Vienalga, vai tos sarūpējusi brīvi savā vaļā staigājoša mājaskaķene, vai arī tie piedzimuši pagrabos un nevienam nepieder,cilvēki cenšas regulēt pūkaino dzīvnieku skaitu, un lielākā daļa"nevajadzīgo" jaundzimušo nonāk jūrskolā. Daudzi cilvēki uzskata,ka tas ir dabisks ceļš, lai regulētu kaķu populāciju, jo kaķisdzīvo miskastēs, traucē naktsmieru un vispār ir kaitīgs radījums,kas savā kažokā perina blusas un iznēsā dažādas slimības, betdaudziem arī sāp sirds - katra dzīva radība, kas nākusi šaipasaulē, ir radīta, lai tā dzīvotu. Kamēr pieaugušie spriež parielas un mājas kaķu sterilizācijas problēmām un sūta kaķu bērnus uzjūrskolu, bērni iestājas par mazo minču tiesībām dzīvot. Kaķiokupējuši muzeju Tik daudz kaķu Ainažos nav bijis pat cara laikos,kad te darbojās pirmā latviešu jūrskola. Starp citu, šogad skolaiaprit 140 gadu. Pašlaik skolā izstādīti un visu vasaru būsapskatāmi 676 bērnu zīmējumi no visas Latvijas. Tos vieno tēmaKaķēns, kurš negribēja iet jūrskolā. Muzeja speciāliste AntraDūcīte stāsta: "Iemesls, kādēļ organizējām šādu izstādi, bijapavisam vienkāršs. Reiz šeit atnāca maza meitene, kurai muzejsnepatika, viņa nevarēja saprast, kur gan palikuši visi tie kaķi,kurus vectētiņš atsūtījis uz jūrskolu? Sapratām, ka mumsjāreabilitē muzeja labā slava, un nolēmām rīkot bērnu zīmējumukonkursu. Te nu viņi ir - visi uz jūrskolu atsūtītie 676 kaķi!" Nobērnu zīmējumiem uz apmeklētājiem raugās lūdzoši, viltīgi, dusmīgi,gudri, mīļi, skaisti un domīgi kaķi. Aizkustinoši ir arī bērnukomentāri, kas pievienoti zīmējumiem. Kāda zīmējuma autors ElvijsPinka raksta "nevajag mocīt kaķēnus, tas ir slikti", savukārtSandris Bertmanis domā, ka "mans kaķītis negrib iet jūrskolā, jo esviņu ļoti mīlu", bet Jolanta Vasiļjeva uzskata, ka "nav labi pamestsavus dzīvniekus, viņi mums uzticas, tāpēc par tiem jābūtatbildīgiem". Mākslinieks Jānis Anmanis bija šī konkursa žūrijaskomisijas priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka ainažnieku idejaorganizēt šādu konkursu ir vienkārši lieliska: "Kaķu ģīmīšos bērnuzīmējumos vērojamas tādas grimases un dvēseles vibrācijas, ka šoszīmējumus var droši drukāt uz T-krekliņiem. Ainažos atlasījuzīmējumus, kurus sūtīšu uz starptautisko bērnu zīmējumu izstādiTaivānā. Domāju, ka neviens bērns, kas darinājis zīmējumus izstādeiun uzrakstījis saviem darbiņiem komentārus, nekad nenodarīs pāridzīvniekam. Ne ar gudrām pamācībām, bet caur šo mazo darbiņu bērnudvēselēs tiek iesēta godbijīga attieksme pret dzīvību." Iesit patssev! Viens no konkursa Kaķēns, kurš negribēja iet jūrskolā darbuautoriem ir Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas 5.klases audzēknisAigars Kuzmins. Mazliet uztraucies par sev pievērsto uzmanību, zēnsstāsta, ka konkursā piedalīties viņu mudinājusi zīmēšanas skolotājaAstrīda Untiķe. Aigars spriež: "Man pašam mājās nav kaķītis, jo esdzīvoju pilsētā un negribas, lai kaķēns paliek viens, kad esmuskolā, bet ārā laist viņu nevar, mašīna sabrauks. Man ir žēl tokaķēnu, kuri izmesti uz ielas. Par dzīvnieku jābūt atbildīgam, joviņš tev uzticas un pats sev nevar palīdzēt. Man ir kāmītis, ko manuzdāvināja draugi. Viņš ir pavisam maziņš, bet ļoti mīļš. Kāmītismani pazīst, es viņu bieži novēroju. It īpaši man patīk, kad viņšmazgājas, ar priekšķepiņām it kā ziepējot sejiņu." Aigars klusisaka, ka zīmēšanas stundās skolotāja Astrīda ļoti bieži stāstot pardzīvniekiem, par to, kā viņi dzīvo, kā cilvēki pret tiem izturas:"Es domāju, ka mūsu skolā visi mīl dzīvniekus. Mēs esam zīmējušiputnus, suņus, kaķus, tauriņus un eņģeļus, kas palīdz visiem.Daudzi bērni nevar turēt mājās kaķi vai suni, bet mūsējie nekadnespers sunim ar kāju un nespīdzinās kaķi. Ja kāds tā darītu, esviņam teiktu - iesit pats sev, un, kad tev sāpēs, tad mēģinisaprast, kā sāp dzīvniekam." Mazliet nokautrējies, Aigars piespiežsev pie vaiga mazo pelēko dzīvnieciņu, un kāmītis ienirst drošībā -zēna siltajā azotē. Astrīda Untiķe bilst: "Cilvēks nepiedzimstļauns. Taču bieži nav neviena, kas bērnu mudinātu saprast šopasauli un tās dzīvo radību. Vizuālā māksla atraisa bērna fantāzijuun mudina viņu skatīties pasaulē redzīgām acīm. Ainažnieki irslavējami par savu ideju. Ne jau par kaķēniem vien domājam, kadzīmējam minčus uz jūrskolas sliekšņa."
Kaķēns grib dzīvot
Tik daudz kaķu Ainažos nav bijis pat cara laikos, kad tedarbojās latviešu pirmā jūrskola Pavasaris ir kaķu laiks. Mumsvisiem tik pierastie dzīvnieciņi gozējas siltajos saules staros,runči, bļaudami nelabās dzērājvīru balsīs, cīnās par savuteritoriju, bet kaķu mammas izved dienas gaismā savus mazuļus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

