Tā būs Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmā klātienes tikšanās, kā arī pirmais tā dēvētā Normandijas formāta samits triju gadu laikā.
Vienošanos neieviesa
Karš Ukrainas austrumos izcēlās pēc tam, kad 2014. gada sākumā Krievija anektēja Krimas pussalu, bet Maskavas politiski un militāri atbalstīti bruņoti grupējumi sagrāba kontroli Doņeckas un Luhanskas apgabalā.
Krievija apgalvo, ka tā nekādi nav iesaistīta karadarbībā, kurā ir nogalināti vismaz 13 tūkstoši cilvēku. Taču ir pierādīts, ka vairāki tā dēvēto separātistu vadoņi ir bijušie Krievijas izlūkdienestu aģenti, bet Donbasā atrodas vairāki tūkstoši Krievijas armijas karavīru un bruņutehnika.
Kopš Krimas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā Krievijas attiecības ar Rietumiem ir saspīlētas. Eiropas Savienība un ASV ir ieviesušas sankcijas pret Krieviju, tā tika izslēgta no G8 valstu grupas. Tajā pašā laikā ir notikuši diplomātiski centieni pārliecināt Krieviju pārtraukt karadarbību Donbasā. Taču tie nav bijuši sekmīgi lielā mērā tāpēc, ka Krievijai ir izdevīgs vēl viens "iesaldētais konflikts" tās iedomātajā ietekmes sfērā.
Normandijas formāta pirmā tikšanās notika 2014. gada jūnijā Francijas ziemeļos, kad tur atzīmēja 70. gadadienu kopš sabiedroto karaspēka izcelšanās Normandijā Otrā pasaules kara laikā. Toreiz pirmo reizi kopš Donbasa kara sākuma aci pret aci tikās Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Nozīmīgākā Normandijas četrinieka tikšanās bija 2015. gada februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kur noslēdza vienošanos, kas paredzēja pamiera ievērošanu, smagās artilērijas atvilkšanu no frontes līnijas, atjaunot Kijevas kontroli pār Ukrainas robežu, plašākas autonomijas piešķiršanu separātistu kontrolētajām teritorijām un vēlēšanu sarīkošanu karadarbības zonā, taču vienošanās nekad nav tikusi pilnībā ieviesta. Pēdējās Normandijas formāta sarunas notika 2016. gada oktobrī.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 9. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Vilte
Tēvzemes Sargs
EV