to atbild Iekšlietu ministrija. Turklāt deklarēšanās paredzēta attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem, kamēr trešo valstu pilsoņi var veselības aprūpes pakalpojumus saņemt, tikai maksājot šeit nodokļus. Tā pat, ja cilvēks grib maksāt nodokļus citā valstī, tad no Latvijas viņam jāizdeklarējas, pretējā gadījumā jārēķinās ar dubulto nodokļu aplikšanu. Klātesošie gan aprādīja, ka realitātē tā nenotiek un «teorija nesakrīt ar praksi», proti, ja kāds strādā ārzemju firmā, kas ir reģistrēta citā valstī, nodokļi aiziet tās valsts maciņā. Arī Alīna Gendele (JV) teicās zinām ne vienu vien gadījumu, ka tie, kuri dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē, nodokļus maksā tur, bet ir deklarējušies šeit, piemēram, vecāku īpašumā, lai, atbraucot atvaļinājumā, šeit varētu ārstēties. Uz to B. Kņigins attrauca, ka tas, ka šīs normas nedarbojas, nav VM, bet gan citu iestāžu atbildība – tām šādos gadījumos būtu jārīkojas.
Līga Rasnača (P) vērsa uzmanību, ka šāds risinājums vienkāršāk attiecināms uz Eiropas valstīm, jo nebūtu problēmu ar informācijas apmaiņu, bet sarežģītāk to būtu piemērot Apvienotās Karalistes un trešo valstu gadījumā.
Komisija uzdeva VM divu nedēļu laikā sagatavot pārskatu par iedzīvotāju grupām, kuras ietekmētu šis risinājums. Vienlaikus tika rosināts meklēt risinājumu, lai kāpinātu finansējumu medicīnai kopumā.