Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 6. jūlijs
Anrijs, Arkādijs

Rekordu lauzējs

Šī gada aprīlis ieies Latvijas šorttreka vēsturē, jo ventspilnieks Roberts Krūzbergs nedēļu pirms savas 21. dzimšanas dienas izcīnīja septīto vietu pasaules čempionāta kopvērtējumā. Gandrīz 20 gadu laikā, kopš Latvija sacenšas šī sporta veida elitē, neviens mūsu atlēts nebija spējis tik augstu tikt. Tomēr pašu mājās elites līmeņa sportistiem nav iespējams pilnvērtīgi trenēties, jo trūkst sparinga partneru, tāpēc abiem labākajiem Latvijas šorttrekistiem arī turpmāk nāksies gatavoties Rietumeiropā.

No intervijas uz B finālu

Tā kā vienotas Latvijas izlases šobrīd nepastāv, Roberts Krūzbergs šai sezonai gatavojās kopā ar Vācijas un Polijas izlasēm, kur, kā pats saka, bijuši ideāli apstākļi, bet viņu trenē mūsu sportistus jau ilgstoši atbalstošais britu speciālists Stjuarts Horspūls, kurš pašlaik vada Vācijas izlasi. Atlase Pekinas olimpiskajām spēlēm bija ļoti īsa, dalībniekus noskaidrojot sešu nedēļu laikā notikušajos četros Pasaules kausa etapos. "Mērķis bija braukt uz olimpiskajām spēlēm, un uz to gāju. Jutos par sevi pārliecināts, nemaz nepieļāvu iespēju, ka kaut kas varētu neizdoties. Cīņa notika līdz pašam pēdējam brīdim un beigās man izdevās kvalificēties visās trijās disciplīnās, bet Reinim Bērziņam 1500 metros, kaut gan tuvu viņš bija arī 500 metros," atceras Krūzbergs, paužot, ka februārī notikušās olimpiskās spēles sagaidījis ļoti labā sportiskā formā, slimības un traumas nav traucējušas. "Covid-19 izslimoju pērn maijā, septembrī arī vakcinējos, bet, neskatoties uz to, tāpat mēģināju būt, cik vien iespējams, piesardzīgs, lai tikai nesaslimtu, – visur staigāju ar masku, dezinficēju rokas. Kā redzējām, Pekinā uz vietas ļoti daudzi sēdēja karantīnā. Es beigās saslimu šajā pavasarī uzreiz pēc pasaules čempionāta, labi, ka sezona jau bija beigusies. Reinis kovidu noķēra neilgi pirms olimpiskajām spēlēm."

Kaut arī šorttrekisti mūsu valsti jau pieradinājuši pie solīdiem rezultātiem olimpiskajās spēlēs, jo pirms četriem gadiem Phjončhanā Roberts Zvejnieks izcīnīja desmito vietu, bet Roberto Puķītis divas vienpadsmitās, Krūzbergs Pekinā spēra vēl soli tālāk – divās distancēs pārspēja Latvijas rekordu un personīgo rekordu uzlaboja pat visās trijās, turklāt 500 metros ventspilnieks ieguva iespēju piedalīties B finālā. "Ļoti pozitīvas atmiņas. Spilgtākais notikums, protams, bija starts B finālā," Krūzbergs priecājas par izcīnīto devīto vietu. Zīmīgi, ka pēc pusfināla viņš jau bija sācis sniegt intervijas žurnālistiem, kad uzzināja, ka iecelts starp B fināla dalībniekiem. "Parasti, gaidot tiesneša lēmumus, ģērbjamies. Citreiz izmeklēšana pēc skrējieniem ievelkas, bet mums jāiet atsildīties, jo kājas ir piedzītas. Tāpēc arī jau biju devies prom. Manu gala vietu B fināls nemainīja, vienkārši sanāca papildu skrējiens un jaunas pieredzes uzkrāšana – pirmajās kārtās visi vienkārši skrien uz ātrumu, bet B finālā jau tiek slidots taktiskāk."

Latvijas rekordu ventspilnieks Pekinā laboja arī 1500 metros. Šajā distancē viņš priekšsacīkstēs uzrādīja piekto ātrāko rezultātu starp visiem atlētiem, bet ar to nebija pietiekami, lai iekļūtu 21 pusfināla dalībnieka vidū, – pēc nelielas sadursmes ar kanādieti Paskālu Dionu ventspilnieks zaudēja ritmu un savā skrējienā palika tikai piektais, kas neļauj tikt tālāk. "Pietrūka taktiskās pieredzes. Nedaudz par ātru uzsāku skrējienu, tad saskrējos ar kanādieti un pazuda ātrums. Tomēr vismaz sasniedzu rekordu."

Debija superfinālā

Pēc olimpiskajām spēlēm Krūzbergs uz pāris dienām atbrauca uz Ventspili, bet pēc tam atgriezās Vācijā, lai treniņus turpinātu. Pasaules čempionātam Monreālā bija plānots sākties 18. martā, tomēr pēdējā brīdī to pārcēla trīs nedēļas vēlāk. "Nācās pielāgoties un mainīt treniņu programmu, tomēr mani šīs ziņas īpaši neietekmēja. Zinu, ka daudziem ir grūti noturēt motivāciju, ja gatavojies uz noteiktu datumu, bet tad to pārceļ, man problēmu nebija."

Pasaules čempionātā medaļas vispirms tika sadalītas 500 un 1500 metros, kur Krūzbergs palika bez augstiem rezultātiem. "1500 metru pusfinālā mani nogāza, bet tiesnesis uzskatīja, ka kontakts nebija tāds, lai es tiktu iecelts nākamajā kārtā, savukārt 500 metros jau priekšsacīkstēs veicu divus pāragrus startus. Vismaz pataupīju enerģiju trešajai dienai, kur sanāca sevi izlikt pilnībā. Uz trešo dienu visi ir noguruši, bet es biju aizvadījis tikai divus skrējienus, visvairāk atpūties." No 1000 metru distances ceturtdaļfināla ventspilnieku tālāk iecēla tiesneši, bet trešā vieta pusfināla skrējienā ļāva kvalificēties A finālam jeb cīņai par zelta medaļu. "Ar Stjuartu izrunājām taktiku, un viņš teica, ka skrējienos jāiet pa priekšu, jo varu ātrumu noturēt līdz finišam. Tā katrā kārtā darīju, jutos labi, arī slidas bija ļoti labi uztaisītas. Tomēr starp skrējieniem bija ļoti īsas pauzes, un tas, kurš slido pa priekšu, patērē vairāk spēka. Iespējams, tāpēc A fināls neizdevās," atceras Krūzbergs, kurš zelta finālā finišēja pēdējā, piektajā, vietā, kaut gan no čempiona atpalika vien nedaudz vairāk par pussekundi. "Bija foršas sajūtas, publika uzmundrināja, vienkārši uz A finālu biju izsmēlies, lai paveiktu ko vairāk. Turpinu krāt pieredzi, man tikko palika 21 gads, nākotnē viss būs kārtībā!"

Sasniegtais A fināls Krūzbergam deva vietu starp astoņiem pasaules čempionāta labākajiem sportistiem, kuri noslēgumā sacentās 3000 metru superfinālā. "Nekad nebiju izbaudījis superfinālu un esmu ļoti gandarīts, ka tiku pie šādas pieredzes." Šajā skrējienā pēc katriem 1000 metriem piešķir sprinta punktus, un latvietis izlēma bēgt no konkurentiem. Gan pēc 1000, gan arī 2000 metriem viņš bija pirmais, tomēr, lai grupu apdzītu par apli, praktiski garantējot uzvaru, pavisam nedaudz pietrūka. "Bija palikusi vēl virāža, lai viņus pieķertu klāt. Liekas maz, bet, kad jāslido tādā ātrumā, diezgan jāpiepūlas." Beigās nometot ātrumu, Krūzbergs superfinālā finišēja sestais, bet, pateicoties sprinta punktiem, tika klasificēts ceturtajā vietā. Pateicoties pēdējās dienas rezultātiem, kopvērtējumā Krūzbergs izcīnīja septīto vietu starp 46 pasaules čempionāta dalībniekiem. Salīdzinājumam – pērn viņš bija 34. pozīcijā. Savukārt Latvijas līdz šim labākais rezultāts bija Haralda Silova 2010. gadā izcīnītā desmitā vieta kopvērtējumā. Tāpat ventspilnieks ar piekto vietu 1000 metros pārspējis visu laiku labāko rezultātu individuālajās distancēs, kur augstākā bija Silova 2010. gadā izcīnītā sestā pozīcija. Vēl labāko desmitniekā individuālās distancēs iekļūt spējuši arī Roberto Puķītis un Bērziņš.

"Jūtu, ka ar katru sezonu lēnām progresēju," saka Krūzbergs. Viņa rezultāts Latvijai dos trīs starta vietas visās individuālajās distancēs nākamā gada pasaules meistarsacīkstēs, bet pagaidām nav zināms, vai mums vispār būs sportists, kam šo trešo kvotu aizpildīt. "Noteikti turpināšu karjeru, Reinis saka to pašu. Abi vēlamies braukt uz nākamajām olimpiskajām spēlēm, tomēr vismaz pagaidām nāksies turpināt trenēties ārzemēs. Ja būtu iespēja, vēlētos to darīt Latvijā, bet šeit mums nav sparinga partneru. Ja atkal tiktu izveidots šorttreka centrs, kāds bija Jelgavā, tam būtu ļoti daudz plusu, bet pagaidām nākas trenēties citur."

Šo un citus rakstus lasiet arī žurnāla Sporta Avīze maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zemūdens lidmašīnā

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas audzēknis Dāvis Mazais (16) pērn izcīnīja ceturto vietu Eiropas junioru čempionātā jaunajā vindsērfinga klasē IQFOIL, kaut gan lielāko regates daļu atradās vadībā. Tāpat viņ...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā