Laika ziņas
Šodien
Migla

Makrona klimata referenduma ideja iestrēgst Senātā

Francijas prezidenta Emanuela Makrona centieniem panākt, ka Francijas konstitūcijā referenduma ceļā tiek iekļauta apņemšanās cīnīties ar klimata pārmaiņām, radušies jauni šķēršļi, parlamenta augšpalātai nobalsojot par mērenāku formulējumu valdības atbalstītajā likumprojektā.

Ar iniciatīvu iekļaut konstitūcijā tēzi, ka Francija "garantē vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību un cīnās ar klimata pārmaiņām", klajā nāca pērn Makrona izveidotā neatkarīgā sabiedriskā padome.

Cenšoties izvirzīties vadošās pozīcijās jautājumā, kas varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem tematiem nākamā gada prezidenta vēlēšanās, Makrons solīja referendumu par likumprojektu, ja to atbalstīs abas parlamenta palātas.

Apakšnams, kur Makronam ir vairākums, martā nobalsoja par labu priekšlikumam.

Bet augšpalāta, kur vairākums ir konservatīvajai Republikāņu partijai, atteicās no iniciatīvas galvenā nosacījuma un pirmdienas vakarā atbalstīja priekšlikuma jaunu versiju.

Atbilstoši Francijas likumiem referendums var notikt, ja abas parlamenta palātas nobalsojušas par identisku formulējumu.

Vairumam senatoru likumprojektā bija iebildumi pret vārdu "garantē", kas, kā norādīja senatori, nosaka, ka vides problēmu risināšanai ir prioritāte pār citiem konstitucionālajiem principiem.

Šī formulējuma vietā senatori piedāvāja versiju, ka Francija "aizsargā vidi, kā arī bioloģisko daudzveidību un vēršas pret klimata izmaiņām atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti 2004.gada Vides hartā", ko virzīja tā laika prezidents Žaks Širaks.

Ja formulējumā tiktu paturēts vārds "garantē", tas vides aizsardzībai piešķirtu prioritāti pār citiem konstitūcijas nosacījumiem, skaidroja Senāta tieslietu komisijas priekšsēdētājs Fransuā Noels Bifē.

Valdības formulējums "mūsu konstitūcijā sāktu izaugsmes sarukuma vīrusu", norādīja republikāņu Senāta frakcijas līderis Brino Reteljo.

Makrona birojs nedēļās nogalē norādīja, ka, neraugoties uz Senāta opozīciju, konstitūcijas mainīšanas plāns "vēl nebūt nav apglabāts".

Tomēr izredzes panākt kompromisu otrdien šķiet visai attālas, tieslietu ministram Ērikam Diponam-Moretī paužot, ka viņš uzstāj uz vārda "garantē" atstāšanu, jo tas atspoguļo valdības "apņēmības spēku".

Vēl pirms Senāta balsojuma Reteljo svētdien pārmeta Makronam liekulību, norādot, ka prezidents "apsūdz mūs obstrukcijā, lai attaisnotu referenduma atcelšanu, kuru viņš pats nekad nav vēlējies".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kremlis neklausīšoties ECT spriedumā(3)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nospriedusi, ka Krievijas valsts ir atbildīga par bijušā Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka Aleksandra Ļitviņenko noslepkavošanu Londonā 2006. gadā.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits