Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ar nākamā gada straujo kāpumu būs par maz, lai atgūtu šogad zaudēto

Decembrī daudzās valstīs aizsāktā vakcinēšanās pret Covid-19 ekspertu vidū raisa cerības, ka nākamajā gadā globālā tautsaimniecība piedzīvos strauju kāpumu. Tomēr ar to būs par maz, lai atgūtu šogad zaudēto. Turklāt aizvien jārēķinās ar masveida bankrota viļņiem par spīti triljoniem eiro, dolāru un citu valūtu vērtajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Minētais arī nozīmē, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares pirmspandēmijas līmeni varēs sasniegt tikai pēc vairākiem gadiem, un patlaban nevar izslēgt, ka dažādās ar viesmīlību un pasākumu rīkošanu saistītajās jomās strādājošo uzņēmumu skaits 2022. gadā būs mazāks nekā 2019. gadā.

Tāpat arī atsevišķas ar ceļošanu un pasažieru pārvadājumiem saistītas tautsaimniecības nozares vēl kādu laiku atradīsies krīzes situācijā. Jautāts par to, kāds nākamajā gadā varētu būt pasaules ekonomiskais pieaugums, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atsaucas uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozētajiem 5,2%.

Lai arī šāds kāpums uz pasaules fona kopumā ir vērtējams kā ļoti straujš, tomēr ar to būs par maz, lai kompensētu jau aizejošajā gadā zaudēto.

''Globālās ekonomikas un arī konkrēti Latvijas ekonomikas perspektīvas ir ļoti sarežģījušās, un ir pastiprinājusies negatīvo scenāriju iespējamība. Tādēļ tuvākajos mēnešos prognozes vājināsies, lai arī vispārējo noskaņojumu uzlabo vakcīnas parādīšanās,'' situāciju komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš gan piebilst, ka gada beigās daudzās valstīs vērojamā ierobežojumu atjaunošana milzīgu ietekmi uz kopējo datu fonu neatstās.


Arī Indija

Komentējot, kurās valstīs varētu būt gaidāms potenciāli straujākais tautsaimniecības pieaugums, Strautiņš pasaules lielo tautsaimniecību vidū norāda Ķīnas un Indijas virzienā. ''SVF prognozē, ka izaugsme būs attiecīgi Ķīnai 8,2%, bet Indijai – 8,8%. Ķīnai tas būtu jau pārsteidzoši sekmīgā 2020. gada turpinājums, bet Indijai – atgūšanās no 2020. gada stingrās, bet nesekmīgās karantīnas efekta. Taču, ja Covid-19 apkarošana notiek sekmīgāk par gaidīto, arī kāda no ''vecajām'' ekonomikas lielvalstīm var iekļūt straujāk augošo pulkā,'' prognozes komentē Luminor ekonomists. 

Viņš piebilst, ka Eiropas Savienībai SVF nākamgad paredz 5%, bet ASV 3,1% pieaugumu. Strautiņš teic, ka šīs atšķirības nosaka šogad piedzīvotās lejupslīdes dziļums, ASV tā ir bijusi mazāka.

Starp Eiropas lielajām valstīm lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums ir prognozēts Spānijai (kāpums par 7,2%), turpretim 2020. gads tai bijis vissliktākais (kritums par 12,8%).

Komentējot situāciju pasaulē, Gašpuitis izsaka viedokli, ka vispārliecinošāk, iespējams, izskatīsies Ķīnas ekonomika, kam sekos ASV, bet eirozonā izaugsme būs gausāka. ''Ķīna turpinās nostiprināt pozīcijas. Redzēsim arvien lielāku konfrontāciju valstu un pat reģionu vidū. Tā būs arvien raksturīgāka tuvāko gadu iezīme. IKP rādītāji ir visai nosacīti lielumi, vērtējot globālās konkurences pozīcijas. Veidojas izteikti dominējoši poli – ASV un Ķīna, savukārt Eiropai nāksies pielikt lielas pūles, lai noturētos spēlē. Patlaban prognoze ir, ka pasaules ekonomika šogad saruks par 4,4%, bet nākamgad atgūsies par 5,1%,'' kopējās prognozes ieskicē Gašpuitis.

Ja raugās šo prognožu kontekstā, globālajai tautsaimniecībai būtu iespēja jau nākamgad atgūt šogad zaudēto. Pagaidām Covid-19 pasaules tautsaimniecību aizvien tur visai augstas nenoteiktības apstākļos, tomēr atsevišķas valstis nākamajā gadā varētu sasniegt jaunus ekonomiski augstākos sasniegumus, apsteidzot arī pirmspandēmijas līmeni. Viena no tādām ir Latvijas lielākā eksporta partnere Lietuva, kuras tautsaimniecība jau šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn bija, lai arī pieticīgi, tomēr pieaugusi. Tiesa, pēdējo mēnešu Covid-19 izplatība ceturtajā ceturksnī Lietuvas ekonomikai, visticamāk, liks nokļūt mīnusos. Turklāt jārēķinās, ka Lietuvas tautsaimniecību Covid-19 vilks lejup arī nākamgad, kas pieaugumu var padarīt blāvāku, nekā cerēts.


Ķīnas pietuvošanās

Pandēmijas uzliesmojums varētu veicināt pārbīdes pasaules lielāko ekonomiku topā. Līdz šim, ja rēķinam pēc valstu IKP naudas izteiksmē, pasaules vadošā ekonomika ir bijusi ASV, taču Ķīna tai aizvien neatlaidīgāk min uz papēžiem, un Covid-19 uzliesmojums šo pietuvošanos būs tikai veicinājis. Strautiņš teic, ka, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, Ķīna jau šobrīd ir lielākā ekonomika. Savukārt, rēķinot pēc valūtu tirgus kursiem, ASV ekonomika pagaidām ir lielāka – 20,8 un 15,9 triljoni ASV dolāru (attiecīgi apmēram 17 un 13 triljoni eiro) 2020. gadā. 

Šī starpība samazināsies, bet SVF prognozē, ka 2025. gadā ASV ekonomika naudas izteiksmē vēl pieaugs un šī starpība būs attiecīgi 25,8 un 23 triljoni dolāru. 

Ķīnas ekonomika agrāk vai vēlāk pārspēs ASV, bet tieši tajā brīdī pasaules ekonomikā, protams, nekas pēkšņi nemainīsies, taču Ķīnas straujajai attīstībai jau līdz šim ir bijusi milzīga ietekme, secina Luminor tautsaimniecības norišu eksperts.


Britu nedienas

Attiecībā uz Eiropu pastāv iespēja, ka ranga tabulā vietām varētu mainīties divas pēc ekonomikas apjoma naudas izteiksmē tuvas tautsaimniecības. Līdz šim Eiropas otra lielākā ekonomika ir bijusi Lielbritānija, kurai ir sekojusi Francija. Patlaban ir iespējams, ka Francija varētu apsteigt vai ir jau apsteigusi savu seno sāncensi Lamanša otrā pusē. Pēdējie notikumi, kas saistīti ar jaunā koronavīrusa paveida izplatību Lielbritānijā, šīs valsts tautsaimniecību var atkal atsviest atpakaļ pēc tam, kad gada trešajā ceturksnī tā līdzīgi kā citas Eiropas valstis strauji atguvās no Covid-19 pavasarī radītajiem triecieniem. 

Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Apvienotās Karalistes ekonomika bija zaudējusi 20,8%, savukārt trīs mēnešus vēlāk krituma apmērs, rēķinot gada izteiksmē, bija vairs tikai 8,6%.

Domājams, saistībā ar jaunā koronavīrusa paveida izplatību Eiropas lielākās salas ekonomika atkal piedzīvos kritumu. Sliktākus datus Eiropā, tajā skaitā arī Lielbritānijā, gada ceturtajā ceturksnī varēja sagaidīt jau ar Covid-19 otrā viļņa velšanos, taču pašreizējā koronavīrusa invāzija situāciju var pasliktināt vēl vairāk. Tas nozīmē, ka divciparu procentuālais ekonomikas kritums Apvienotajā Karalistē varētu būt ne tikai šā gada pēdējā ceturksnī, bet iestiepties arī nākamajā gadā. Lielbritānija ir viena no Latvijas nozīmīgākajām eksporta partnerēm, līdz ar to gan tās ekonomiskās un epidemioloģiskās norises, gan notiekošais ap Brexit procesu ir arī mūsu uzņēmumu interešu lokā. Šajā ziņā situācija nav viennozīmīga. No vienas puses, britu ekonomika saraujas, līdz ar to varētu sarukt iespējas turp eksportēt, kaut vai arī tāpēc, ka jārēķinās ar ierobežojumiem. No otras puses, var noprast, ka Apvienotajā Karalistē saglabājas samērā augsta patērētāju aktivitāte un tādējādi tiek pirktas arī Latvijas preces. Turklāt no atsevišķiem uzņēmējiem, kuri darbojas kurināmās koksnes biznesā, dzirdēts, ka cilvēku uzturēšanās mājās viņu biznesam nāk par labu, jo vairāk tiek izmantota mājokļu apkure.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai pandēmija veicinās ēnu ekonomiku?(1)

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no mūsu valsts lielākajiem izaicinājumiem ir bijusi cīņa ar ēnu ekonomiku. Desmit gadu laikā bijām spējuši to samazināt visai ievērojami – 2009. gadā ēn...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses