Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 4. februāris
Veronika, Daila, Dominiks

Valsts kontrole: Igaunijā pieaug mediķu trūkums

Igaunijā darbinieku trūkums ir kļuvis par vienu no lielākajiem šķēršļiem veselības pakalpojumu sniegšanai, un pašreizējās tendences liecina, ka nākotnē tas tikai saasināsies, liecina Igaunijas Valsts kontroles sagatavotais ziņojums par veselības aprūpi valstī.

Valstij ir jālemj par veselības aprūpes nodrošināšanu jaunajos apstākļos un reorganizāciju ģimenes ārstu aprūpē, slimnīcu darba organizēšanā un veselības aprūpes finansēšanā, lasāms ziņojumā.

"Neskatoties uz to, ka par veselības aprūpes speciālistu trūkumu ir runāts ilgstoši, problēma ir saasinājusies - Igaunijā ir ģimenes ārstu trūkums, rindas pie speciālistiem ir garas un klīniskajā aprūpē un neatliekamajā medicīnā krājas problēmas citos aprūpes līmeņos," prezentējot ziņojumu Igaunijas parlamenta spīkeram Jiri Ratasam, sacīja valsts kontrolieris Janars Holms.

"Tas novedīs pie situācijas, kad pacients pie ārsta nonāk un ārstēšanu sāk vēlāk nekā vajadzīgs, kas savukārt rada lielāku kaitējumu veselībai, palielina slogu veselības aprūpes sistēmai, kurā trūkst darbinieku, un palielina veselības aprūpes izmaksas," uzskaitīja valsts kontrolieris.

Tāpat valsts kontrolieris uzsvēra, ka Igaunijas iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka galvenokārt personāla problēmu dēļ nākotnē veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami vienmērīgi visā valstī un vienlīdzīgā kvalitātē. Turklāt darbinieku trūkumu nevar atrisināt īstermiņā, jo medicīnas nozarē mācības ir ilgas.

Holms norādīja, ka Igaunijai ir jāatzīst un jārisina, ka veselības aprūpe ir jānodrošina ar mazāku mediķu skaitu nekā nepieciešams, lai gan slimību un problēmu apmērs nesarūk.

Valsts kontroles ziņojumā secināts, ka Igaunijā īpaši trūkst medmāsu, psihiatru, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un ģimenes ārstu.

Lai gan nesen Igaunijā ir palielināts veselības aprūpes jomas studentu skaita mandāts, lēmuma rezultāti būs jūtami pēc vairākiem gadiem. Piemēram, lai nākamajos desmit gados novērstu darbinieku trūkumu neatliekamajā medicīnā, vajadzētu būt 30-40 rezidentu vietām gadā, lai gan pašlaik ir tikai 10-12 pieteikumi uz šīm vietām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū Igaunija atbilst vidējam rādītājam pēc ārstu attiecības pret iedzīvotāju skaitu, bet medmāsu Igaunijā ir mazāk nekā OECD valstīs vidēji.

Tāpat Valsts kontrole uzsver, ka laika gaitā ir pasliktinājusies ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamība valstī. Gandrīz puse Igaunijas ģimenes ārstu ir vismaz 60 gadu veci. 2020.gada decembrī Igaunijā bija 737 ģimenes ārstu prakses, no kurām 48 nebija pastāvīga ģimenes ārsta. Līdz 2022.gada jūnijam bez ģimenes ārsta esošo prakšu skaits bija palielinājies par sešām. 13 ģimenes ārstu praksēs ārstu īslaicīgi aizstāj cits ārsts vismaz piecus gadus.

Neatliekamā medicīna joprojām risina citu veselības aprūpes līmeņu problēmas, tomēr tas ir dārgi un apgrūtina sistēmu. 57% neatliekamās medicīniskās palīdzības saņēmēju ir nelielas veselības aprūpes, bet neatliekamās medicīnas palīdzību viņi lūdz ģimenes ārsta pieejamības problēmu dēļ.

Būtisks darbinieku trūkums ir arī Igaunijas mentālās veselības aprūpes jomā. Vairāk nekā puse psihiatru ir pensijas vecumā vai drīzumā to sasniegs. Nacionālā Veselības attīstības institūta dati liecina, ka 2021.gadā Igaunijā strādāja 222 psihiatri, no kuriem 18 bija bērnu un pusaudžu psihiatri.

Igaunijas Psihiatrijas asociācijas dati liecina, ka valstī būtu nepieciešami vēl 30-40 psihiatri, kā arī vēl 130-160 klīniskie psihologi. Tāpat valstī trūkst skolas psihologu un mentālās veselības aprūpes māsu.

Valsts kontroles ziņojumā pausta pārliecība, ka vairāk jāiegulda profilaksēs pasākumos. Turklāt būtiska problēma ir tas, ka bērni regulāri netiek vesti pie ārsta. Ja 88-96% bērnu vecumā līdz diviem gadiem pēdējā laikā ir veiktas regulāras veselības pārbaudes, 3-6 gadu vecumā tikai 6% bērnu regulāri dodas pie ārsta. Turklāt 43% bērnu vecumā no trim līdz sešiem gadiem nav vispār veiktas veselības pārbaudes.

Bažas rada arī nevakcinēto bērnu īpatsvara pieaugums, kas var izraisīt smagu slimību atgriešanos.

Stacionārā aprūpē Igaunijā nonākušo pacientu veselības stāvoklis ir arvien sarežģītāks, kas saistāms ar speciālistu un ģimenes ārstu pieejamības problēmām.

Labāka profilakse ļautu samazināt arī vēža ārstēšanas nopietnākās sekas. Tāpat Igaunijas iedzīvotāju dalība dažādos skrīninga testos ir kūtra, tādēļ nereti ārstēšanas sākums ir novēlots.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits