Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Gāzes tirgus iešūpojas tikai pamazām

Latvijā elektroenerģijas tirgus liberalizācijai nesen sekojusi arī gāzes tirgus atvēršana. Diena par to jau vairākkārt vēstījusi. Skaidrojot, kāda ir situācija patlaban, atklājas, ka tirgošanās notiek, bet tajā iesaistīti tikai trešdaļa reģistrēto tirgotāju, darījumu apjomi ir augoši, bijušā monopolista tirgus daļa mazinās, taču tas vēl joprojām savas pozīcijas tur stabili un īstās pārmaiņas varēs redzēt ne ātrāk kā nākamajā pavasarī, kad būs aizvadīta apkures sezona – tā koncentrētā veidā varētu raksturot Latvijas atvērtajā gāzes tirgū notiekošo.

Kā notiek tirdzniecība

Līdz ar gāzes tirgus atvēršanu Latvijā mainītas kopš gāzes izmantošanas pirmsākumiem neskartas lietas. Varētu sacīt, ka gāzapgāde nu tikusi eiropeizēta. No kubikmetriem uzskaitē pāriets uz kilovatstundām (kWh). Savukārt no samaksas par pārvadātajiem kilometriem pāriets uz maksu par ieejas un izejas jaudu.

Tirgotāji darījumu veikšanai izmanto gāzes pārvades sistēmas operatora (PSO) a/s Conexus Baltic Grid elektronisko sistēmu. Iekšējā tirgū vērojams, ka tirgus procesi ir pilnībā automatizēti, bet starpvalstu līmenī –  pagaidām daļēji automatizēti.

Te jāpaskaidro, ka pamatdarbības, ko elektroniskajā sistēmā veic tās lietotāji –  dabasgāzes tirgotāji, ir dabasgāzes pārvades sistēmas starpsavienojumu punktu jaudas rezervācijas, nominācijas, t. i., rīkojumi transportēt gāzi, renominācijas, kas ir iepriekš iesniegtas nominācijas koriģēšana un tiešie darījumi starp tirgus dalībniekiem virtuālajā tirdzniecības punktā.

A/s Conexus Baltic Grid, balstoties uz tirgotāju iesniegtajām nominācijām, saskaņo plūsmas ar kaimiņvalstu operatoriem. Tirgotājam ir svarīgi ne tikai par izdevīgu cenu nopirkt gāzi no piegādātāja, bet arī strādāt pēc iespējas precīzi. Jo precīzāka ir tirgotāja sniegtā informācija, jo mazāk tam būs blakus izdevumu, kas saistīti ar tā dēvēto nebalansu, t. i., kopumā dienas laikā sistēmā ievadītās un no sistēmas aizvadītās gāzes daudzuma starpību.
Gāzes tirgū tiek tirgoti īstermiņa – dienas laika, dienas, mēneša un ceturkšņa – jaudas produkti, kā arī ilgtermiņa, t. i., gada, jaudas produkts. Katram produktam ir savi rezervācijas termiņi, piemēram, pieteikumu ilgtermiņa, t. i., gada, jaudas rezervēšanai tirgotāji iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms nākamā gāzes gada sākuma un ne ātrāk kā sešus mēnešus pirms nākamā gāzes gada sākuma. (Vērts piebilst, ka detalizētu priekšstatu par dabasgāzes tirdzniecības procesu tiešsaistē var gūt a/s Conexus Baltic Grid vietnē https://capacity.conexus.lv/).

Tirgū dalībnieki

Jūlija beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) bija reģistrējušies 29 potenciālie dabasgāzes tirgotāji. A/s Conexus Baltic Grid Korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks, Dienai skaidrojot situāciju tirgū, bilst, ka PSO izpratnē aktīvs vai potenciāli aktīvs gāzes tirgus dalībnieks ir tāds, kuram ir noslēgti līgumi par pārvades sistēmas lietošanu un balansēšanu. Dati, kas attiecas uz situāciju 24. jūlijā, rāda, ka tādu tirgotāju esot 16. Taču, vai šie visi 16 tirgotāji būs aktīvi vietējā – Latvijas – tirgū, gan neesot garantēts. 

Tāpat nav viennozīmīgi pasakāms, pauž Eisaks, kuri no tirgotājiem būs aktīvi tieši Latvijas lietotāju apgādē ar gāzes nodrošinājumu, jo noslēgtie līgumi dod tiesības izmantot a/s Conexus Baltic Grid pārvades sistēmu gan vietējās apgādes, gan pārrobežu pārvades nodrošināšanai, piemēram, gāzes pārvadei no Lietuvas uz Igauniju. 

Zināms, ka jau šā gada martā a/s Conexus Baltic Grid bija noslēgusi līgumu ar gāzes biržu GET Baltic par jaudas netiešās piešķiršanas nodrošināšanu Latvijas starpsavienojuma punktos ar Lietuvu un Igauniju. Pēc a/s Conexus Baltic Grid informācijas, no iepriekš minētajiem 16 tirgotājiem jūlijā pārvades sistēmu izmantojuši desmit tirgotāji, uzsver J. Eisaks un norāda, ka deviņi no sešpadsmit tirgotājiem ir noslēguši arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) lietošanas līgumus. Tātad, kā redzams, patiesi aktīvu tirgotāju ir ap trešdaļu no SPRK reģistrētajiem tirgus dalībniekiem. 

Par aktivitāti tirgū var spiest arī pēc ikdienas darījumu skaita. Pēc gāzes pārvades sistēmas operatora ziņām, jūnijā dienā vidēji tika veiktas septiņas jaudas rezervēšanas un nominācijas darbības, bet jūlijā to skaits bija pieaudzis vidēji līdz desmit, skaidro Eisaks.

Turklāt jūnijā vidējais jaudas rezervāciju apjoms bija 48,4 gigavatstundas (GWh) dienā, bet jūlijā tas jau bija pieaudzis līdz 62,7 GWh dienā. Savukārt tiešo darījumu apjoms virtuālajā tirdzniecības punktā, t. i., tirdzniecība starp tirgotājiem jeb darījumi vairumtirgū, pret kopējo pārvades sistēmā rezervēto jaudu gan jūnijā, gan jūlijā svārstījās starp 15% un 20%.

Par zaudēto klusē

Viena no kompānijām, kas jau izmanto Inčukalna PGK, ir UAB Lietuvos duju tiekimas. Pēc lietuviešu gāzes kompānijas sniegtās informācijas, augustā un septembrī Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālī notiks divas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV. Tās tikšot izmantotas  pieaugošā pieprasījuma apmierināšanai.
Zināms arī konkrētais apjoms. UAB Lietuvos duju tiekimas nesen veikusi 960 GWh lielas jaudas gāzes regazifikācijas rezervāciju Klaipēdas SDG terminālī laika posmam no 1. augusta līdz 31. oktobrim. Vērtējot, vai tas ir daudz, jāteic, ja par pamatu ņem ierasto jaudas rezervāciju apjomu dienā Latvijas gāzes tirgū, tad tas ir aptuveni 15 dienu apjoms. 

Pēc Lietuvas puses pārstāvju sniegtās informācijas ziņu aģentūrai BNS, šogad Latvijas tirgū plānots pārdot 1,2  teravatstundas (TWh) gāzes, ar ko pretendējot uz 10% Latvijas gāzes tirgus, kas atvērtā gāzes tirgus pirmajam pusgadam ir diezgan daudz. 

Galvenais Lietuvas puses partneris vietējā tirgū būs a/s Latvenergo, kas pats SPRK reģistrējies tirgotāja statusā. Uzņēmumam pašam gan neesot tiešās piegādes līguma ar a/s Gazprom vai kādu citu gāzes avotu. Te jāpiebilst, ka, lai arī cik paradoksāli tas būtu, uzņēmums vēl nav izņēmis Inčukalna PGK rezervētos, 2016. gadā no a/s Gazprom atklātā izsolē iepirktos piecus miljonus kubikmetru (m3) dabasgāzes, ko tolaik pastāvošo noteikumu dēļ uzņēmums nevarēja izmantot. Pašsaprotami, un to nenoliedz arī Latvenergo, ka lauvas tiesu kurināmā uzņēmuma termoelektrocentrālēm šajā apkures sezonā, tāpat kā iepriekš, piegādās a/s Latvijas gāze. 

A/s Latvenergo, kamēr pašai nav izdevīgu līgumu ar resursa ieguves kompānijām, jebkura alternatīva nāk tikai par labu, jo var būt par pamatu, kaulējoties par cenu. Jo vairāk piegādātāju, jo lielāka diversifikācija un jo labāk uzņēmumam, kas iegādājas gāzi.

A/s Latvijas gāze Tirdzniecības departamenta vadītāja Egīla Lapsaļa skatījumā no tirgotājiem, kas reģistrējušies SPRK, pieeja dabasgāzei kā resursam ir tikai Latvijas gāzei un divām lietuviešu kompānijām – minētajai UAB Lietuvos duju tiekimas un UAB LITGAS, kas ir reģionālie gāzes importētāji vai nu no a/s Gazprom, vai arī Klaipēdas SDG termināļa. Pārējiem tiešo līgumu par gāzes piegādi tirgus atvēršanas brīdī neesot, un līdz ar to tiem atliek samierināties ar tā dēvētās otrās rokas starpnieka lomu nule atbrīvotajā gāzes tirgū. 

Par to, cik tirgus atvēršanas pirmajos mēnešos zaudējis bijušais monopolists, Lapsalis kautri klusē. Neuzzinām arī, vai kāds šo pāris mēnešu laikā ir pilnībā atteicies no a/s Latvijas gāze piedāvājuma, vai arī tikai diversificējis savu piegādātāju portfeli. 

Uz to, ka konkurenti īpaši nesteidzas, norāda fakts, ka a/s Rīgas siltums, kas ir lielākais gāzes patērētājs siltumenerģijas ražošanā Latvijā aiz a/s Latvenergo, līdz jūlijam no iepriekš uzrunātajiem SPRK reģistrētajiem tirgotājiem bija saņēmis tikai vienu piedāvājumu dabasgāzes piegādei. Tas esot nācis no Latvijas gāzes. 

Uzņēmuma Latvijas gāze skatījumā būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā ātri nenotiks. Iemesls tam ir ierobežotais gāzes piegādātāju skaits reģionā, t. i., tikai divas alternatīvas – uzņēmums Gazprom, kas piegādā dabasgāzi, tā sakot, pa vadiem visām trim Baltijas valstīm, un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, caur kuru gāzi var piegādāt vairāki piegādātāji. Taču dabasgāzes tirgus Baltijā ir ierobežots, kas piegādātājus īpaši nevilina, salīdzinot ar blakus esošo Polijas gāzes tirgu. 

Amerikāņu faktors

Zināms, ka pirmo sašķidrinātās dabasgāzes  kravu lietuviešu kompānija UAB Lietuvos duju tiekimas saņems no ASV uzņēmuma Cheniere termināļa Sabine Pass Teksasā. Iepriekš no turienes sašķidrinātās dabasgāzes eksports virzīts tikai uz Dienvideiropu. 

Šobrīd valda uzskats, ka sašķidrinātā dabasgāze no ASV būs dārgāka par to, ko virkne Eiropas valstu pa vadiem saņem no Krievijas, taču, no vienas puses, sašķidrinātā dabasgāze no ASV garantēs lielākas nekā līdz šim piegāžu diversifikācijas iespējas, no otras puses, vērts atcerēties, ka arī par slānekļa gāzi un naftu tika pausti viedokļi, ka tur nekas nesanāks, bet sanāca gan un ASV kļuva par no ogļūdeņražu importa neatkarīgu lielvalsti.

Enerģētikas informācijas aģentūras Platts prognozes liecina, ka ASV gāzes eksporta potenciāls jau 2020. gadā sasniegs 96 miljardus kubikmetru, kas ir vairāk nekā trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2017. gadu, un lielu daļu no tā tiek plānots pārdot Eiropā. Jau minētā Cheniere lēš, ka no kompānijas termināļiem ap 50% eksporta ceļos virzienā uz Eiropu. Platts uzskata, ka Krievija ar tās iespējām veidot cenu un apjoma ziņā elastīgu piedāvājumu būs nopietns konkurents amerikāņiem, ja ASV gribēs tikt tālāk par SDG piegāžu palielināšanu Dienvideiropas valstīm, galvenokārt Spānijai un Portugālei. Iespējas amerikāņiem ir, bet konkurenti ir spēcīgi. Savukārt no Latvijas viedokļa raugoties, jo piegāžu dažādība lielāka, jo labāk.

Top komentāri

trūkst konkurences
t
Latvijas Gāze ir zagļu banda. Tu vari maksāt savus rēķinus cik vien apzinīgi un laicīgi iespējams, katru gadu tev nemaldīgi tiks piesūtīts rēķins ar lielu "parādu". T.s. pamatojumu neviens normāls cilvēks saprast nevar.
rekur
r
Pasaulē ir vairāki iespējamie gāzes piegādes avoti Baltijai - Katara, ASV, Norvēģija un Krievija. Varbūt pēc10 gadiem būs vēl kāds, bet šodien ir tikai pieminētie. No visiem var brīvi pirkt bez jeb kādiem ierobežojumiem. Iespējas nopirkt dārgāk ir vienmēr. Lētāk nekā šodien- problemātiski. Pagaidām nevienam tas vēl nav izdevies.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 251

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses