Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Šogad plānots sākt pilotprojektu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei

Jāattīsta konkurētspējīga ekonomika

Kā straujāk palielināt augstu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu Latvijā? Ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas, kas dotu iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā un attīstībā (P&A). Privāto investoru finanšu piesaiste P&A ir būtiska, taču, kā rāda iepriekšējā Latvijas pieredze, mazai valstij ilgs un grūts process. Tomēr, ja rīkojas gudri, tad valsts var būt veiksmīgs investors. Par šādu pieeju ir vienojusies Saeima, dodot zaļo gaismu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda veidošanai. Ideju atbalsta gan uzņēmēji, gan akadēmiskā vide.

2019. gadā plānots uzsākt pilotprojektu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei. Šī fonda pamatmērķis būtu vienotas inovāciju pārvaldības un tehnoloģiju pārneses ekosistēmas izveide, lai panāktu straujāku un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības struktūras transformāciju uz tehnoloģiski ietilpīgāku preču un pakalpojumu ražošanu, no kā labumu gūtu visa sabiedrība. Iecerēts, ka fonda, par kura izveidi atbildīgs ir Ministru kabinets, ikgadējais finansējums no 2021. gada būs ne mazāks par 50 miljoniem eiro.

Nelikt uz vienas kārts

Šobrīd vairāk nekā pusi zinātnes un inovācijas finansējuma Latvijā veido Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi. Tā nav uzskatāma par ilgtspējīgu politiku, īpaši ņemot vērā to, ka kopējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā šobrīd ir teju zemākie Eiropā. 2017. gadā tie bija 137,9 miljoni eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Investīcijas zinātnē un inovācijā nenodrošina ātru atdevi. Inovatīvu augsti tehnoloģisku risinājumu radīšanai un ieviešanai tirgū nepieciešami apmēram 10– 15 gadi, bet struktūrfondu programmas ir terminētas.

Turklāt, lai arī ES fondu finansējums būs pieejams arī turpmāk, tā apmērs samazināsies. Šādā situācijā likt pusi mūsu attīstības uz vienas – struktūrfondu – kārts ir riskanti. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc radās ideja par centralizētu, nefragmentētu pieeju inovācijas attīstības atbalstam, ilgtermiņā – vismaz 25 gadus – konkursu ceļā finansējot aktivitātes, kas noved pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu, uzņēmumu rašanās, esošo uzņēmumu inovācijas kapacitātes palielināšanās un nākamās paaudzes inovatoru sagatavošanas.

Neatkarīga izvērtēšana

Fonds jāveido no valsts līdzekļiem, izvērtējot esošo programmu efektivitāti un lietderīgumu un aizvietojot ar jaunām tās programmas, kam beidzas ES struktūrfondu atbalsts. Privātā sektora finansējums būtu obligāts projektiem, kas tiek īstenoti pēc uzņēmumu pasūtījumiem, nodrošinot pētījumu un industrijas mijiedarbību.

Izšķirīgi ir nodrošināt fonda lēmumu caurspīdīgumu, paša tā darbību nepadarot administratīvi smagnēju. Tik mazā valstī kā Latvija viegli var rasties interešu konflikti, tāpēc fonds ir jāveido tā, lai tas varētu saglabāt neatkarību kā no zinātniskām institūcijām, tā politiskām partijām, zināmā mērā – arī no ministrijām. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondam ir jāīsteno vairāku ministriju (Ekonomikas ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas) stratēģiskie mērķi.

Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda pārvaldībai ir jābūt profesionālai – ar pieredzi programmu sagatavošanā un projektu konkursu izsludināšanā. Savukārt zinātniskā izvērtēšana jāveic neatkarīgai starptautisku ekspertu padomei. Fondam un tā pārvaldībai ir jābūt vērstai uz visas sabiedrības, nevis kādu grupu labumu. Tas zināmā mērā ir jautājums par kultūras maiņu. Labi piemēri ir Business Finland (iepriekš Tekes – Somijas Tehnoloģiju un inovāciju aģentūra) un Zviedrijas inovāciju aģentūrā Vinnova.

Starp fonda programmām ir jābūt arī agrīnas stadijas atbalstam – pirmsinkubācijai –, kas šobrīd Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā faktiski ir iztrūkstošais posms. Taču bez šāda atbalsta privātu investīciju piesaiste agrīnas stadijas biznesa idejām ir apgrūtinoša, lai gan nereti kapitāls, kas nepieciešams jaunuzņēmuma kapacitātes paaugstināšanai, nav pārlieku liels. Te jāņem vērā tas, ka privāto investoru interesi un finansējumu uzņēmumam ir vieglāk piesaistīt nākamajās attīstības stadijās, nevis pašā biznesa sākuma posmā. 

Ko tas dos?

Pilotprojektā, ko iecerēts sākt šogad, varētu tikt aprobētas dažas no fonda iespējamajām programmām, lai varētu precīzāk izvērtēt to lietderību un turpināšanu. Arī visai fonda darbības novērtēšanai būtu jānoteic sasniedzamie rezultāti, lai būtu iespējams izvērtēt investīciju atdevi. Metodes rezultāta novērtēšanai var būt dažādas, piemēram, ASV arvien lielāku popularitāti iegūst no jauna radīto darba vietu rādītājs, respektīvi, ASV augstskolām prasa, cik darba vietu ar augstu pievienoto vērtību un atalgojumu radīts to darbības rezultātā, cik liels tiešs pieaugums ekonomikai ir radīts, cik kompāniju ir nodibināts. Augstskolas darbības rādītājs var būt arī publikāciju vai pārdoto patentu skaits, taču šajā gadījumā tas nebūs vienīgais mērķis. Mērķis ir attīstīt starptautiskā mērogā konkurētspējīgu ekonomiku.

Ko Latvijai dos vienotas inovāciju pārvaldības un tehnoloģiju pārneses ekosistēmas izveide? Drošības sajūtu tiem cilvēkiem, kuri grib palikt Latvijā un ilgtermiņā nodarboties ar inovāciju. Tā nebūs naudas garantija, bet gan apliecinājums, ka labi sagatavotiem projektiem finansējums būs pieejams ilgtermiņā un nebūs jāpārtrauc sāktais pētnieciskais darbs finansējuma nepieejamības dēļ.

Top komentāri

Raimonds
R
Solījums ieguldīt no 2021.gada nozīmē to, ka nebūs nekādu ieguldījumu. Pa 3 gadiem solījums aizmirsīsies un iemesls naudas nepiešķiršanai atradīsies. Ja būtu vēlme ieguldīt, tad guldītu uzreiz, kad valstij ir lielākais budžets tās pastāvēšanas vēsturē.
Apčidrinskis
A
Man viens 1.pakāpes radinieks bīda zinātni. Kādreiz viņš darbojās ar nanotehnoloģijām LU laboratorijā 6x6 metri, ar arhaiskām tehnoloģijām un smieklīgu algu. Tagad bīda zinātni ārzemēs. Tā ka, Tāli Juhna- tā visa ir tukšruna (pēc Orvela "1984"), ārzemēs zinātnes struktūra ir pavisam cita, un tā pārsvarā tiek finansēta no uzņēmumiem, kuri ir ieintersēti tehnoloģijās. Var tukši plurkšķēt "Apariet zemi rudenī!", bet mūsu zemes zinātnes raksturīgākā iezīme ir stagnācija un šaurpierība.
Kā neviens to iepriekš neuzminēja
K
Ārkārtīgi svaiga doma.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Līgo svinēšu:

Kopā nobalsojuši: 925

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses