ASV prezidentam Donaldam Trampam arvien vairāk sabojājot attiecības ar līdzšinējiem tuvajiem sabiedrotajiem, gan pasludinot jaunas tirdzniecības barjeras, gan izsakot draudus to suverenitātei, Rietumu valstu līderi cenšas veidot ciešākas ekonomiskās attiecības ar tādām valstīm kā Indija un Ķīna.
Apliecinājums tam ir arī pašlaik notiekošā Vācijas kanclera Frīdriha Merca vizīte Indijā un Kanādas premjerministra Marka Kārnija vizīte Ķīnā, kas sākas šodien.
Ķīna un Indija tirgus lieluma un ekonomikas attīstības straujuma dēļ ir ļoti svarīgas valstis globālajā tirdzniecībā. Tomēr eksperti vienlaikus brīdina, ka ciešāku attiecību veidošana ar šīm valstīm dažādu blakusfaktoru dēļ nav bez problēmām. Abas šīs valstis joprojām saglabā ļoti ciešas attiecības ar Krieviju. Un Rietumu valstīm nav izdevies pārliecināt Indiju un Ķīnu vērsties pret Krieviju tās agresijas pret Ukrainu dēļ. Turklāt Rietumu valstīs pastāv bažas par riskiem, ko pārāk ciešas saites ar Ķīnu var radīt to ekonomiskajai drošībai.
Janvāra beigās Eiropas Savienības un Indijas samitā paredzēts parakstīt abu pušu brīvās tirdzniecības līgumu.
Strauja attīstība
Deutsche Welle raksta, ka Indija ir kļuvusi par Vācijas politiķu braucienu jauno favorītmērķi. Sastopoties ar ASV tarifiem, Krievijas apdraudējumu un nenoteiktību par Ķīnas rīcību, Vācijas valdība cenšas veidot attiecības ar šo Āzijas lielvalsti. Pavisam nesen Indijā viesojās Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls, vakar savu vizīti Indijā lielas delegācijas pavadībā sāka F. Mercs.
Vācijas intereses attiecībās ar pasaules apdzīvotāko valsti (ap 1,45 miljardiem iedzīvotāju) ir gan ekonomiskas, gan ģeopolitiskas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka šogad Indijas ekonomikas pieaugums krietni apsteigs Ķīnas ekonomikas pieaugumu. Savukārt Vācijas ekonomika jau gandrīz trīs gadus atrodas stagnācijas vai pat recesijas stāvoklī.
Vācija arī izmisīgi meklē augsti kvalificētus darbiniekus un arvien vairāk tādus atrod tieši Indijā. Indieši ir kļuvuši par lielāko ārvalstu studentu grupu Vācijas augstskolās.
"Indija ir spēcīga primāri apkalpošanas sektorā. Tā kalpo kā globālās ekonomikas birojs. Savukārt Ķīna drīzāk ir globālās ekonomikas rūpnīca. Indija šajā procesā ir strauji attīstījusies. Viss sākās ar zvanu centriem. Tagad attīstās pētniecības institūcijas. Daudzi Vācijas uzņēmumi savu pētniecību ir ārpakalpojumā uzticējuši institūcijām Indijā. Un Indijas studenti, kas ierodas iegūt grādus Vācijā, galvenokārt studē zinātni un inženieriju," intervijā Deutsche Welle saka Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta (SWP) Indijas eksperts Kristiāns Vāgners.
Pēdējo gadu laikā Vācijas tirdzniecības apjoms ar Indiju ievērojami pieaudzis, sasniedzot 29 miljardus eiro 2024. gadā. Tiesa, tā ir tikai niecīga daļa no Vācijas tirdzniecības apjomu ar Ķīnu, kas attiecīgajā gadā bija ap 246 miljardiem eiro.
Pērn, uzrunājot Vācijas vēstnieku ārvalstīs sanāksmi, F. Mercs raksturoja jaunizveidojušos globālo politisko situāciju kā tādu, kad "pret liberālo pasaules kārtību tiek izdarīts spiediens no daudzām pusēm, tajā skaitā no politisko Rietumu iekšienes". F. Mercs ir paudis bažas gan par D. Trampa tarifiem, kas nāk par sliktu Vācijas ekonomikai, gan par to, ka D. Trampa drošības politika var aizvirzīt ASV no Eiropas. Vienlaikus kanclers arī teica, ka, lai gan Vācijas valdība vēloties sadarboties ar Ķīnu, esot vērojama sistēmiskās sāncensības ar to palielināšanās. Tieši tāpēc esot būtiska stratēģisko izejmateriālu piegāžu ķēžu un tirdzniecības tīklu diversificēšana. Lai to panāktu, Vācijai esot jāveido ciešākas attiecības ar tādām valstīm kā Indija.
Vakar notika F. Merca oficiālās sarunas ar Indijas premjerministru Narendru Modi. Vācija vizītes laikā cer pavirzīt uz priekšu astoņu miljardu vērto vienošanos kopīgi būvēt sešas zemūdenes Indijā, izmantojot vācu tehnoloģijas. Tieši tāpēc viens no 25 F. Mercu pavadošās Vācijas uzņēmēju delegācijas locekļiem ir Thyssen Krupp Maritime Systems izpilddirektors Olivers Burkhards. "Šī vienošanās ne tikai atbalsta Indijas aizsardzības modernizēšanu, bet arī bruņojuma vietēju ražošanu, jo iekļauj tehnoloģiju nodošanu. Vācijai šī vienošanās ir svarīga, jo tā palīdz mazināt Indijas tradicionālo atkarību no Krievijā ražota bruņojuma, vienlaikus ļaujot Vācijai ielauzties Indijas vilinošajā aizsardzības tirgū," intervijā DW saka Ņūdeli bāzētās domnīcas Observer Research Foundation vadītāja vietniece Šairī Malhotra.
Alternatīvas ASV
Savukārt Associated Press raksta, ka M. Kārnija šīs nedēļas vizīte Ķīnā, kurā viņš plāno tikties ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, apliecina Kanādas centienus mazināt tās atkarību no ASV, kuru administrācija gan apdraud Kanādas ekonomiku, gan draudējusi arī tās suverenitātei. D. Tramps ne tikai noteica tarifus Kanādas preču importam, bet apziņoja, ka Kanādai vajadzētu kļūt par ASV 51. štatu. Šī ir Kanādas premjerministra pirmā vizīte Ķīnā pēdējo astoņu gadu laikā.
"Mēs veidojam jaunas partnerattiecības visā pasaulē, lai transformētu mūsu ekonomiku no tādas, kas ir bijusi atkarīga no viena partnera, uz tādu, kas ir spēcīgāka un izturīgāka pret globālajiem šokiem," M. Kārnijs teica pagājušajā nedēļā. Pašlaik vairāk nekā 75% Kanādas preču eksporta ir uz ASV. M. Kārnijs vēlas vismaz dubultot Kanādas preču eksportu uz citām valstīm, kas nav ASV.
Ķīna ir Kanādas otrais lielākais tirdzniecības partneris. Attiecības starp Ķīnu un Kanādu pasliktinājās 2018. gada beigās, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas tehnoloģiju giganta Huawei vadības pārstāve, jo to lūdza ASV. Ķīna, atbildot uz to, aizturēja divus Kanādas pilsoņus. Par labu savstarpējām attiecībām nenāca arī 2024. gadā Kanādas ieviestā 100% nodeva Ķīnā ražoto elektroauto, bateriju un citu preču ievešanai. Atbildot uz to, Ķīna noteica tarifus no Kanādas vestajam rapsim, jūras veltēm un cūkgaļai. Pašlaik Ķīna ir ierosinājusi daļu šo tarifu atcelt, ja Kanāda atcels nodevas Ķīnas elektroauto.