Divus gadus pēc ievēlēšanas amatā un centieniem radikāli manīt valsts ekonomikas politiku pirmo lielo «patiesības brīdi» svētdien piedzīvos Argentīnas prezidents Havjers Milejs. 26. oktobrī notiekošās abu parlamenta palātu starptermiņa vēlēšanas var atstāt postošu ietekmi uz viņa radikālo reformu programmu, ja viņa partijas La Libertad Avanza (Brīvības iestāšanās) rezultāti izrādīsies sliktāki, nekā cerēts, raksta The Economist.
Šīs vēlēšanas ieies vēsturē arī ar ASV prezidenta Donalda Trampa izteikto piedraudējumu, ka ASV nesniegs finanšu atbalstu Argentīnas ekonomikas glābšanai, ja viņa kvēlā sabiedrotā H. Mileja partija nesaņems pietiekamu atbalstu. H. Milejam opozīcijā esošie peronisti – kreisā politiskā kustība, kas dominējusi Argentīnas politikā vairāk nekā pusgadsimtu, – D. Trampa komentārus nosaukuši par iejaukšanos Argentīnas iekšējās lietās un koloniālisma izpausmi, raksta Reuters.
Trauksmes zvans
Arī Frīdriha Naumana fonda eksperts Hanss Dīters Holcmans rakstā vietnē Freiheit. org pauž viedokli, ka svētdienas vēlēšanu rezultāti noteiks 45 miljonu iedzīvotāju valsts politiskās un ekonomiskās attīstības pamatvirzienus nākamajos divos gados līdz jaunām prezidenta vēlēšanām 2027. gadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00