Sarunas laikā K. Lagarda uzsvēra, ka Rīgā vēlas rūpīgi izanalizēt Baltijas valstu pieredzi krīzes posma pārvarēšanā un izprast tos izaicinājumus Latvijai, ar kuriem jāturpina strādāt pēc starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanas, lai noturētu panākto valsts finanšu stabilizēšanā, radītu pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai.
Kopumā no Baltijas valstu pieredzes svarīgi gūt mācības, kas būs vitāli svarīgas visām valstīm, jo īpaši valstīm eirozonā – Grieķijai, Spānija, Portugālei un citām, uzsvēra K. Lagarda.
Tikšanās laikā abas amatpersonas pārrunāja eiro zonas stabilitāti un Latvijas iespējamo pievienošanos tai.
Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas un citu Baltijas valstu pieredze krīzes pārvarēšanā apliecina, ka finansiālās stabilitātes atgūšana ir priekšnoteikums izaugsmei, nevis otrādi. Šī pieredze jāņem vērā arī eirozonai, un Eiropas Savienībai kopumā ir svarīgi raidīt partneriem skaidru signālu, ka esam gatavi ievērot fiskālo disciplīnu un būt uzticams partneris, kas fokusējas uz ilgtermiņa izaugsmi.
Pēc premjera vārdiem arī Latvija ir gatava sniegt savu ieguldījumu - esam ratificējuši 25 ES valstu līgumu par fiskālo disciplīnu un šogad esam gatavi izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai 2014. gadā varētu pievienoties eirozonai.