Teju trešdaļā jeb 27% mācību telpu skolās gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte vērtējama kā slikta, secināts Veselības inspekcijas (VI) veiktajā "Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumā".
Janvārī izglītības iestādēm sāks piegādāt un uzstādīt SIA Moduls Engineering gaisa kvalitātes mērītājus, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Pašlaik 85% skolu telpās
gaisa kvalitāte neatbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktajām normām, proti, CO2
koncentrācija pārsniedz 1000 ppm
(miljonās daļas, parts per
million – angļu val.), līdz ar
to nevar runāt par kvalitatīvu
mācību vidi. Situācija gada
laikā, kad šis jautājums iztirzāts vienā no valdības sēdēm, nav mainījusies, un arī
šobrīd atbildīgajām institūcijām nav detalizēta rīcībplāna, kā to uzlabot. To nav veicinājusi arī līdzšinējā prakse
siltināt izglītības iestādes, arhitektes Elīnas Rožulapas
vārdiem sakot, ietinot tās vatē un plēvē, bet neparedzot
gaisa apmaiņas sistēmu ierīkošanu.
Latvijā pret tīra gaisa nodrošināšanu publiskās telpās un birojos līdz šim esam izturējušies pavirši. Tam pamatā visbiežāk ir nezināšana par kvalitatīva gaisa nozīmi cilvēka veselībai un darbaspējām, turklāt joprojām ir priekšstats, ka risinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir dārgi un sarežģīti. Taču tīrs iekštelpu gaiss var būt ekonomisks, jo ir jāskata izmaksas pret ieguvumu. Uzņēmēji un telpu īpašnieki, kas plāno vai jau strādā pie ventilācijas sistēmas sakārtošanas, būs ieguvēji gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.
Zviedrijas pilsēta Ūmeo un Somijas pilsēta Tampere ieņem pirmo un otro vietu Eiropā gaisa kvalitātes ziņā, konstatēts Eiropas Vides aģentūras (EEA) pārskatā par gaisa kvalitāti Eiropas Savienības (ES) valstu, kā arī Islandes, Norvēģijas un Šveices pilsētās.