Valsts policija nav SIA

Lai jaunā kārtība stātos spēkā, Saeimai nepieciešams pieņemt izmaiņas divos likumos. Valsts policijas vadība cer, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada sākumā. Sodanaudās jānopelna trīs miljoni Likumā par policiju ir noteikts, ka valsts policijas finansu līdzekļus veido valsts dotācijas un pašu ieņēmumi, kurus policija iegūst, slēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī atstājot valsts policijas rīcībā 80 procentus no līdzekļiem, kas iekasēti no sodanaudām (atlikušos 20 procentus saņem valsts). «Ne mazāk par 25 procentiem no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem ir jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai,» - tā rakstīts likumā. Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa stāsta, ka deviņdesmito gadu vidū, kad šī norma ieviesta, mērķis tiešām bijis cēls - ar līdzekļiem, kas iegūti no administratīvajiem sodiem, stimulēt policijas materiāli tehniskās bāzes attīstību. Sākotnēji šī sistēma funkcionējusi, taču laiki mainījušies, valsts budžetam arvien pietrūcis naudas un likumsargi bijuši spiesti no sodanaudām iegūtos līdzekļus ieguldīt nevis savā attīstībā, bet gan izmantot, apmaksājot komunālos pakalpojumus. J.Rekšņas teikto apstiprina Latvijas ceļu policijas priekšnieks Alnis Jirgens, piesaucot Lietuvas pieredzi. Latvijas dienvidu kaimiņvalstī jau vairākus gadus darbojas Ministru kabineta satiksmes drošības padome, kas izlemj, kur un kā izlietot no sodanaudām iegūtos līdzekļus - vai policijas vajadzībām iegādāties jaunu autotransportu vai izdot bukletus, kas izskaidro ceļu satiksmes noteikumus, vai īstenot kādus citus pasākumus, kas uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Šī valdības institūcija Lietuvā veiksmīgi darbojoties joprojām, taču mūsu valstī labās ieceres par policijas attīstību diemžēl esot izgaisušas. Lai labāk ilustrētu naudas plūsmu policijā, J.Rekšņa kā uzskatāmu piemēru min šā gada budžetu. Kopumā valsts policijai ir iedalīti 37 386 250 lati, no kuriem 27 604 420 lati ir valsts dotācijas. Policijas struktūru pašu ieņēmumi ir 9 781 830 lati (pašu ieņēmumus veido, piemēram, maksa par ieroču atļaujām utt.), no kuriem 3 124 240 lati ir ieņēmumi no soda naudām. 57 procenti no valsts dotācijām tiek tērēti policistu algām, 16,3 procenti - sociālajam nodoklim, 12,8 procenti - uzturnaudai, respektīvi, algas piemaksai, un 5 procenti - operatīvajam darbam. Savukārt no sodanaudām, ko galvenokārt sapelna ceļu policija, likumsargi ir spiesti apmaksāt automašīnu remontu, komunālos pakalpojumus, telpu īri, telefonsakarus, degvielu un telpu remontu, bet attīstībai nekas pāri nepaliek. Tieši šā iemesla dēļ gan J.Rekšņa, gan A.Jirgens atzinīgi izsakās par valdības akceptētajiem grozījumiem, jo neesot pieņemamas situācijas, kad policijas pārvalžu vadītāji, lai varētu nomaksāt komunālos pakalpojums, «dzen» savus darbiniekus ielās un paģēr pelnīt naudu, lai pārvalde nepaliktu parādos. Runājot par šādu naudas pelnīšanas kārtību, J.Rekšņa to nosauc par valsts līmeņa korupciju - tieši valsts esot ieinteresēta sodīt iedzīvotājus, lai varētu uzturēt savas iestādes. Savukārt A.Jirgens piebilst, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā atkritīšot visi pārmetumi policijai, ka tā sev pelnot naudu. Jauna kārtība arī ceļu policijā Runājot par jauno kārtību, gan J.Rekšņa, gan A.Jirgens saka, ka pēc tam, kad likumi būs grozīti, radikālas izmaiņas varētu skart ceļu policijas darbu. Līdz šim ceļu policisti bija tiesīgi sodīt vainīgos autovadītājus pārkāpuma vietā un iekasēt no viņiem sodu. Savukārt pēc izmaiņām ceļu policists būs tiesīgs tikai sodīt - nauda šoferiem būs jāmaksā bankā. Ja sodītais autovadītājs to neizdarīs, viņam jārēķinās ar daudzām grūtībām - viņš nevarēs izbraukt uz ārvalstīm, viņam būs liegts ar savu spēkratu iziet tehnisko apskati un tamlīdzīgi. Turklāt šāda sistēma samazināšot arī «piecīšu līmeņa» korupciju uz valsts ceļiem. Kā skaidro A.Jirgens, mazos kukuļus - piecus vai desmit latus - lielākoties nevis izspiež ceļu policisti, bet gan tos piedāvā vainīgie autovadītāji. Tāpēc nākotnē varētu vairāk cīnīties pret šādiem «iesmērētājiem» - kā zināms, Latvijas likumdošana paredz saukt pie kriminālatbildības arī personas, kas dod kukuļus. Lai arī valdība izmaiņas akceptējusi, tomēr J.Rekšņa uzsver, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā ne agrāk kā 1.janvārī. Policijas galva skaidro, ka Saeimai jāpieņem izmaiņas gan likumā par valsts policiju, gan arī budžetā. Kur dabūt naudu? Taču ne jau tikai par soda naudām policijas vadībai nākas lauzīt galvu - patlaban valsts likumu sargiem ir 414 tūkstošu latu lieli parādi. Turklāt finanses nepieciešamas ne tikai parādu nomaksai. J.Rekšņa stāsta, ka Saeima pieņemot likumus, kuru izpildē jāiesaistās policijai, taču deputāti nemaz nedomājot par to, vai tam ir nepieciešamais finansējums. Viens no šādiem piemēriem ir patruļdienesta izveidošana Latvijas laukos - augstā līmenī esot pieņemts lēmums katrā rajonā izveidot policijas patruļas, taču par to, ka šim procesam nepieciešami vairāk nekā trīs miljoni latu, neviens padomājis neesot. Līdzīgi ir arī ar citiem jaunievedumiem: narkotiku apkarošanas reģionālo grupu izveidei un attīstībai nepieciešami gandrīz 90 tūkstoši latu, datornoziegumu atklāšanas vienības nodibināšanai un aprīkošanai ar tehniku - 18 tūkstoši, aresta namu ierīkošanai - seši miljoni. Šādus piemērus J.Rekšņa var saukt bezgalīgi, taču katra iecere atduras pret vienu jautājumu - kur dabūt naudu? Nākamā gada budžeta projektā policijas vadība ir pieprasījusi 65 miljonus latu, taču cik tiks piešķirts patiesībā, to neviens tagad nevarot paredzēt. Katrā ziņā J.Rekšņa atgādina, ka policija nav nekāda SIA - likumsargiem ar naudas pelnīšanu nav jānodarbojas.