Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Atstāt pēc sevis jauno paaudzi. Saruna ar Haraldu Silovu

Haralds Silovs: "Nākotnē noteikti pielikšu savu roku, lai es nebūtu pēdējais Latvijas ātrslidotājs".

Ceturtajām olimpiskajām spēlēm (OS) gatavojas ātrslidotājs Haralds Silovs. Pašlaik viņš dzīvo Vācijā, Incellē, kur trenējas ātrslidošanas ledus hallē. Vācijā ir stingri Covid-19 ierobežojumi, tomēr izlašu sportistiem atļauts slidot. Vienīgā problēma, ka jāiesildās ārpus halles. Janvārī un februārī Nīderlandē būs izveidots "burbulis", kur tiks aizvadīti sezonas svarīgākie mači. Domājot par OS, Silovs uzsvaru liks uz masu startu. Ļoti iespējams, 2022. gadā Pekinas OS viņam būs pēdējais starts, tomēr, ja viss ies kā pa sviestu, pastāv iespēja karjeru turpināt. Pēc sportista karjeras beigām viņš noteikti gribētu palikt sportā kā treneris vai amatpersona.

Ar ko Incellē kopā trenējies?

Šobrīd trenējos ar Šveices izlasi. Viņiem ir diezgan laba grupa, tur ir arī sportisti no Dānijas un Jaunzēlandes. Lielākais konkurents ir šveicietis Livio Vengers (4. vieta masu startā 2018. gada OS). Savā starpā mums ir labs sparings. Pārsvarā ar Šveices izlasi ir kopīgi ledus treniņi, bet darbu uz velosipēda veicu individuāli. 

Vai tuvākajā laikā ir plānotas sacensības?

Sākumā visu pilnībā atcēla, un šobrīd ir tikai treniņsacensības. Pirms trim nedēļām izsludināja, ka "burbulis", kas ir populārs citos sporta veidos, tiks izveidots Nīderlandē, Hērenvēnā. Tur tiks aizvadīts Eiropas čempionāts (EČ) daudzcīņā, divi Pasaules kausa (PK) posmi un pasaules čempionāts (PČ). Viens mēnesis ar sacensībām – no janvāra vidus līdz februāra vidum. 

Kad dosies uz "burbuli" Nīderlandē?

Uz turieni ir plāns braukt 18. janvārī. EČ daudzcīņā izlaidīšu, jo fokusēšos uz PK posmiem un PČ. Tās būs šosezon vienīgās nopietnās sacensības, kurās startēšu. Nevarēs pamest "burbuli" un pēc tam atgriezties. Visiem būs jāpaliek līdz pēdējām sacensībām.

Kādi būs mērķi PČ?

Galvenais būs masu starts. Vēl slidošu, visticamāk, 5000 metru distanci un, ja tas netiks iekļauts vienā dienā ar masu startu, tad arī 1500 metrus. Ja abas distances norisināsies vienā dienā, 1500 metrus neizvēlēšos, jo tad masu starts būs ātrāk nekā pēc stundas. Tā ir ļoti smaga distance, un neatjaunošos tik ātri, lai kvalitatīvi nostartētu masu startā. Domājot par OS, izvirzīju mērķi vairāk fokusēties uz masu startu. Šī disciplīna attīstās strauji, tāpēc ir jāspecializējas vienā, nevis jāliek kārtis uz vairākām disciplīnām.

Piedalījies treniņsacensībās. Kā tur veicās?

Treniņos man iet diezgan labi, bet treniņsacensībās vēl esmu ierūsējis. Var just, ka sen nav slidots, un pirmajos startos biju stresains. Pirmās sezonas sacensības parasti ir sasteigtas. Laika izteiksmē, iespējams, ātrāk noslidotu uz tehnikas un nervu rēķina. Šonedēļ būs otrie mači, un vajadzētu labāk nostartēt. Skatoties pēc treniņu datiem, ir uzņemts pareizais virziens.

Cik labā formā šobrīd esi, ja salīdzina ar citām sezonām?

Man liekas, ka esmu līdzīgā formā kā olimpiskajā gadā. Vismaz noteikti labākā formā nekā iepriekšējos divos gados.

Kas tev iepriekšējos gados nesanāca?

Manuprāt, neveiksmīga mijiedarbība ar treniņplānu. Pārāk biežā braukšana no nometnes uz nometni. Nebiju nobāzējies vienā vietā, braucu visu laiku no vienas halles uz otru. Tur pazuda kvalitāte. Iespējams, kad trenējos ar norvēģiem, viņu treniņplāns nebija man piemērots. Tagad sadarbojos ar Jāni Mūsiņu, kurš ir riteņbraukšanas treneris. Strādāju arī ar sporta ārstu Jāni Kaupi no Latvijas Olimpiskās vienības. Pievēršam uzmanību fiziskās sagatavotības datiem. Ātrslidošanā tehniskajam izpildījumam ir ļoti liela nozīme, savukārt mums bija svarīgi, lai varētu izmērīt fizisko pusi. Velosipēds ātrslidošanā ir populārs līdzeklis treniņos. Uz velosipēda var precīzi redzēt jaudu, ko var salīdzināt un testēt. Velo treniņprogramma sākas no agra pavasara, bet tagad vairāk ir ledus treniņi, ko veicu kopā ar Šveices izlasi. Trenējos ar viņiem, jo šajā sporta veidā viens pats nevar izdarīt tik daudz darba, kā strādājot ar kādu kopā. Sparingošana uz ledus ir ļoti svarīga. Ar Latvijas treneriem apvienojam fizisko pusi. Sekojam līdzi un analizējam fiziskos datus, kāda ir pašsajūta un atjaunošanās. Savukārt tehniskā puse vairāk ir mana atbildība. Tehnika ātrslidošanā visu laiku ir jāslīpē, un ar to ir jāauklējas. Pie maksimāla saguruma ir jāspēj kontrolēt ķermeni un koordināciju. Tas ir visgrūtākais, jo slodze ātrslidošanā ir diezgan liela. Kad ķermenis ir saguris, parasti sāk jukt koordinācija. Katrs var iedomāties skriešanu maksimālā ātrumā stāvā Siguldas kalnā, kad sirds lec pa muti ārā un kājas kliedz, bet pēc tam uzreiz ir jātaisa koordinācijas vingrinājumi. Tāda varētu būt analoģija ātrslidošanai. 

Kāpēc izvēlējies trenēties pie riteņbraukšanas trenera?

Treniņmetodika riteņbraukšanā ir krietni attīstījusies. Šajā sporta veidā ir milzu pluss, ka datus iespējams ļoti viegli interpretēt, viss ir skaidrs un saprotams. Nav nekādu faktoru, kur varētu apšaubīt rezultātus. Protams, uz ledus ir pilnīgi citādi. Tur ir daudz grūtāk veikt precīzu analīzi un izsecināt, kur ir vaina. Bet uz riteņa ir jaudas mērītājs, var noteikt arī laktāta līmeni un pulsu – pēc šiem parametriem iespējams saprast teju visu, kas notiek. Uz velosipēda tiek aizvadīts ļoti daudz treniņu. Ātrslidošanā un riteņbraukšanā izmanto līdzīgas muskuļu grupas. Gribēju, lai mana programma būtu pēc metodikas un lai kāds cilvēks to uzraudzītu no malas. Uz riteņa tagad ir jūtams uzlabojums. Šajā sezonas daļā klāt nāk ledus treniņi, savukārt darbs uz riteņa kļūst sekundārs. Pārsvarā tas tiek izmantots, lai labāk atjaunotos.

Rudenī biji Stelvio Itālijā augstkalnes treniņnometnē. Ko ieguvi no augstkalnes efekta?

Veicot testus Latvijas Olimpiskās vienības laboratorijā, secinājām, ka labu pienesumu varētu gūt, aizbraucot uz augstkalni. Izturības sporta veidos tā ir populāra metode, bet pats vēl nebiju notestējis augstkalnes efektu. Devos uz turieni kopā ar kalnu riteņbraucēju Mārtiņu Blūmu. Turpat bija arī biatlonists Andrejs Rastorgujevs. Bijām Stelvio trijatā, protams, trenējāmies atsevišķi. Tur bija iespēja trenēties arī ar Itālijas šorttreka izlasi. Diezgan ekskluzīvi, jo netālu Bormio 1200 metru augstumā bija pieejams ledus. Augstkalnē trenējas zemāk nekā dzīvo. Sākumā nebija viegli, jo dzīvoju 2800 metru virs jūras līmeņa. Pēc vairākām nedēļām pašsajūta un fiziskie rādītāji aizgāja uz augšu. Kreņķis bija tas, ka, atbraucot uz Incelli, kur dzīvoju, plānā bija startēt sacensībās, lai labāk saprastu gūto efektu, taču tieši plānotajā nedēļas nogalē ledus hallē bija vairāki Covid-19 gadījumi, līdz ar to halli aiztaisīja ciet. Diemžēl augstkalnes pienesumu uz ledus nevarēja iztestēt, bet uz riteņa varēja just.

Vai 2022. gada olimpiskās spēles Pekinā būs tavas pēdējās?

Jā. Tā vajadzētu būt.

Kam jānotiek, lai nebūtu pēdējās?

Ja labi ies, neizslēdzu šādu iespēju, jo viss ir iespējams. Kopš 2001. gada esmu startējis pilnas sezonas teju bez pārtraukumiem. Šis ir pirmais gads, kad izkritusi sezonas pirmā puse. Beidzot varu izmantot laiku, lai sagatavotos bez stresa.

Ko tu plāno darīt pēc karjeras?

Būtu interesanti šo gūto pieredzi un zināšanas psiholoģiskajā, tehniskajā un fiziskajā sagatavotībā nodot tālāk jaunākām paaudzēm. Tas ir viens no variantiem. Gribētos palikt saistītam ar sportu, neaiziet no tā, lai varētu izmantot, ko esmu ieguvis karjeras laikā.

Sanāk, ka varētu būt treneris vai funkcionārs?

Jā. Man ir idejas, diezgan unikāla pieredze, jo esmu trenējies šorttrekā un ātrslidošanā, trenējies pie vairākām vadošajām izlasēm, izgājis gan vienu, gan otru skolu – ļoti dažādas pieejas.

Vai tu varētu trenēt citos sporta veidos?

Jā, tehniku var apgūt, bet sporta bilde liekas kopā no dažādiem faktoriem, tehniskā puse ir viens no tiem. Darba ētika un psiholoģija ir diezgan līdzīga visos sporta veidos. Tehniskais izpildījums un sporta veida kultūra atšķiras, bet var savilkt ļoti daudz paralēļu. Nebūtu problēmu trenēt citos sporta veidos. Manuprāt, tas ir pozitīvi, ja atnāk cilvēks ar jaunu skatu un citu pieeju.

Vai pēc tevis Latvijā būs kāds sekotājs ātrslidošanā?

Gribu domāt, ka būs. Pirms gada iesākām pāris nometņu bērniem, bet Covid-19 dēļ šogad viss izjuka. Tagad Tallinā ir atklātais ledus laukums. Ceru, ka nebūšu pēdējais ātrslidotājs Latvijā. Vēl nezinu, cik liels laika nogrieznis būs līdz nākamajam. Noteikti pielikšu savu roku, lai nebūtu pēdējais. Domāju, gribētāju būtu krietni vairāk, ja šeit būtu atklātais ledus laukums. Ātrslidošana varētu būt tautas sports. Ja uzlietu laukumu, domāju, cilvēki nāktu slidot, tāpat ir ar distanču slēpošanu, kur ir daudz cilvēku. Sākumā treniņiem varētu izmantot bāzi Tallinā.

Cik grūti būtu realizēt ledus laukumu Latvijā?

Domāju, tas nav tik nereāli. Protams, tagad Covid-19 dēļ budžetos ir pamatīgs caurums. Šis projekts varētu būt multifunkcionāls, ja tiek veidots komplekss, kurā ir stadions, blakus ir slēpošanas trase, iespējams saldēšanas iekārtas izmantot abiem. Galvenais ir to padarīt rentablu, un jābūt ilgtermiņa plānam. Ideālajā variantā tas būtu laukums, kuru vasarā izmantotu skrituļslidošanai, jo skrituļslidotājiem nav piemērotu trašu.

Haralds Silovs

  • Dzimis: 1986. gada 7. aprīlī
  • Pašlaik trenējas ātrslidošanā
  • Pirmais sportists OS, kurš ir startējis šorttrekā un ātrslidošanā
  • Piedalījies trijās OS (2010, 2014, 2018)
  • Lielākie panākumi ātrslidošanā: 4. vieta 2018. gada OS 1500 m distancē
  • Lielākie panākumi šorttrekā: divkārtējs Eiropas čempions daudzcīņā (2008, 2011), 10. vieta 2010. gada OS 1500 m distancē

Top komentāri

Eseja
E
Veiksmi Jums un lai nodomi piepildās!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi