Zoologi uzskata, ka pēdējā lidvāvere Latvijā varētu būt izzudusi

gadā un arī nākamos gadus, šogad te lidvāveres darbības pēdas pētniekiem pamanīt vairs nav izdevies. "Protams, ir procenta simtdaļas, ka lidvāvere aizdevusies uz kādu citu koku..." bez īpaša entuziasma saka V.Pilāts. Tā kā Latvija bija lidvāveres izplatības areāla rietumu robeža, un visos Austrumbaltijas faunas pārskatos tā allaž ir minēta kā reta suga, nav īpaši daudz argumentu, kas ļautu apšaubīt V.Pilāta pesimismu. Atskaitot minēto atradni Gruzdovas liegumā, kur lidvāveres klātesamība tika noteikta ar saudzīgu metodi - agri pavasarī uz pēdējā sniega zem kokiem, kuros lidvāvere ziemo, uzkrājas tai raksturīgie dzeltenie ekskrementi -, gandrīz vai visos iepriekšējos gadījumos šis zvēriņš diemžēl tika konstatēts post factum, proti, nogāžot dobumainu koku, kurā, izrādās, ir dzīvojusi lidvāvere un kurā tā, protams, vairs dzīvot nevarēs. Tā kā dobumainu koku trūkums pašlaik tikai palielinās, nav īpaša pamata cerībām konstatēt lidvāveri kādā citā vietā. Jo vairāk tāpēc, ka lidvāverei piemērotāki ir tikai tādi dobumi, kuros netiek iekšā cauna. Arī tādu biotopu, kuri būtu piemēroti lidvāverei, nav daudz pat Gruzdovas liegumā: vidēji veci jaukti apšu un egļu meži, kuros būtu gan dobumi, kuros ierīkot migu, gan egles, kurās krēslas un nakts planētājs lidvāvere varētu slēpties no pūcēm. XIX gadsimtā lidvāvere vēl tika novērota arī Kurzemē. Šodien pat Igaunijā tā sastopama galvenokārt ziemeļaustrumu daļā.