Spridzina Uzvaras pieminekli

Notikuma vietā konstatēts, ka eksplozijā bojāts pieminekļa malu mūrējums 5 metru augstumā, telpu apšuvums un bruģis ap pieminekli. Tuvumā esošajām mājām sprādziena vilnis izsitis logus. Speciālisti noskaidrojuši, ka noziedznieks izmantojis sprāgstvielu, kas līdzinoties ap 10-20 kg trotila. Iespējams, ka bandīts izmantojis tālvadības mehānismu. No rīta, attīrot gruvešus, policisti pie pieminekļa un tā apkārtnē atraduši pagaidām nenoskaidrota cilvēka ķermeņa daļas. Vēl nevarot apgalvot, vai bojā gājis pats spridzinātājs. Dienas rīcībā ir nonākusi neoficiāla informācija, ka liecinieki neilgi pēc sprādziena esot redzējuši, kā aizskrien kāds cilvēks. Policijai esot zināmi vairāki fakti, kas varētu palīdzēt šo personu atrast. Turklāt netālu no pieminekļa policijas darbinieki atraduši tālvadības pultij līdzīgu priekšmetu, ar kuru, iespējams, bumba ir iedarbināta. IeM preses centra vadītājs Normunds Beļskis Dienai izteicās, ka iekšlietu ministrs Dainis Turlais šo noziegumu nosoda un vērtē to kā politiska terora aktu - neatkarīgi no tā, vai to organizējusi viena persona vai arī personu grupa. Ministrs uzsvēris, ka IeM pielikšot visas pūles, lai noziegumu atklātu, tāpēc izveidota īpaša operatīvā grupa. Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs pēc Dienas lūguma atsūtītā paziņojumā pauž viedokli, ka sprādziens izraisot dziļu sašutumu. «Skaidri redzams, ka šis nav vienkāršs vandalisma akts, bet mērķtiecīga politiskā akcija. Domāju, ka tā nepaliks bez attiecīgas reakcijas Maskavā,» teicis vēstnieks. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Genadijs Tarasovs Krievijas vēstniecības izplatītajā paziņojumā saka, ka «vandaļi un aiz viņiem stāvošie politiskie iedvesmotāji ir pacēluši roku pret katram civilizētam cilvēkam svēto to cilvēku piemiņu, kas gājuši bojā cīņā ar fašismu». Esot skaidrs, ka sprādziens ir provokatoru mēģinājums nelabvēlīgi iespaidot Krievijas un Latvijas attiecību normalizēšanās tendences. «Tas notika par spīti Latvijas oficiālo aprindu stingriem solījumiem par garantijām saglabāt memoriālās celtnes, kā tas fiksēts arī attiecīgā starpvaldību līgumā. Pēc Latvijas valdības reakcijas uz šo rupjo provokāciju un tālākās darbības Maskavā spriedīs par Rīgas īsto ieinteresētību divpusējo attiecību attīstībā ar Krieviju,» teikts paziņojumā. Informāciju pasaulē par notikušo sprādzienu Rīgā izplatīja arī ziņu aģentūra Reuter. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš Dienai teica, ka gribot aicināt Krieviju oficiālos paziņojumos nesteigties ar ātriem secinājumiem par sprādziena ietekmi uz valstu attiecībām. «Ļoti žēl, ka kāds, vēl nesagaidījis izmeklēšanas rezultātus, mēģina šo, protams, nosodāmo spridzināšanu politizēt, nostādot zem jautājuma zīmes starpvalstu attiecības.» Latvijas valdības pozīcija esot skaidra, tā cenšas īstenot līgumos uzņemtās saistības. Taču diemžēl neesot iespējams simtprocentīgi garantēt, ka cilvēki ar dažādiem traucējumiem neveic šādu darbu. Latvijas varas iestādes jau tagad ļoti rūpīgi analizējot notikušo un arī turpmāk darīšot visu iespējamo, lai atrastu vainīgo. Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Visvaldis Blonskis presei teica, ka par šā nozieguma patiesajiem motīviem varēšot runāt tikai tad, kad būs atrasts pats spridzinātājs. Piektdienas rītā Diena notikuma vietā pārliecinājās, ka piemineklis netiek apsargāts. Lēmumu par pieminekļa bojātās daļas iežogošanu Rīgas domes izpilddirektors Andris Grīnbergs pieņēma piektdienas pēcpusdienā. Viņš Dienai paskaidroja, ka sprādziens pieminekli esot pamatīgi sabojājis. Tāpēc, lai nenotiktu nekādi nelaimes gadījumi, pieminekļa bojātā daļa nožogota un tās apsardzi veicot pašvaldības policijas darbinieki. A.Grīnbergs aicināja rīdziniekus apvaldīt savu ziņkārību un netuvoties piemineklim, jo pagaidām nav zināms, cik tas ir stabils. Speciālisti veikšot tā apsekošanu un tad lemšot, vai to atjaunot vai arī demontēt. A.Grīnbergs noliedza, ka pirms tam Rīgas domei būtu izteikti draudi.