Līdz ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidatūru dalībvalstu līderiem jāizraugās kandidāti uz ES ārlietu dienesta vadītāja, Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēža, Eiropadomes prezidenta un Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatiem.
Dalībvalstu līderu izraudzītajiem kandidātiem vēl būs jāiegūst arī EP vairākuma atbalsts.
EP uzstāj, ka EK prezidents jāizraugās no partiju vadošo kandidātu vidus, taču pret to aktīvi iestājas Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien izteicās, ka arvien ticamāka šķiet Žana Kloda Junkera pēcteča izraudzīšana no partiju vadošo kandidātu vidus.
Merkele norādīja, ka Manfrēds Vēbers, kuru uz EK prezidenta amatu izvirzījusi centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), un Franss Timmermanss, kas pārstāv sociālistus, "noteikti" ir risinājums debatēs par augstākajiem ES amatiem.
Lai gan EP vēlēšanās visvairāk balsu saņēma EPP, kuluāros izskanējusi ideja, ka par EK prezidentu varētu kļūt Timmermanss, kamēr Vēberam tiktu vai nu EP priekšsēža, vai arī EK pirmā viceprezidenta krēsls.