Paslēptas zem māla un salmiem

Interesanti, kāpēc visi šajā notikumā iesaistītie cilvēki neiedomājās painteresēties, vai nav dzīvs kāds no Kārļa Lobes radiniekiem un nevēlētos šīs vēsturiskās fotogrāfijas savā īpašumā?

Tad ņemiet fotogrāfijas un dodieties uz kādu muzeju. Kaut vai uz to pašu Kara muzeju. Pati redzēsiet, vai tāda ir patiesā attieksme. Kāds "uzņēmīgais cilvēks" visbiežak jūsu fotogrāfijas atdos tuvākajā antikvariātā par pāris latiem gabalā.

domāju, ka tagad ir iespējas kādam uzņēmīgam cilvēkam pašam glabāt pie sevis šīs fotogrāfijas un, kas zin', varbūt vēl kādas kādreiz piepulcēsies šīm, un sarīkot pašam savu ekspozīciju kaut vai kāda lauku muzejiņā, nu vismaz atrast atsaucīgus cilvēkus, kas to novērtētu nevis izpaustu attieksmi - "nu ko jūs man uzbāžaties ar tām fotogrāfijām". Ja tāds cilvēks atrastos, tad man arī ir latvijas armijas fotogrāfijas, ko varētu piepulcināt.

Jautājums vai tik atkal netiek jaukti muzeju nosaukumi? Regulāri cilvēki jauc Kara muzeju, Kuģniecības muzeju un Vēstures muzeju. Un vēl jautājums- cik, iespējams, par tām bildēm paprasīja?

Kara muzejs bildes atzina par nenoziimiigaam? Praatinj naac maajas...Zviedrijas karalja viziite, Somijas prezidenta viziite, kaa arii prezidents Chakste bildees. jaa ljoti ¨nenoziimiigas¨ bildes

Pats esmu piedzīvojis ko līdzīgu. Aizsūtīju vectēva bildes, bet pat paldies nepateica. Un nemaz nezinu vai neizmeta atkritumos.

Diez vai viss muzejs nav izrādījis lielu interesi. Drīzāk jau speciāliste Barba Ekmane, kura jau pamazām kļuvusi zināma kā cilvēks, kas vērtē muzeja priekšmetus pēc sava garstāvokļa vai politiskās situācijas...

patiešām - kur likt tādas fotogrāfijas, kas attēlo 19/20 gs dzīvi - ja man tādas no radiem ir, bet antikvariātos negribu atdot, jo domājams, ka naudas vērtības tām nav, drīzāk tāda vēsturiskā liecinieka vērtība...? fotogrāfijas muze'jā?

Tādi cilvēki ka pulkvedis Lobe ir/bija latviešu labāko īpašību iemiesojums. Milzīgā cieņā un pateicībā noliecu galvu viņu priešā.

Jā, pēdējā raksta rindkopa, šķiet Kara muzejam godu nedara...

Man vienmēr ir bijis žēl to fotogrāfiju, kas rūpīgi saliktas albumos, datētas kaligrāfiskos rokrakstos, gadu gadiem guļ neieraudzījušas savu dienas gaismu vienaldzīgā konservācijā. Laiku palaikam kāda meitene- māksliniece ,tās uziedama , taisa no tām miniatūras piespraudes un pārdod, un dāmas tās nopērk un nodomā, re , cik agrāk skaisti cilvēki bija. Un tā kāda aizmirsta foto dzīvo dāmai pie krūtīm. :-)