Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Svētdiena, 13. jūlijs
Margarita, Margrieta

Segregācija vai integrācija

2001.gadā tika pieņemta Valsts programma Sabiedrības integrācija Latvijā. Programma ir tēzes, kuru patiesums man šaubas nerada. Piemēram, "tikai vienota izglītības sistēma spēj nodrošināt (..) vērtībās un atbildībā vienota pilsoņu kopuma attīstību". Programmā ir arī apgalvojumi, kuriem es neticu. Piemēram: "Latvijas izglītības sistēma kļūst par galveno sabiedrības integrācijas procesa virzītājfaktoru un īstenotāju.

" Man ir šaubas par to, vai pašreizējā sistēma jelkad spēs būt par integrācijas procesa virzītājfaktoru un īstenotāju. Pašreiz Latvijā ir izveidotas DIVAS izglītības sistēmas un nevis viena. Krievvalodīgo skolu absolventi var saņemt vidējās izglītības atestātu arī tad, ja viņiem ir nesekmīgs vērtējums latviešu valodā. Pēc tam viņi var iestāties valsts akreditētā augstskolā, un arī tur viņiem latviešu valodas zināšanas nav nepieciešamas. Pat gala pārbaudījumi augstskolu absolventiem nav jākārto latviešu valodā, jo to pieļauj pašreizējā likumdošana. Es uzskatu, ka pašreizējā Latvijas izglītības sistēma drīzāk kavētu integrācijas procesus. Integrācijas process būtiski nemainīsies arī tad, ja visus priekšmetus vidusskolā krievu skolēni mācīsies latviešu valodā un pamatskolā bilingvālisms būs ikdienišķa realitāte. Paralēlklases arī ir tikai viens no segregācijas paveidiem. Etniski segregēta izglītības sistēma nevar kalpot par integrācijas līdzekli. Drīzāk šī sistēma atražos segregētu sabiedrību ar visām tās problēmām. Jau no pirmajiem dzīves soļiem bērni tiek pieradināti domāt kategorijās - mēs un viņi. Bērniem neveidojas starpetniskās komunikācijas iemaņas. Krievi nedraudzējas ar latviešiem un otrādi. Toties ir labvēlīga vide tam, lai veidotos etniskie stereotipi, etniskā neuzticība, distance vai pat naids. Tiem, kas man netic, iesaku apmeklēt Krievu skolu aizsardzības štāba pasākumus vai palasīt portāla Delfi diskusijas krievu valodā. Der arī izvērtēt Jurkāna un Ždanokas politiskās karjeras trajektorijas. Pirmām kārtām var uzdot jautājumu, vai atteikšanās no šādas segregatīvas sistēmas būtu klasificējama kā cilvēktiesību pārkāpums. Runa ir par to, vai "Eiropa mūs sapratīs". Etniski segregēta izglītības sistēma nav populārs modelis Eiropā. Vācijā nav atsevišķas valsts skolas vāciešiem, serbiem, turkiem un kurdiem. Vācija ir pievienojusies Eiropas Konvencijai par reģionālām un minoritāšu valodām, bet šīs Konvencijas prasības ir attiecināmas tikai uz reģionālām valodām. Arī Anglijā indieši vai pakistānieši netiek ar izglītības sistēmas palīdzību speciāli nošķirti, lai viņi labāk varētu saglabāt savu identitāti. Nīderlandē pamatskolā un vidusskolā priekšmetus var apgūt minoritātes valodā, bet no 2003.gada augusta valdība šo apmācības formu vairs nefinansē. Mācības minoritātes valodā var veikt pēc obligātajām stundām. Arodskolās, augstskolās un pieaugušo apmācības iestādēs viss izglītības process notiek tikai holandiešu valodā. Visradikālāk šis jautājums tiek risināts Francijā. Lai gan Francijā ir vairāk nekā divdesmit reģionālas valodas (okitāniešu, basku, korsikāņu utt.), saskaņā ar Izglītības likumu tās var apgūt tikai kā izvēles priekšmetus. Lai saprastu situācijas divdomību, tikai viens piemērs. Okitānieši ir gadsimtiem ilgi dzīvojuši Francijas vidienē un tās dienvidu reģionos (pavisam septiņos). Okitāniešu valodai par tuvākajām tiek uzskatītas itāļu un spāņu valoda. Tajā savas balādes sacerējuši trubadūri, un mūsdienās to lieto aptuveni seši miljoni Francijas iedzīvotāju. Tomēr skolās okitāniešu valodu var apgūt tikai kā izvēles priekšmetu. Sūdzības par šāda veida aizliegumiem ir noraidījusi Francijas Konstitucionālā tiesa. Francijā nenotiek diskusijas arī par to, vai ir nepieciešams Francijas skolēnus apmācīt arābu valodā. Uzskatāms segregētas izglītības sistēmas paraugs ir Beļģija. Nevienam nav noslēpums, kur šī politika Beļģiju ir novedusi. Kāds Beļģijas sociālais zinātnieks situāciju man komentēja lakoniski: flāmus un valoņus no šķiršanās attur tikai nespēja sadalīt Briseli. Kopdzīves klimatu gan tas neuzlabo. Arī ASV ir vairākkārt konstatēts, ka izglītības segregācija ir sociāli bīstams modelis. Balto un melno skolnieku segregatīva apmācība veicināja rasu konfliktus, tāpēc ASV no šīs sistēmas atteicās. Pateicoties tam, spriedze starp abām grupām pakāpeniski samazinājās. Arī eksperimenti ar bilingvālo izglītību un spāņu kā pirmo apmācības valodu pamazām iet mazumā. Patlaban jau 27 ASV pavalstīs angļu valoda ir atzīta par oficiālo valodu. Rezultātā notiek masveidīga pāreja no bilingvālās apmācības uz apmācību angļu valodā. Lielākajā nevalstiskajā organizācijā, kura pieprasa angļu valodas atzīšanu par ASV oficiālo valodu (English First), ir 1,8 miljoni biedru un tās līderi ir minoritāšu pārstāvji. Viņu argumenti ir vienkārši - bilingvālā apmācība apgrūtina etnisko minoritāšu pārstāvju iekļaušanos sabiedrības dzīvē, pazemina šādi apmācīto skolēnu konkurētspēju darba tirgū, sašaurina viņu izglītības iespējas. Tie nav tikai kaili apgalvojumi, šos vērtējumus apliecina ļoti bagātīgs faktu materiāls. Arī Krievijai nav lielas iespējas aizstāvēt izglītības segregāciju. Krievijā minoritātes veido aptuveni 20% no iedzīvotāju kopskaita, bet tikai 2% bērnu skolās mācās kādā no minoritātes valodām. Latvijai nesagādātu problēmas nodrošināt, lai katrs desmitais mazākumtautību bērns pie mums izglītību iegūtu savas etniskās grupas valodā (ebreju, krievu, poļu utt.). Krievijas Dome 2002.gadā ar likumu noteica, ka kirilicas alfabēts lietojams VISĀS Krievijas valodās. Prezidents Putins to pamatoja ar nepieciešamību veidot krievzemisku nāciju. Es domāju, ka mums nav nepieciešams krievu skolām izvirzīt analoģisku prasību pāriet uz latīņu alfabētu. Arī izpildīt nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas prasības Latvijai nav sarežģīti. Konvencijas 14.pants paredz, ka valstīm to iespēju robežās jānodrošina nacionālajām minoritātēm iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā. Šo uzdevumu var veikt pat ar pēcpusdienas fakultatīvo nodarbību vai svētdienas skolu palīdzību. Līdz ar to mēs pilnībā izpildītu citu šā panta prasību, saskaņā ar kuru šī apmācība nedrīkst kavēt oficiālās valodas apguvi vai izglītības iegūšanu nacionālajā valodā. Tomēr pēc Konvencijas ratifikācijas pārmaiņas izglītības politikā realizēt būs ievērojami sarežģītāk nekā pašlaik. Ja jau tās nav ārvalstis, kas tad varētu traucēt Latvijai pārņemt citu valstu pieredzi integrētas sabiedrības veidošanā? Nopietnas diskusijas par šiem jautājumiem nav notikušas. Pagaidām pret bilingvālo izglītību pamatā ir izteikušies krievvalodīgo pārstāvji. Man tikai atliek piebilst, ka daudzi viņu argumenti ir pamatoti. Pāreja no bilingvālās apmācības uz apmācību latviešu valodā skolēniem un skolotājiem rada nopietnas problēmas. Man tas atgādina situāciju, kad sunim īsina asti, cērtot to pa mazam gabaliņam. Pētījumi par izglītības sistēmas desegregācijas nosacījumiem Latvijā arī nav veikti. Varu tikai izteikt savus pieņēmumus, vai sabiedrība ir gatava šādām pārmaiņām, kas tās kavē un kā tām būtu jānotiek. Uz pirmo jautājumu mana atbilde ir noliedzoša, jo neviens par šiem jautājumiem nav runājis ar vecākiem. Pārmaiņas, pēc manām domām, ir gatavi kavēt gan latvieši, gan arī krievi. Krievu sabiedrībā ir plaši izplatīta neuzticība jebkuriem varas pasākumiem. Tajā dominē vēlme noliegt visu, ko vien dara vara, ignorējot varbūtējos ieguvumus un pārspīlējot iespējamos zaudējumus. Var arī saprast vecāku un skolotāju bažas, jo nekonsekventas novitātes var negatīvi ietekmēt bērnu izglītības kvalitāti, viņu sekmes. Ir vērojama arī vēlme saglabāt kopienas robežas, atražot vakardienas etniskos mijiedarbības modeļus. Šādas krievu pašsegregācijas individuālos vai kolektīvos ieguvumus pagaidām es gan nesaskatu. Zaudējumi toties ir acīmredzami. Lai cik tas būtu ironiski, bet segregāciju visskaļāk aizstāv tie, kuri ir specializējušies nacionālisma nosodīšanā. Arī latviešu sabiedrībā dominē vēlme norobežoties no iesaistīšanās sabiedrības kolektīvo problēmu risināšanā. Individuālie ieguvumi liekas būtiskāki par kolektīvajiem. Latviešu attieksmi visai labi raksturo kāda veca anekdote. Sapratusi, ka iestājusies grūtniecība, kāda meitene ilgi, ilgi domā, ko nu darīt. Un tad nospriež: nedarīšu neko - avosj rassosjotsja (varbūt uzsūksies). Latviešus pašreizējā situācija neapmierina, bet ne tik ļoti, lai viņi būtu gatavi individuālām neērtībām. Bērnu "šķirošana" sākas jau bērnudārzos. Līdz ar to desegregācijai vajadzētu sākties ar to, ka valstij būtu jānodrošina iespēja visu etnisko grupu bērniem apmeklēt latviešu bērnudārzus. Bet pirms tam bērnudārzu audzinātājiem ir jārada nosacījumi tam, lai viņi varētu pildīt šos sarežģītos uzdevumus. To pašu var teikt arī par citām pirmsskolas sagatavošanas formām. Krieviem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņu bērni tiks sagatavoti mācībām pamatskolās ar latviešu valodas apmācību. Pirmsskolas izglītības iestādēm ir jāattaisno šīs cerības. Pretējā gadījumā šādi mēģinājumi radīs vairāk problēmu nekā risinājumu. Līdzīgas problēmas būs jārisina arī pamatskolu jaunākajās klasēs. Ja skolotājiem neradīs apstākļus individuālam darbam ar mazāk sekmīgajiem skolēniem, pēdējo vecāki savu lēmumu var nožēlot. Pedagogiem nāksies apgūt arī, kā veidot attiecības starp vecākiem un skolotājiem. Visu šo nosacījumu sagatavošana un izpilde nav lēts pasākums, bet es nedomāju, ka pašreizējā sistēma ir lēta. Būtiskākais ir tas, vai vecāki, skolotāji ir gatavi samierināties ar īstermiņa zaudējumiem un neērtībām, lai sasniegtu tikai ilgtermiņā redzamos kolektīvos ieguvumus. Krievu valodas apmācībai gan latviešiem, gan krieviem ir jābūt obligātajam un nevis izvēles priekšmetam. To nosaka darba tirgus prasības. Pat ja nākotnē darba tirgū stāvoklis mainīsies, tomēr krievu valodas zināšanas ir un būs vienīgi priekšrocība un nevis defekts. Un nevajadzētu šo problēmu politizēt. Es nedomāju, ka pilnībā jāatsakās no bilingvālās izglītības. Izglītības sistēmas uzdevums nav saglabāt minoritāšu etniskās identitātes. Tomēr izglītības iestādes var uzņemties šo funkciju tajos gadījumos, kad citu iespēju nav. Krieviem kā lielākajai minoritātei šādas iespējas ir. Krievu individuālās komunikācijas iespējas pilsētās faktiski ir neierobežotas. Latvijā ir nosacījumi, lai finansiāli veiksmīgi varētu darboties krievu plašsaziņas līdzekļi. Šo pārskaitījumu es varētu arī turpināt. Sarežģītākā situācijā ir skaitliski mazās minoritātes. Šo grupu bērniem skola nereti ir vienīgā komunikatīvā vide dzimtās valodas apguvei un lietošanai. Diskutablāks ir jautājums, vai bilingvālā izglītība kā dominējošā izglītības forma ir jāsaglabā arī pilsētās, kur latviešu īpatsvars ir ļoti neliels. Es nezinu, vai mēs vēlēsimies savas problēmas pāradresēt nākamajām paaudzēm. Segregatīvas izglītības sistēmas saglabāšana nozīmē, ka bērniem mantojumā tiks nodoti šodienas un vakardienas konflikti. Vienlaikus es neticu šādu transformāciju sekmīgumam, ja netiks ievērots brīvprātīguma princips un valsts nedemonstrēs vairākus savas labās gribas žestus. Pirmām kārtām valstij būtu jāmaina sava attieksme pret kultūru. Pašreiz krievu kopienai, īpaši tās jauniešiem, kultūra asociējas ar to, kas notiek rietumos vai austrumos. Pašlaik kultūras laukā krievi jūtas kā nemīlēti pabērni. Pilnīgi pamatoti. Kolektīvo pašcieņu un cieņu pret vietu, kurā viņi dzīvo, tas neveicina. Programmā ir pausti plāni "palielināt finansējumu svarīgākajiem Latvijas mazākumtautību kultūras pasākumiem. Finansiāli atbalstīt (..) iniciatīvas, kas paplašina kultūras kontaktus starp etniskām grupām. Atbalstīt latviešu un mazākumtautību kopējos kultūras projektus". Sasniegumi ir vairāk nekā pieticīgi. Politikas vai izglītības laukā Latvijai pašreiz ir ierobežotas iespējas demonstrēt labas gribas žestus. Kultūras laukā es šādus ierobežojumus nesaskatu. Krievu iesaiste kultūras kopprojektos būtiski veicinātu šīs grupas pārstāvju pozitīvāku attieksmi pret valsti, lielāku uzticību tai. Ar dzīvi apmierināti cilvēki ir nosacījums integrācijai un neagresīvai etniskai identitātei. Viņu prieks būtu arī mūsu prieks.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits