"Mēs kopā ar Iekšlietu ministriju veiksim papildu pasākumus, lai nodrošinātu efektīvāku robežkontroli, un šim nolūkam iesaistīsim papildu militāros spēkus," pirmdien Klaipēdā žurnālistiem sacīja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.
Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors paziņoja par papildu pretgaisa aizsardzības spēku izvietošanu tuvāk Baltkrievijas robežai.
"No šodienas ir plāns izvietot papildu pretgaisa aizsardzības līdzekļus tuvāk robežai, jo mēs redzam noteiktas tendences. Mēs aptuveni zinām virzienus, mēs zinām, kur šie koridori var iet, tas ir otrais gadījums, un mēs tos šajā virzienā pastiprināsim," viņš teica.
Pēc armijas komandiera sacītā, tiks padziļināta arī koordinācija ar Lietuvas Valsts robežsardzes dienestu, jo "bez viņu acīm debesīs un uz zemes mums ir grūti identificēt to, ko viņi redz, ko viņi dzird".
Vaikšnors teica, ka tiks paātrināti iepirkumi, kas saistīti ar dronu atklāšanu. Piemēram, tuvdarbības radaru iepirkums, kas bija paredzēts daudz vēlāk.
Armijas komandieris uzsvēra, ka tos nebūs iespējams iegādāties drīz, jo ievērojama daļa aprīkojuma tiek sūtīta uz Ukrainu, turklāt tehnoloģijas mainās.
Pēc Vaikšnora domām, arī akustiskā dronu atklāšanas sistēma "Sky Fortress" uz robežas ar Baltkrieviju būtu jāizvieto drīzāk.
"Tas, kas ir pilnīgi iespējams, ir "Sky Fortress". Tā ir sistēmas izvietošana visā mūsu pierobežas teritorijā, mikrofoni, kas pēc akustiskajiem signāliem atpazīst, ko izmanto ukraiņi. Tādējādi būs iespējams iepriekš noteikt, kādi lidojošie objekti [pārvietojas], atšķirot paraplānus, gaisa balonus un mazās lidmašīnas. Tas atvieglos vai saīsinās lēmumu pieņemšanas procesu," sacīja komandieris.
Viņš norādīja, ka esošie līdzekļi ļauj tikai izsekot punktus gaisā, bet "vienīgi ar vizuālu novērošanu var redzēt, par ko mēs runājam".
"Šis ir miera laiks, šaušana pa labi un pa kreisi, jūs saprotat, var radīt katastrofālas letālas sekas," sacīja Vaikšnors.
Šakaliene teica, ka divi droni, kas mēneša laikā ielidojuši Lietuvā, liecina, ka armijai nepieciešami efektīvāki līdzekļi.
Drons, kas lidoja virs Viļņas, vēl nav atklāts vai identificēts, viņa sacīja. To meklē militārā policija un speciālās vienības.
"Situācija, bez šaubām, nav ideāla. No vienas puses, ir ļoti iepriecinoši, ka Ukrainas aizsardzība spēj dezorientēt dronus, kas lido uz viņiem, bet, no otras puses, šie dezorientētie droni ar sadedzinātām smadzenēm, protams, var tikt pārnesti uz jebkurām teritorijām, gan uz mūsu teritoriju, gan uz Poliju un citām teritorijām, kas draud ar dažādām sekām," teica ministre.
Pēc Šakalienes sacītā, pašlaik nav pamata apgalvot, ka drons uz Lietuvu varētu būt nosūtīts apzināti, ka tā būtu bijusi provokācija.
"Pastāv liela varbūtība, ņemot vērā, ka naktī ļoti liela mēroga uzbrukums Ukrainai, ka tas varētu būt bijis viens no tiem objektiem, kas, reaģējot uz Ukrainas aizsardzību, novirzījās uz Lietuvu," viņa sacīja.
Jau ziņots, pirmdienas rītā uz Lietuvas iedzīvotāju tālruņiem tika izsūtīti informatīvie ziņojumi par drona ielidošanu Lietuvā.
Nacionālais krīzes vadības centrs vēlāk žurnālistiem pavēstīja, ka vietējie iedzīvotāji, kas redzējuši un dzirdējuši dronu, ziņojuši par iespējamu drona ielidošanu no Baltkrievijas teritorijas. Tas tika pamanīts aptuveni 200 metru augstumā, pēdējo reizi netālu no Viļņas.
Vaikšnors sacīja, ka armija ir atklājusi objektu, kad tas vēl atradās Baltkrievijas teritorijā.
Šis ir otrais gadījums šomēnes, kad bezpilota lidaparāts no Baltkrievijas neatļauti ielidojis Lietuvā.
Jau ziņots, ka 10.jūlijā no Baltkrievijas Lietuvā ielidoja un kilometru no robežas avarēja Krievijā ražots drons "Gerbera". Krievija dronus "Gerbera", kas tiek izgatavoti no saplākšņa un putuplasta, karā Ukrainā izmanto kā mānekļus vai elektroniskajai spiegošanai.