Dvēselei pat bikses nepaliek

zeel

Es esmu mācījies argumentēt kopā ar tiem tur , kas nemaz nedomāja, ka dara kaut ko īpašu, tomēr daudz ir paveikuši, pie kam atbilstoši "gaumei"nodzīvojuši interesantu dzīvi. Neko darīt, ka iedibinātā Pasaules kārtība liek doties prom. Jo tas laiks tuvāk, jo vairāk tam var piekrist. Es kādreiz mierināju savu māti pirms aiziešanas, māti, kas man stāstīja, ka samierināsies. Nē teicu , tev nevajadzētu samierināties, bet piekrist. Viņa piekrita un viegli aizgāja ļoti daudz nodzīvojusi.

Tagad jums piekritu.

Jā, es nebūt nekad neesmu uzskatījis, ka tie, kam nebija tādas domāšanas tendences, visi bija konformisti, vai kolaboracionisti. Žēl, ka esmu pārprasts, jo laikam neskaidri izteicos. Vēl piemetināšu, ka neboija jau nemaz laika nepārtraukti tur sēdēt, jo bija jānodarbojas ar materiālā un garīgā sagādi. Parasti nācās daudz pārvietoties un bijuši toreiz mobilie, iespējams, ka tāda centra, kur varēja viens otru satikt, bet ja nē, tad no tur esošim uzzināt kur meklēt, nemaz nebūtu.

Es jums pilnīgi piekrītu par hipertrofēto apromantizēšanu, tas gan bieži gadās atceroties jaunību, man vēl nav pienākusi šī tendence, kau ilgi esmu šaisaulē, un domāju (ceru), ka ies secen . Tieši tāpēc es faktiski pazobojos par " jaunakazistiem" un negribu izplūst saldsērīgās atmiņās, jo nekas jau tur tāds īpaši garīgi vērtīgs nebija. Manuprāt garīgums ir individuāla padarīšana. Par Andri Grīnbergu , pareizāk sakot par raidījumu es vienkārši pasmējos, kā jau par kārtējo žurnālistu sacerējumu, kad iekšā nav, bet ārā nāk. Tas ietilpst tai sadaļā, kad švakie rakstītāji raksta par bijušajiem, kritušajiem, kas nu atgriezušies dzīvē, vēlāk gan nepieminot. vai atrod kādu citu tematu, par ko ikdienā nerunā. Zārku meistari, morgs, ieslodzījuma vietas u.t.t.Tomēr, ja piemin Kazas kompāniju, ieteicams tos nejaukt ar puķubērniem , vai hipijiem. Tas ir kaut kas pilnīgi ciets. Tie, kas viens otru atrada Kazā , un vēl kur citur, visi, labi gandrīz visi, noteikti darīja katrs kaut ko svarīgu un viņiem bija nepieciešams kontakts ar līdzīgi domājošiem, Tiem tā nebija bezmērķīga dirnēšana. Jums droši ir zināms kāds no to laiku brīvdomātājiem, tagad pazīstams autors kādā kultūras (šaurākā nozīmē) nozarē.

Piem, lasiju rakstu, kur Andri Grinbergu uzputa par puku bernu karali un aprakstija vina izdaribas un vius kustibu. Piedodiet, dzivoju taja laikaa un es, tapat kaa mani daudzie pazinas, vinu vispar nepazina, ne ari puku bernus. Lidzigi ir ar kazistiem. Pec gadiem visu parspilee un uztaisa to kaa kaut ko ipasu, un visi parejie, kas tur nebija, un nesedeja stundam, nebija nekas, vai arii vel trakak. Ta nav patiesiba!

Kazaa pastavigi uzturejaas loti saurs kontingents, bet tagad to vietu uzpus par nezin ko. Tapat kaa puku bernus. Lielaka dala ridzinieku tadus nemaz nezinaja. Ja, un iegaja Kazaa izdzert kafiju un skrien talak. Domaju, ka atseviskas vietas parak romantizee un to nozimi parspilee. Pec gadiem var lasit zilus brinumus par sim vietam, bet taas nekas ipass nebija. varbut pie diviem galdiniem sedeja Bergmana stila tipi, tas viss.

puce- senajam 12:25 Mani aizskāra Jūsu izteicieni- konformisti, klolobricionisti. Jauki gan. Es studēju 60.-to beigās, pēc lekcijām gāju uz darbu Letonikā, lai vispār varētu studēt, ap 10-tie vakarā braucu uz kopmītnēm. Tai tā laika Kazai man tā kā gandrīz garām bija jāiet. Man nebija ne jausmas par tās eksistenci, tāpat maniem draugiem, studiju biedriem. Varbūt kādam rīdziniekam arī bija. Tātad toreiz normāli cilvēki bija tikai tie, kuri varēja nīkt krogos , gudri runāt un tā, bet pārējie, no šodienas raugoties, gandrīz vai nodevēji. Likteņi ir dažādi, tos nevaram vērtēt, bet nevajag gan noniecināt kādu daļu cilvēku, kuru liktenis veidojies citādi nekā, teiksim, Jūsu draugu. Domāju, ka būtiski varbūt būtu atrast un celt gaismā patiesi talantīgo no tā laika, bet ar pārējo nelielīties. ---------------------------------------------- ------------------------------------------------ Tieši tā bija ar mani. Kazā biju daudzreiz ieskrējusi (vieta man ērta), izdzēru savu tasi kafijas un prom; reizēm ir tasei laika neatlika. Tāpēc esmu sliktāka? Jā, es saprotu - dzejnieki, mūziķi. Nu, bet es esmu mediķe (arhitekte, valodniece, prokurore). Šauties nost?

Es neesmu gribējis nevienu aizskart, ko , manuprāt nav iespējams nodarīt pieaugušam cilvēkam ar sava spēka apziņu. Tomēr, ja kādam nepatīk, ka es pieminu to laiku iespēju izmantotājus ar negatīvu pieskaņu, neko darīt, tam ir iemesls. Mēs nedirnējām caurām dienām krogos. Mēs atradām iespēju izglītoties un strādāt, un kādu daļu laika veltījām radošām iniciatīvām. Daudzi atrada iespēju iekļūt fundamentālajā bibliotēka, lai papildinātos. Un daudzi sameklēja kontaktus ar "samizdatu" , lai varētu izlasīt kas interesēja. Gadijās, ka vajadzēja doties uz Krievijas mazākājām pilsētām , kur vietējās tipogrfāfijās drukāja interesantu literatūru. ļoti žēl, ka visas tā laika aktivitātes(šeit minēju tikai dažas) šo ļaužu grupai, tiek nonivilētas uz bohēmu. Tas pats Andris Bergmanis, nu jau zinošs, ko mēs vēl nezinām, kā gan varētu dabūt gatavu visu to ko darīja, ja tikai dirnētu krogos un gudri runātu? Kurš gan te lielās, kā Jums, nezinot un nesaprotot, labpatīkas apgalvot?

Jādibina apvienība kā savulaik filma NENOTVERAMIE ATRIEBĒJI

Mani aizskāra Jūsu izteicieni- konformisti, klolobricionisti. Jauki gan. Es studēju 60.-to beigās, pēc lekcijām gāju uz darbu Letonikā, lai vispār varētu studēt, ap 10-tie vakarā braucu uz kopmītnēm. Tai tā laika Kazai man tā kā gandrīz garām bija jāiet. Man nebija ne jausmas par tās eksistenci, tāpat maniem draugiem, studiju biedriem. Varbūt kādam rīdziniekam arī bija. Tātad toreiz normāli cilvēki bija tikai tie, kuri varēja nīkt krogos , gudri runāt un tā, bet pārējie, no šodienas raugoties, gandrīz vai nodevēji. Likteņi ir dažādi, tos nevaram vērtēt, bet nevajag gan noniecināt kādu daļu cilvēku, kuru liktenis veidojies citādi nekā, teiksim, Jūsu draugu. Domāju, ka būtiski varbūt būtu atrast un celt gaismā patiesi talantīgo no tā laika, bet ar pārējo nelielīties.

Bergmaņa sievietes, kā jūs izsakieties savā starpā komunicēja un dažbrīd pat sadraudzējās. patiesībā neesmu satikusi vīrieti, kurš tik labi saprastu un izprastu Sievieti. .. savējie sapratīs...paldies par rakstu, paldies Tomam par komentāriem. Tev nav jākaunās par tēvu.

Lasot komentārus, mati ceļas stāvus, jo redzama šo laiku cilvēku vērtību sistēma. Baisi, ja daudzi uzskata, ka dzīves mērķis var būt vien dzīves laikā iegūt materiālus labumus, bet, ko darīt, truliķi un muļķi bijuši visos laikos. Žēl, ka tik gaišam cilvēkam tik skumja nāve. Lai vieglas smiltis!

Malacis, Tom ! Jā, viņš bija arī Atmodas žurnālists, viņš bija gudrs stāstnieks, viņš nekad nebija vienaldzīgs, viņš nebija intrigants bet gaišs cilvēks, sava ceļa gājējs. Jā, viņš varbūt izdarīja daudzas kļūdas, bet viņš nebija pelēkā masa un pelēkai masai nepatīk, ja kāds ir savādāks, tāpēc visa tā vāvuļošana. Mēs neviens neesam svētais. Un tas bohēmas laiks bija skaists un nemaz nav iedomājams bez Andra Bergmaņa, turēsim viņa piemiņu gaišās atmiņās.

Kā, piemēram, noklapēt rijīgos politiķus? Vienu piemēru tikai. Nedomāju taču, ka tas bija domāts tiešā nozīmē.