Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 20. janvāris
Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis

Vairums eiropiešu uzskata, ka ES vajadzētu rosināt papildu pasākumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti

Eirobarometra jaunās aptaujas rezultāti rāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas eiropiešu uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu ierosināt papildu pasākumus, kas palīdzētu uzlabot gaisa kvalitāti. Tika aptaujāti vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju visās ES dalībvalstīs, un vairāk nekā puse respondentu domā, ka mājsaimniecības, autoražotāji, enerģijas ražotāji, lauksaimnieki un publiskās iestādes nedara pietiekami daudz, lai uzlabotu gaisa kvalitāti.

Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella sacīja: "Esmu gandarīts, redzot, cik daudz eiropiešu atbalsta rīcību gaisa kvalitātes jomā. Eiropas Savienībā gaisa piesārņojums ik gadu izraisa vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu un rada lielu slogu sabiedrībai – gan saistībā ar izdevumiem par veselības aprūpi un zaudētām darbdienām, gan saistībā ar kaitējumu kultūraugiem un ēkām. Komisija sniedz speciālas zināšanas, nodrošina paraugprakses apmaiņu un dod norādes dalībvalstīm un uzņēmumiem, kā arī atbalsta ieguldījumus un finansējumu gaisa kvalitātes uzlabošanai visiem Eiropas iedzīvotājiem. Taču vienlaikus, ja ES tiesību aktu noteikumi netiek ievēroti, pret dalībvalstīm tiek sākta tiesvedība."

Turklāt aptauja norāda, ka, jo īpaši valsts līmenī, ir nepieciešams iedzīvotājus labāk informēt par gaisa kvalitāti. Vairums respondentu atzīst, ka nav labi informēti par gaisa kvalitātes problēmām savā valstī. Salīdzinājumā ar 2017. gada aptauju respondenti vairāk tiecas uzskatīt, ka gaisa kvalitāte pēdējo desmit gadu laikā ir pazeminājusies, lai gan patiesībā iesniegtie dati par gaisa kvalitāti liecina, ka tā šajā laikā ir ievērojami uzlabojusies.

2018. gada maijā Junkera vadītā Komisija pieņēma paziņojumu "Eiropa, kas aizsargā: tīru gaisu ikvienam", kurā noteica pasākumus, kas valstu, reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem jāveic, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Eiropā. Turklāt, lai aizsargātu iedzīvotājus no gaisa piesārņojuma, Komisija ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā pret dalībvalstīm, kuras neievēro ES tiesību aktus par gaisa kvalitāti. Komisija arī pastiprina sadarbību ar dalībvalstīm, un šajā sakarā tā ar attiecīgajām iestādēm sāks jaunus dialogus par tīra gaisa jautājumiem. Nākamajās divās dienās, proti, 2019. gada 28. un 29. novembrī, Bratislavā notiks ES forums par tīru gaisu, kurā lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām būs iespēja apmainīties ar zināšanām un palīdzēt īstenot Eiropas, valstu un vietēja līmeņa rīcībpolitikas.

Vairums eiropiešu vēlas, lai ES ierosinātu papildu pasākumus. Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu (71 %) uzskata, ka ES būtu jāierosina papildu pasākumi, kuru mērķis ir risināt ar gaisa kvalitāti saistītās problēmas Eiropā, un 38 % respondentu vēlētos paust savu viedokli par šiem pasākumiem. Šādi domā vairums respondentu visās dalībvalstīs.

Lielākā daļa respondentu uzskata, ka ar gaisa kvalitāti saistītās problēmas vispirms būtu jārisina starptautiskā mērogā. Vairāk nekā septiņi no desmit respondentiem (72 %) domā, ka gaisa piesārņojuma problēma būtu jārisina starptautiskā mērogā. Puse respondentu uzskata, ka šī problēma būtu jārisina Eiropas mērogā, un tikpat daudz respondentu domā, ka risinājumi jārod valsts līmenī.

Lielākā daļa respondentu (44 %) domā, ka visefektīvākais veids, kā novērst ar gaisa kvalitāti saistītās problēmas, ir piemērot stingrākas piesārņojuma kontroles rūpnieciskām un enerģijas ražošanas darbībām. Šis ir visbiežāk minētais pasākums 25 dalībvalstīs.

Respondenti uzskata, ka dažādiem dalībniekiem, arī mājsaimniecībām, būtu jādara vairāk, lai novērstu ar gaisa kvalitāti saistītās problēmas. Visās valstīs vairāk nekā 50 % respondentu domā, ka mājsaimniecības, autoražotāji, enerģijas ražotāji, lauksaimnieki un publiskās iestādes nedara pietiekami daudz, lai panāktu labāku gaisa kvalitāti.

Tomēr salīdzinājumā ar 2017. gadu Eiropas iedzīvotāji cenšas darīt vairāk, lai samazinātu kaitīgās emisijas. Septiņi no desmit respondentiem ir veikuši vismaz vienu darbību kaitīgo emisiju samazināšanai gaisā. Tas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2017. gada aptaujas rezultātiem. Respondenti galvenokārt ir aizstājuši vecākas energoietilpīgas ierīces ar jaunām, energoefektīvākām ierīcēm (41 %).

Vairums respondentu (54 %) atzīst, ka nav labi informēti par ES gaisa kvalitātes problēmām savā valstī. Vairums respondentu domā, ka gaisa kvalitāte pēdējo desmit gadu laikā ir pazeminājusies, un kopš 2017. gada šis negatīvais viedoklis ir izplatījies.

Respondenti vairāk tiecas uzskatīt, ka pēdējo desmit gadu laikā gaisa kvalitāte drīzāk ir pazeminājusies (58 %), nevis palikusi nemainīga (28 %) vai uzlabojusies (10 %).

Tikai aptuveni trešdaļa respondentu ir dzirdējuši par ES gaisa kvalitātes standartiem (31 %). Lielākā daļa no tiem respondentiem, kuriem ir kas zināms par šiem standartiem (63 %), uzskata, ka tie ir jāpadara stingrāki.

Vairāk nekā 50 % respondentu domā, ka viņu valstīs elpošanas orgānu slimības, sirds un asinsvadu slimības, kā arī astma un alerģijas ir ļoti būtiska problēma.

Šī aptauja 28 ES dalībvalstīs norisinājās 2019. gada 11.–29. septembrī. Klātienes sarunā dzimtajā valodā tika iztaujāti 27 565 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām.

Šī Eirobarometra īpašā aptauja papildina Eirobarometra zibensaptauju, kas par šo pašu tematu notika 2012. gada septembrī. Vairāki Eirobarometra zibensaptaujas jautājumi tika atkārtoti Eirobarometra īpašajā aptaujā. Daži Eirobarometra zibensaptaujas jautājumi tika iekļauti arī Eirobarometra īpašajā aptaujā “Eiropas iedzīvotāju attieksme pret vidi”, kas notika 2017. gada oktobrī.

Šī aptauja tika sagatavota, lai apzinātu viedokļus attiecībā uz zināšanām par problēmām, kas saistītas ar gaisa kvalitāti; uzskatus par gaisa kvalitātes izmaiņām pēdējo desmit gadu laikā; dažādo dalībnieku nozīmi gaisa kvalitātes uzlabošanā; visefektīvākos veidus, kā novērst ar gaisa kvalitāti saistītās problēmas; ieteikumus par to, kādā mērogā risināt ar gaisa kvalitāti saistītās problēmas; zināšanas par ES standartiem un viedokļus par tiem un atbalstu papildu ES pasākumiem šo problēmu risināšanai.

Eirobarometra rezultāti publicēti tieši pirms ES foruma par tīru gaisu, kas 2019. gada 28. un 29. novembrī notiks Bratislavā. Forumā uzmanībā tiks pievērsta četriem jautājumiem: veselība un gaisa kvalitāte; enerģija un gaisa kvalitāte; lauksaimniecība un gaisa kvalitāte un tīra gaisa nodrošināšanas pasākumu finansēšanas mehānismi.

Vairāk nekā 30 runātāji – valdību, ražošanas nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvji – paudīs savu viedokli par to, kā uzlabot gaisa kvalitāti, un dalīsies pārdomās par efektīvu Eiropas, valstu un vietēja līmeņa gaisa kvalitātes rīcībpolitiku, projektu un programmu izstrādāšanu un īstenošanu. 

Top komentāri

bet
b
Ļoti pareizi. Jāuzlabo gaisa kvalitāte (it īpaši Rīgā). Vienlaikus ir jāsaka, ka CO2 nav piesārņojums, tā ir absolūti tīra un nekaitīga gāze, ko izelpo cilvēki un ko uzņem koki, lai paturētu sev C, bet cilvēkiem atpakaļ atdotu O2.
zvirbulēns
z
Uz Ķīnu, Indiju, Krieviju - lielākajiem dabas bendētājiem, piesārņotājiem ES neskatās??? ES valstis neko neiespēs uzlabot, ja šīs trīs valstis turpinās tādā pat stilā kā līdz šim!
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
ES vajadzētu rosināt papildu pasākumus, lai uzlabotu eiropiešu kvalitāti!!!!!!!!!!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Spēcīgs smogs smacē dienvideiropiešus(1)

Daudzas Dienvideiropas pilsētas šajā ziemā ir ietītas smogā. Vietām gaisa piesārņojums regulāri daudzkārt pārsniedz pieļaujamo normu, nopietni apdraudot iedzīvotāju labsajūtu un veselību. Lai uz...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits