Sociālistiem un viņu sabiedrotajiem nedēļas nogalē notikušajās pašvaldību vēlēšanās izdevies saglabāt varu četrās Francijas lielākajās pilsētās – Parīzē, Marseļā, Lionā un Lillē –, kas ļauj vēl nezaudēt cerības arī par iespējamiem panākumiem nākamgad notiekošajās Francijas prezidenta vēlēšanās, vēsta BBC. Taču Francijas galēji labējie – Nacionālā apvienība (Rassemblement National – RN) – guvuši panākumus daudzās mazākās pilsētās valstī, kas ļāvis partijas priekšsēdētājam un potenciālajam kandidātam prezidenta vēlēšanās Žordanam Bardelam deklarēt, ka sasniegts «lielākais izrāviens» partijas pastāvēšanas vēsturē, ziņo France24.com.
Toksiskie ultrakreisie
Svētdien Francijā notika pašvaldību vēlēšanu otrā kārta, kurā daudz kas bija atkarīgs no partiju centieniem izveidot vēlēšanu apvienības atbilstoši vēlēšanu pirmajā kārtā gūtajiem rezultātiem. Daudzviet cerības uz panākumiem balstījās uz centieniem steigšus izveidot vēlēšanu alianses starp sociālistiem un radikāli kreiso partiju Nepakļāvīgā Francija (La France Insoumise – LFI). Taču labējie oponenti nekavējās šos centienus nodēvēt par «kauna aliansēm», jo pamatīgu ēnu uz Žana Lika Melenšona vadīto LFI metis pagājušajā mēnesī Franciju šokējušais starpgadījums politiskās kampaņas pasākumu laikā, kad radikāli kreisie nemieru cēlēji līdz nāvei piekāva galēji labējo aktīvistu. Izmeklēšanas laikā par līdzdalību noziegumā tika aizturēti divi LFI deputāta parlamenta palīgi.
Tāpēc Sociālistu partija (PS) paziņoja, ka neveidos alianses ar LFI nacionālā līmenī, jo tā esot pielīdzināma «politiski neaizskaramajiem» arī Ž. L. Melenšona antisemītisko izteikumu dēļ. Tiesa, daudzviet mazajās pašvaldībās daži sociālistu kandidāti tomēr centās nodrošināt arī LFI atbalstu. Savukārt LFI kandidātiem ar sociālistu atbalstu izdevās gūt panākumus vairākos desmitos lielo pilsētu – Parīzes, Lionas, Lilles – priekšpilsētu. Tomēr nacionālā līmenī LFI kandidāti, vai tie kreisie, kuri bija noslēguši priekšvēlēšanu alianses ar LFI, piedzīvoja «atskurbinošas sakāves», raksta AFP. Piemēram, Francijas ceturtajā lielākajā pilsētā, valsts aeronautikas industrijas centrā Tulūzā, LFI kandidāts Fransuā Pikemals zaudēja konservatīvos pārstāvošajam pašreizējam mēram, neskatoties uz to, ka pirms nedēļas notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā kreiso spārnu pārstāvošie kandidāti kopā savāca 52,5% balsu. Kreiso alianse, kuru vadīja LFI kandidāts, tika sakauta arī Limožā, savukārt pašreizējie kreisie mēri, kuri uz vēlēšanu otro kārtu bija noslēguši vienošanās ar LFI, zaudēja amatu Klermonferānā, Puatjē un Bezansonā.
LFI kritizētāji nekavējās vainot galēji kreisos šajās sakāvēs. Bijušais Francijas prezidents, sociālists Fransuā Olands brīdināja, ka centieni «vienoties vienošanās pēc» Francijas kreisos var novest strupceļā, un aicināja partiju precizēt savu stratēģiju. Aicinātāji nobīdīt malā «toksisko» LFI guva gandarījumu, kad kreisā spārna kandidāti, kuri publiski norobežojās no LFI, guva panākumus, piemēram, Parīzē un Marseļā.
Francijas galvaspilsētā sociālistu kandidāts Emanuels Greguārs pārliecinoši apsteidza konservatīvo sāncensi Rašidu Dati, lai gan bija atteicies vienoties ar LFI, tā sašķeļot kreiso vēlētāju atbalstu. Tieši tādu pašu stratēģiju izvēlējās Francijas otrās lielākās pilsētas Marseļas pašreizējais kreisais mērs Benuā Pajāns, kuram izdevās gūt komfortablu pārsvaru pār galēji labējo kandidātu. «Varu tikai secināt, ka LFI neko neuzvar, un sliktākais ir tas, ka LFI rada tikai sakāves,» BBC citē PS ģenerālsekretāra Pjēra Žuvē teikto pēc vēlēšanu rezultātu publiskošanas.
Pamatstraumes partijas
RN, kas ir pārliecinoši populārākā partija aptaujās par kandidātiem prezidenta vēlēšanām, neizdevās iegūt publiski kāroto uzvaru Marseļā un Tulonā, jo to nepieļāva politisko oponentu manevri. Piemēram, Marseļā republikāņu kandidāts neatsauca savu kandidatūru uz vēlēšanu otro kārtu, tā sašķeļot labējo vēlētāju balsis.
Tomēr RN parādīja savu potenciālo spēku ar uzvarām daudzās mazpilsētās.
BBC pēc vēlēšanu rezultātu analīzes izdara secinājumu, ka par pašvaldību vēlēšanu lielajiem uzvarētājiem tomēr uzskatāmas pamatstraumes partijas. Prezidentu Emanuelu Makronu atbalstošā partija Renaissance guva «morāli uzmundrinošu» uzvaru Bordo. E. Makrona bijušais premjerministrs Eduārs Filips tika pasludināts par uzvarētāju Normandijas pilsētā Havrā. E. Filips tiek uzskatīts par potenciālu centristu kandidātu prezidenta vēlēšanās 2027. gadā. Viņš bija pasludinājis, ka tajās kandidēs tikai, ja būs guvis uzvaru pašvaldību vēlēšanās.
«Kopumā vērtējot, vēlēšanas apstiprināja galēji kreiso augošo spēku lielpilsētu perifērijās, kur ir lielāka imigrantu darbaspēka un tā dēvētā «intelektuālā proletariāta» koncentrācija. Un galēji labējā RN apstiprināja savu spēku provinciālajā Francijā ārpus lielpilsētām. Galu galā tieši pamatstraumes partijas pārliecinoši guva lielākos panākumus, kas ļauj cerēt, ka sacensībā par valsts prezidenta amatu pamatstraumes partiju kandidāts uzvarēs ekstrēma politiskā spēka kandidātu. Lielākās bažas ir, kas notiks, ja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā paliks divi ekstrēmo politisko spēku kandidāti?» jautā BBC.