VAJAG TIKAI ĻOTI VĒLĒTIES
Sporta Avīze Aleksandru Muzičenko noķer brīdī, kad viņš uz mirkli ir ieradies Latvijā, lai pēc dažām dienām jau atkal dotos prom un kāptu laivā. "Braucu Dragon klasē, kas savulaik bija olimpiskā, piedalos starptautiskos čempionātos un regatēs visā pasaulē. Tur savācas visi, kuri mīl šo klasi, parasti startē ap 50–60 laivām," stāsta pieredzējušais sportists. Viņš atzīst, ka Latvijā citu konkrētās klases burātāju praktiski nav, tāpēc komandas partnerus nākas meklēt ārzemēs. Dragon laivu, kurā startē pa trim cilvēkiem, olimpiskais čempions raksturo kā sportisku un atlētisku. Savukārt Zvaigznes klasē, kas viņa mūžā atstājusi neaizmirstamas pēdas, gan vairs iesēsties nesanākot. "Tā bija ļoti skaista un interesanta klase, man tiešām patika. Šīm laivām ir ļoti tievs un augsts masts, bija nepieciešama liela apķērība, lai to vadītu. Arvien ar prieku skatos šīs klases sacensības."
Aleksandrs Muzičenko piedzima Sibīrijas pilsētā Omskā. Viņa vecākā māsa Ludmila, kurai bija pienākums par brāli rūpēties, nodarbojās ar burāšanu, tāpēc Aleksandrs jau no pašas bērnības tika ņemts līdzi uz jahtklubu un tur pavadīja daudz laika. Viņš nezina, cik gados tieši sāka trenēties, bet atradis datus, kas liecina, ka 11 gadu vecumā jau piedalījies sacensībās starp pilsētām. "Vēl līdz šim brīdim nevaru saprast, kā viņš Omskā varēja paburāt un izcīnīt medaļas – tur ir auksti, auksts ūdens. Lai tādā vietā sasniegtu augstus rezultātus, ir jābūt unikālam cilvēkam. Tas nav kā cauru gadu nodarboties ar burāšanu Itālijā vai Spānijā, pat Latvijā ir siltāk nekā tur," sarunā iesaistās Aleksandra sieva Jana. Tomēr olimpiskais čempions ar smaidu sievai atbild, ka viss ir pavisam vienkārši – vajag ļoti vēlēties. "Kad vēlies, tad to arī sasniedz."
Tieši tāpēc, ka ļoti vēlējies burāt, Aleksandrs Muzičenko arī junioru vecumā pārnācis dzīvot uz Latviju, kur bijuši ļoti labi apstākļi lai nodarbotos ar šo sporta veidu. "Iekļuvu PSRS jauniešu izlasē un, kad izcīnīju otro vietu PSRS čempionātā, kļuvu par daļu no pieaugušo izlases. Ļoti vēlējāmies tikt izlasē, tāpēc daudz trenējāmies," stāsta sportists, kurš pievienojās 56. jahtklubam trenera Jevgeņija Kanska vadībā. Tāpat ļoti lielu lomu viņa sporta mūžā spēlējis arī tā laika Latvijas izlases treneris Lauris Pavlovs.
VĒDERA PRESES, LASOT AVĪZI
Ar mērķi nokļūt olimpiskajās spēlēs 1974. gadā Aleksandrs Muzičenko duetā ar Jāni Elnioni sāka braukt Tempest klasē, tomēr pēc 1976. gada Monreālas spēlēm tā no olimpiskās programmas tikusi izņemta. Tad nu viņam vietu savā ekipāžā Zvaigznes klasē
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!