Nesen atklātībā nākusī informācija par to, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto regulāri sazinājies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai informētu viņu par Eiropas Savienības sanāksmēs spriesto, likusi ES politiķiem un mediju komentētājiem izteikt bažas par to, cik lielā mērā šādā ceļā Kremlis iegūst sensitīvu informāciju, kuras nokļūšanu agresorvalsts rokās nevēlētos vismaz lielākā daļa ES valstu.
Lai gan ziņas par Ungārijas amatpersonu ciešajiem sakariem ar Kremli nav nekāds jaunums, tāpat kā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna centieni mazināt ES sankcijas pret Krieviju, ES izskan aicinājumi beidzot kaut ko darīt, lai novērstu iespēju, ka viena ES dalībvalsts ar savu Kremlim draudzīgo politiku faktiski ierobežo visu citu ES valstu rīcību un kopējo politiku.
Eiropadomes un Eiropas Komisijas amatpersonas gan pagaidām aprobežojušās vien ar bažu izteikšanu par Ungārijas rīcību. Avoti šajās institūcijās pauduši Politico, ka līdz parlamenta velēšanām Ungārijā 12. aprīlī «no ES puses neviens neko vairāk nedarīs». Tālākā rīcība jau būšot atkarīga no tā, vai, neskatoties uz pašreizējiem aptauju rezultātiem, varu izdosies saglabāt V. Orbāna partijai.
Draugi Kremlī
Pagājušajā sestdienā Washington Post vēstīja, ka visā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu laikā V. Orbāna valdība saglabājusi īpaši tuvas attiecības ar Kremli. P. Sijārto izmantojis pauzes sanāksmju ar citiem ES kolēģiem laikā, lai par spriesto informētu S. Lavrovu. Paralēli ungāru izmeklējošais žurnālists Sabolcs Panji publiskojis arī kādas P. Sijārto un S Lavrova telefonsarunas 2020. gadā norakstu. Tajā P. Sijārto lūdzis S. Lavrovam palīdzēt nodrošināt, lai vēlēšanās Slovākijā uzvarētu tolaik pie varas esošā sociālistu un nacionālistu koalīcija. Tāpēc P. Sijārto aicinājis S. Lavrovu panākt, lai Krievijas premjerministrs Maskavā uzņemtu vizītē toreizējo Slovākijas premjerministru Peteru Pelegrīni. Kad S. Lavrovs solījis šo vēlmi nodot tālāk, P. Sijārto atbildējis: «Nevari pat iedomāties, cik pateicīgs esmu par to, ka mums ir šāda saruna. Tā ir draudzības zīme.»
Euronews vēsta, ka P. Sijārto noliedzis, ka būtu pārkāpis jebkādus drošības protokolus ES sanāksmēs, taču apstiprinājis, ka regulāri runājis ar ārvalstu ministriem gan pirms, gan pēc ES sanāksmēm, jo ES lēmumi par enerģētiku, autobūves industriju un drošību tieši ietekmējot Ungārijas attiecības ar tās partnervalstīm ārpus ES. Uzstājoties vēlēšanu kampaņas pasākumā pirmdien, P. Sijārto teica: «Jā, šie jautājumi ir jāpārrunā ar partneriem ārpus Eiropas Savienības. Es runāju ne vien ar Krievijas ārlietu ministru, bet arī ASV, Turcijas, Izraēlas, Serbijas un citiem gan pirms, gan pēc Eiropadomes sanāksmēm. Tas var izklausīties skarbi, bet ārpolitikā diplomātija nozīmē runāt ar citu valstu līderiem.»
Euronews arī atzīmē, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī P. Sijārto ir viesojies Maskavā 16 reizes. Viņa pēdējā vizīte agresorvalsts galvaspilsētā notika 4. martā, kad viņš Kremlī tikās ar V. Putinu.
Aicina rīkoties Eiropas Komisijas pārstāve Anita Hipere pirmdien paziņoja, ka ziņas par P. Sijārto aktivitātēm ir «ļoti uztraucošas», jo savstarpējās uzticības pastāvēšana starp ES dalībvalstīm un institūcijām esot ES funkcionēšanas pamatakmens. A. Hipere arī izteicās, ka EK vēlētos no Ungārijas valdības saņemt «skaidrojumus».
Polijas premjerministrs Donalds Tusks ierakstīja X, ka informācijai par P. Sijārto «nevajadzētu būt pārsteigumam». «Mums par to bija aizdomas jau ilgu laiku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es uzstājos tikai, kad tas ļoti nepieciešams, un saku tikai tik daudz, cik nepieciešams,» svētdien rakstīja Polijas premjerministrs.
Politico, atsaucoties uz kādas ES valsts amatpersonu, raksta, ka bažu par to, ka Ungārija nodod informāciju Krievijai, dēļ ES valstu līderi vairāk tiekoties mazākos formātos, izslēdzot Ungāriju.
Eiropas mediju komentētāji, kuru rakstīto apkopojis Eurotopics.net, gan aicina ES rīkoties daudz izlēmīgāk. Nīderlandes laikraksts De Telegraf raksta: «Protams, tas ir tautas ziņā, vai viņi grib turpināt ar šo šarlatānu [V. Orbānu] vai ne. Bet, ja viņš paliks, Brisele nedrīkst nerīkoties izlēmīgi. Diemžēl būs gandrīz neiespējami īstermiņā panākt valsts izslēgšanu no ES. Bet Briselei vajadzētu beidzot parādīt mugurkaulu, piegriežot finanšu skrūves šim ES līdzekļu ieguvējam, kurš uzvedas tā, it kā ES nebūtu nekas vairāk kā naudas izsniegšanas automāts Ungārijas vajadzībām.»
Spānijas El Mundo raksta: «Ja tiek apstiprināts, ka Ungārija nodod Krievijai konfidenciālu informāciju, Orbāns ir jāizslēdz no Eiropadomes lēmumu pieņemšanas procesa. Tas neļautu Ungārijai uzlikt veto jebkuram lēmumam, kas ir neizdevīgs Putinam. Joprojām paliek jautājums: kas ir saprātīgāk – samierināties ar valsts vadītāju, kas izkalpojas svešai, naidīgai varai, vai izolēt viņu, kas savukārt varētu pastiprināt viņa atkarību no agresora? Viens ir skaidrs: ja Eiropa vēlas būt nozīmīgs un respektēts ģeopolitiskais spēlētājs, tai efektīvi jāaizstāv sava suverenitāte un tās principi pret tiem, kas to apdraud.»