Mūsu prioritāte – ienākošais tūrisms Latvijā

Jau pāris nedēļas notiek pieteikumu pieņemšana atbalstam eksportspējīgiem uzņēmumiem un tūrisma nozares uzņēmumiem. Cik uzņēmumu pašlaik ir pieteikušies?

Eksportējošo uzņēmu atbalsta programmā ir saņemti 114 iesniegumi par teju 15 miljoniem eiro. Lielākā pieprasītā summa ir 800 000 eiro, savukārt mazākā pieprasītā summa ir vien 7300 eiro. Atbalsts ir apstiprināts 29 uzņēmumiem par teju četriem miljoniem eiro. Tūrisma uzņēmumu atbalsta programmā saņemti 411 iesniegumi kopumā par vairāk nekā desmit miljoniem eiro. Atbalsts apstiprināts 103 uzņēmumiem vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. 

Kā zināms, abās programmās pieteikumi tiek vērtēti rindas kārtībā, līdz ar to tie, kas iesniedz vēlāk, riskē palikt bez atbalsta. Skatoties uz pieteikumu dinamiku, kā izskatās, vai finansējuma pietiks visiem, kas vēlas atbalstu? Vai finansējuma drīzāk pietrūks, vai tas paliks pāri?

Pirmajās dienās pieteikumu bija vairāk, bet pašlaik situācija ir nostabilizējusies un katru dienu mēs saņemam ap 30–40 pieteikumu. Tos iesniegt vēl var līdz 30. septembrim. Mēs bijām gatavojušies tam, ka sākotnēji pieteikumu būs daudz vairāk, taču tie ienāk ļoti pakāpeniski. Ņemot vērā pašreizējo dinamiku, izskatās, ka tūrisma atbalsta programmā varētu tikt apgūta visa pieejamā summa. Par eksportspējīgiem uzņēmumiem pagaidām vēl ir grūtāk pateikt, vai visa summa tiks apgūta. 

Eksportējošiem uzņēmumiem arī ir vairāk kritēriju salīdzinājumā ar tūrisma nozari. 

Tieši tā. Ja tūrismā ir tikai divi kritēriji – noteiktais apgrozījuma kritums un nokārtotas saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu –, tad eksportējošiem uzņēmumiem klāt vēl nāk vidējā alga 800 eiro bruto un eksporta vērtība – miljons eiro. Ir saņemti iebildumi no atsevišķiem reģionu uzņēmējiem, ka 800 eiro alga ir pārāk augsts slieksnis uzņēmumiem, kas darbojas ārpus Rīgas un Pierīgas, tāpat uzņēmumi ir arī norādījuši, ka eksports viena miljona eiro apmērā ir pārāk augsts slieksnis. Jāteic, ka šādi kritēriji noteikti tādēļ, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kuri dod augstu pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Ja mēs redzēsim, ka finansējums netiks apgūts, iespējams, ka noteiktie sliekšņi darba algām un eksporta apjomam varētu tikt pārskatīti. 

Saprotu, ka tas ir sarežģīti no administrēšanas viedokļa, bet vai netika apsvērta iespēja noteikt zemākus kritērijus uzņēmumiem, kuru faktiskā darbība notiek reģionos?

Bažas bija tieši par administrēšanu. Turklāt mēs gribam izvērtēšanu veikt pēc iespējas īsākā termiņā. Un katra papildu dokumenta, tostarp faktiskās adreses, kur notiek ražošana, pārbaude prasītu papildu laiku. Turklāt uzņēmumam, kuram ražošana ir reģionā, bet birojs – Rīgā, būtu jānodala algas. Kā redzams, tas ir pietiekami sarežģīti un laikietilpīgi. Jau pašlaik ar esošajiem kritērijiem vērtēšana ir pietiekami laikietilpīga. Mēs vēlamies izmaksas sākt pēc iespējas ātrāk. Jāpiebilst, ka mums ir pieteikušies arī uzņēmumi no reģioniem, kuri atbilst visiem kritērijiem. Tātad arī reģionos ir uzņēmumi, kas spēj maksāt pietiekami lielas algas un kuru eksporta vērtība ir pietiekami nozīmīga. 

Kāds ir eksportspējīgo uzņēmumu, kas pieteikušies atbalstam, profils?

Vismazāk ir informācijas tehnoloģiju jomas uzņēmumu, kas arī nav pārsteigums. Nozaru griezumā dominē kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, kā arī pārtikas ražošana. Atbalstam piesakās arī lielie uzņēmumi, kurus var dēvēt par mūsu eksporta flagmaņiem. 

Atgriežoties pie tūrisma tēmas, kur ir tikai divi kritēriji, uzņēmumiem droši vien nav problēmu ar to izpildi?

Tomēr ir. Mums ir pieteikušies uzņēmumi, kuriem ir nodokļu parādi un kuri nav vienojušies ar Valsts ieņēmumu dienestu par to atmaksas grafiku. Līdz ar to šie uzņēmumi atbalstam nekvalificējas. 

Kā jūs raksturotu tūrisma uzņēmumus, kas piesakās atbalstam?

Tās ir gan viesnīcas un viesu mājas, gan starptautiskie pārvadātāji, piemēram, prāmju kompānijas, gan tūroperatori un restorāni. Ir pieteikušies arī uzņēmēji no reģioniem, ne tikai no Rīgas. Tūrisma jomas specifika ir tā, ka piesakās arī ļoti nelieli uzņēmumi. Par to liecina tas, ka mazākā pieprasītā atbalsta summa ir 156 eiro. Vidējais atbalsta apjoms vienam uzņēmumam ir 30†000 eiro, kamēr  eksportētājiem tas ir 128 000 eiro. Tas liecina par to, ka tūrismā piesakās daudz vairāk mazo uzņēmumu, kā arī to, ka šajā nozarē ir samērā nelielas algas. 

Vai LIAA, vērtējot pieteikumus, cenšas "izķert" tos gadījumus, kad pieteikušies aplokšņu algu maksātāji? Piemēram, aizdomas varētu radīt tas, ja visiem darbiniekiem ir minimālās algas. 

To mēs nevaram izdarīt. Taču jānorāda, ka ļoti būtisks būs pēcuzraudzības periods. Proti, mēs, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, pārbaudīsim līdzekļu izlietojumu. Atbalsta maksājumus drīkst iztērēt tikai algām. Ja tie būs izmantoti kādiem citiem mērķiem, saņemtais atbalsts būs jāatmaksā dubultā.