Hepatīts B ir bīstamāks par Botkina slimību

Plašāku ievērību tikko guvis hepatīts B (HB) - vakcīna pret šo slimību lī- dzās sešām tradicionālajām potēm - pret tuberkolozi, difteriju, garo klepu, stingumkrampjiem, masalām un poliomielītu - iekļauta daudzu Eiropas valstu, no 1.novembra - arī Latvijas nacionālajā imunizācijas programmā. Tas nozīmē, ka pret HB tiek vakcinēti visi jaunpiedzimušie, pirmo vakcīnas devu ievadot jau 12 stundu laikā pēc nākšanas pasaulē. Iemesli? HB vīruss, klīniski smagākā infekcija, atšķirībā no HA var tikt ilgstoši nēsāts, cilvēkam to pat nenojaušot. Inficētās mātes nodod to saviem bērniem. Pēc dažādiem fatiem, akūts HB var kļūt hronisks no 3 līdz 15% gadījumu un pēc tam 25% gadījumu neatkarīgi no ārstēšanas kvalitātes pāriet aknu cirozē un aknu vēzī. Sešas radniecīgas kaites Pašlaik bez HA un HB ir pazīstami vēl četru veidu hepatīti - HC, HD, HE un HG. HA un HE ir tipiskas zarnu infekcijas: tās var iegūt ar ūdeni un pārtikas produktiem. HB, HC, HD un HG ir asins infekcijas, stāsta Nacionālā vides veselības centra ārste epidemioloģe Ludmila Jurēvica. HD vīruss neeksistē atsevišķi, tas mēdz pievienoties HB vīrusam. HG pagaidām ir pazīstams tikai no publikācijām medicīnas izdevumos. 1996.gadā Latvijā fiksēti 2890 akūtu vīrushepatītu gadījumi, no tiem 2322 - akūts HA, 433 - HB, 82 - akūts HC, kā arī 43 nediferencēti hepatītu gadījumi. Atklāti 387 HB nēsātāji, taču to skaits lēšams vismaz 50 tūkstošos. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārsta vietnieces medicīnas jautājumos Baibas Rozentāles teiktā, klīnikā nonāk tikai trešdaļa cilvēku, kas inficējušies ar kādu no hepatītiem. Tas tāpēc, ka aknu iekaisumu izpausmes var būt visai neizteiktas: divas trīs nedēļas (tik ilga ir slimības akūtā stadija) slimniekam novērojamas pazeminātas darbaspējas, nogurums, galvassāpes, asinsspiediena svārstības. Var būt gripai līdzīgi simptomi: līdz 38 grādiem paaugstināta temperatūra, iesnas, aizlikts deguns, neliels klepus. Tipiskie simptomi Pasliktināta ēstgriba vai pat pretīgums pret ēdienu, nelaba dūša, vemšana, taču ne tik bieža un atkārtota, kā saindējoties ar pārtikas produktiem; diskomforta un smaguma sajūta pakrūtē, labajā paribē. To rada aknu palielināšanās; sāpes locītavās, kas ārēji nav izmainītas: ne pietūkušas, ne apsārtušas. Pretiekaisuma zāles nedod efektu; dzelte, kas vispirms parādās acu un zemmēles gļotādā, pēc tam - sejas ādā. Dzelti izsauc žults komponenta bilirubīna, kas izgulsnējas ādā, līmeņa paaugstināšanās. HA gadījumā līdz ar tās parādīšanos slimnieka pašsajūta parasti uzlabojas, HB gadījumā - pasliktinās. (Dzelte tomēr var rasties arī citu apstākļu dēļ: žultsakmeņu slimības rezultātā vai arī, ja žultsceļus ir nosprostojis kāds jaunveidojums); urīns tumša alus krāsā, fekālijas - baltas vai pelēcīgas; uzvedības izmaiņas: miega traucējumi, neparasta aktivitāte; ļoti retai, t.s. holestāzes formai - izteikta ķermeņa nieze. To rada asinīs iekļuvušās žultsskābes. Ar HB inficējas dzimumkontaktos un medicīnas iestādēs Vissmagākais no hepatītiem - B izplatās līdzīgi kā AIDS - ar asinīm un asins preparātiem, kā arī organisma šķidrumiem. (Arī Botkina slimību organismā teorētiski var ienest ar asinīm, taču tas notiek ļoti reti.) Kā liecina Pasaules veselības organizācijas ekspertu aprēķini, katru gadu, pildot darba pienākumus, ASV un Eiropas valstīs HB iegūst ap 30 000 mediķu. HB Eiropā ir aktuālākā mediķu profesionālā slimība. Latvijā viņu saslimstība ir 4-6 reizes augstāka nekā vidēji sabiedrībā, kur uz katriem 100 veseliem cilvēkiem sastopami divi vai trīs vīrusa nēsātāji. Asiņu daudzums, kas nepieciešams, lai inficētos ar HB vīrusu (0,0004 ml), ir stipri niecīgāks nekā AIDS vīrusa gadījumā (0,1 ml). Lai HB vīruss ietu bojā, inficētais priekšmets 45 minūtes jātur 100-120 grādu temperatūrā. Inficēšanās iespējas Māte, auglim izejot caur dzemdību ceļiem, inficē jaundzimušo; seksuāla kontakta laikā viens partneris inficē otru; medicīniskās un kosmetoloģiskās manipulācijās - asins vai tās preparātu pārliešanā, asins analīžu noņemšanā, ķirurģiskā operācijā, manikīrā, tetovēšanā, zobu labošanā - vīruss iekļūst asinīs ar inficētu asiņu vai nesterilu instrumentu starpniecību; mediķiem - kontaktējot ar inficētiem cilvēkiem un to asinīm; lietojot kopējus sadzīves priekšmetus ar inficētu cilvēku. Hronisks HB attīstās ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc akūtā procesa beigām - nevis nepietiekamas ārstēšanas, bet imunoloģisku procesu rezultātā. Šādos gadījumos iespējams neliels spiediens aknu apvidū, taču tipisku pazīmju, piemēram, dzeltes nav. Diagnozi apstiprina aknu audu izmeklēšana. Hroniskā forma var pāriet aknu cirozē, kad attīstās hroniska aknu šūnu mazspēja un asinsrites traucējumi. Aknu vēža attīstības mehānismi pagaidām nav pietiekami izpētīti, bet tas diagnosticēts tiklab hroniskiem hepatītiķiem, kā arī nēsātājiem. Tiesa, šo slimnieku skaits nav liels - ir gadi, kad Latvijā netiek atklāta neviena hepatīta izraisīta karcinoma. Jāārstējas slimnīcā HB inkubācijas periods ir no 45 dienām līdz gadam, HA - no 7 līdz 20 dienām. Ar kura veida hepatītu slimnieks inficējies, var noteikt tikai pēc specializētā laboratorijā nodotām analīzēm. Akūtu hepatītu nepieciešams ārstēt stacionāri. «Ja cilvēkam ir kaut mazākās aizdomas, ka viņam var būt hepatīts, jāizsauc iecirkņa vai ģimenes ārsts. Sākotnējā ārstēšana jāveic infekcionistu uzraudzībā. Hepatīti kļūst aizvien smagāki. 1% slimnieku mirst,» skaidro B.Rozentāle. Latvijas Infektoloģijas centrā par akūto un hronisko hepatītu, kā arī neskaidras dzeltes izmeklēšanu un ārstēšanu jāmaksā tikai pacienta iemaksa - 45 santīmi par gultasdienu, bet zaļās polises īpašniekiem viss ir par brīvu. HA slimniekiem stacionārā jāpavada ne mazāk par 2 nedēļām, HB - vismaz 3 nedēļas, bet smagākos gadījumos - pat 3-4 mēneši. Pretvīrusu zāļu akūtiem hepatītiem nav. Tiek veikta t.s. patoģenētiskā ārstēšana, kas atkarīga no tā, kāds ir vadošais simptoms, kā arī polivitamīnu terapija. Trešdaļa hepatītu formu ir smagas, un slimniekam vajadzīga plazmas pārliešana, ultravioletā asiņu apstarošana, barokamera, gultas režīms: pat sēdēt nav labi, jo šādā stāvoklī aknas tiek saspiestas un iekaisuma likvidācija palēninās. Pilna aknu audu atjaunošanās vai nelabvēlīgs slimības virziens - pāreja hroniskā procesā - notiek 6-12 mēnešus pēc akūtā procesa likvidācijas, tādēļ slimniekam, kurš pārcietis HA, vismaz pusgadu, bet HB un HC - gadu jābūt ārstu kontrolē. Ja viss ir labi, tad šajā laikā uz pārbaudi jānāk reizi 3 mēnešos. Tikpat ilgi, lai neprovocētu iekaisumu, jāievēro saudzējošs režīms. Rehabilitācijas pasākumi Diēta: sabalansēts uzturs, kurā nav treknu, ceptu ēdienu. (Tie var izsaukt nelabu dūšu, «taukainas» atraugas, spiediena sajūtu - traucēta žults izdalīšanās.) Saudzējošā režīma beigās vecos ēšanas paradumus atjaunot pakāpeniski; jāizvairās no lielas fiziskas slodzes: nedrīkst celt neko smagāku par 5 kg, veikt darbus, kas prasa piepūli. Hronisko hepatītu ārstē ar alfa interferona preparātiem, kas atvirza slimības pāreju aknu cirozē un paildzina cilvēka dzīvi. Interferona preparāti piemērojami arī, lai neitralizētu slimības nēsātāju organismā esošo vīrusu, taču Latvijā šāda terapija ir ļoti dārga. Slimniekam jāatbild par veselajiem «Hepatīta nēsātājs ir bīstams pārējiem tik ilgi, kamēr viņš nezina, ka ir inficēts,» uzskata L.Jurēvica. «HB un HC pozitīvs cilvēks nevar būt donors, taču darbā viņam nav ierobežojumu - šāds cilvēks var pat strādāt par ārstu, taču, ja notiek kāds inficēšanās gadījums, viņš ir par to atbildīgs. Diemžēl Latvijā likums par šādu atbildību pagaidām nav pieņemts.» Tikpat liela atbildība gulstas uz mediķu pleciem. Veicot elementāras procedūras, pacientam ir iespēja kontrolēt, kādi instrumenti tiek izmantoti, taču operāciju un asins pārliešanas gadījumā par visu atbild medicīniskais personāls. Pateicoties Valsts asins-donoru centram, kur jebkuras asinis uz HIV, HB un HC tiek pārbaudītas ar pasaules līmeņa sistēmām, inficēšanās, pārlejot asinis un lietojot asins preparātus, ir tikpat kā izslēgta. Hepatītu profilakse Vēlams veikt veselības pārbaudi, nododot asins analīzi. Latvijā centralizēti pašlaik pārbauda tikai grūtnieces un donorus, kā arī mediķus; vakcinācija pret HB ieteicama vismaz inficēto cilvēku tuviniekiem, cilvēkiem, kas pakļauti biežām medicīniskām procedūrām, kur iespējama asins inficēšanās, un riska profesiju pārstāvjiem: mediķiem, policistiem. Vakcīna dod aptuveni 10 gadu ilgu imunitāti. Pieaugušo vakcinācija pret HB Latvijā nav bezmaksas - par katru no trim vajadzīgajām vakcīnas devām aptuveni no 3 līdz 5 latiem. Slimības nēsātājiem potēties ir par vēlu. Iespējams vakcinēties arī pret HA. Pārliecinieties, ka medicīniskās manipulācijas jums izdara ar vienreizējas lietošanas in-strumentiem: šļirci un skarifikatoriem asins noņemšanai, kas izņemti no iepakojuma, nevis tikai iemērkti spirtā ! Lietojiet individuālus higiēnas priekšmetus - zobu sukas, ķemmes, skuvekļus utt.! * Nedzeriet nevārītu ūdeni! Pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas mazgājiet rokas! Inficēšanās iespējas Māte, auglim izejot caur dzemdību ceļiem, inficē jaundzimušo; seksuāla kontakta laikā viens partneris inficē otru; medicīniskās un kosmetoloģiskās manipulācijās vīruss iekļūst asinīs ar inficētu asiņu vai nesterilu instrumentu starpniecību; mediķiem - kontaktējot ar inficētiem cilvēkiem un to asinīm; lietojot kopējus sadzīves priekšmetus ar inficētu cilvēku. Tipiskie hepatīta simptomi Pasliktināta ēstgriba vai pat pretīgums pret ēdienu, nelaba dūša, vemšana, taču ne tik bieža un atkārtota, kā saindējoties ar pārtikas produktiem; diskomforta un smaguma sajūta pakrūtē, labajā paribē. To rada aknu palielināšanās; sāpes locītavās, kas ārēji nav izmainītas: ne pietūkušas, ne apsārtušas. Pretiekaisuma zāles nedod rezultātu; dzelte, kas vispirms parādās acu un zemmēles gļotādā, pēc tam - sejas ādā. Dzelti izsauc žults komponenta bilirubīna, kas izgulsnējas ādā, līmeņa paaugstināšanās. HA gadījumā līdz ar tās parādīšanos slimnieka pašsajūta parasti uzlabojas, HB gadījumā - pasliktinās; urīns tumša alus krāsā; fekālijas - baltas vai pelēcīgas; miega traucējumi, neparasta aktivitāte; ļoti retai, t.s. holestāzes formai - izteikta ķermeņa nieze. To rada asinīs iekļuvušās žultsskābes. Hepatīta profilakse Pārliecinieties, ka medicīniskās manipulācijas jums izdara ar vienreizējas lietošanas instrumentiem! Lietojiet individuālus higiēnas priekšmetus - zobu sukas, ķemmes, skuvekļus utt.! Nedzeriet nevārītu ūdeni! Pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas mazgājiet rokas!