Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro norādīja, ka noteiktais aizliegums ir nepieciešams pasākums, jo cilvēkiem, kas Krievijas diktatora Vladimira Putina vārdā Ukrainā pastrādājuši zvērības, nav vietas brīvajā pasaulē.
"Nav šaubu, ka tie ir Eiropai naidīgi noskaņoti cilvēki. Viņiem ir kaujas pieredze, viņi ir militāri apmācīti un bieži vien ar (..) kriminālu pagātni. Viņi ir arī psiholoģiski traumēti. Draudi, ko viņi rada, nav teorētiski - tie ietver gan iespējamu Krievijas specdienestu uzdevumu izpildi, gan iesaistīšanos organizētajā noziedzībā," sacīja Taro.
Iekšlietu ministrijas vicekanclers Jozeps Kāziks piebilda, ka šie ir tikai pirmie aizliegumi un noteikti sekos vēl citi. "Mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem un vardarbībai ir ilgtermiņa un reālas sekas," viņš uzsvēra.
Pēc Kāzika teiktā, šis solis nav spontāns. "Pirmo reizi plašāk par šo tematu mēs runājām 2025. gada vasarā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iekšlietu ministru sanāksmē Igaunijā. Kopš tā laika esam vairākkārt izvirzījuši šo jautājumu dažādos diskusiju formātos Eiropas Savienībā. Mēs ceram, ka Igaunijas iniciatīvai drīzumā sekos arī citas valstis. Pirmā prioritāte ir izveidot vienotu melno sarakstu visā Šengenas zonā un aizliegt izsniegt Šengenas vīzas un Eiropas Savienības uzturēšanās atļaujas visiem identificētajiem Krievijas [pilsoņiem, kas karojuši pret Ukrainu]," sacīja Kāziks.
Tiek lēsts, ka Krievijas bruņotajā agresijā piedalījušies līdz 1,5 miljoniem Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 640 000 joprojām atrodas frontē.