Mūsu valstī pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami samazinājies ar korupciju saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits. Par to liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kriminālajā statis
2015. gadā Latvijas drošības struktūras reģistrēja 31 kukuļņemšanas (Krimināllikuma 320. pants) un 208 kukuļdošanas (Krimināllikuma 323. pants) gadījumus. 2024. gadā tika reģistrēti tikai desmit kukuļņemšanas un 47 kukuļdošanas gadījumi.tikā atrodamie dati.
Savukārt atbilstoši Tiesu administrācijas Tiesu darba datu portālā publiskotajiem datiem pēdējo četru gadu laikā Latvijā četrkārt samazinājies par kukuļņemšanu notiesāto personu skaits. 2021. gadā Latvijas tiesās pirmajā instancē par kukuļņemšanu tika notiesātas 40 personas, bet 2024. gadā – tikai vienpadsmit personas.
Iepriekš publikācijās laikrakstā Diena un žurnālā Dienas Bizness tika aplūkota problemātika ar tīšu slepkavību skatu Latvijā. Atgādināsim, ka 2022. gadā, rēķinot tīšu slepkavību skaitu uz simt tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija bija pirmajā vietā Eiropā. Turpretī, vērtējot statistiku noziegumiem, kas ir saistīti ar korupciju, Latvija neizceļas ar graujoši augstāko statistiku. Tieši pretēji, gan vērtējot noziedzības statistiku, gan dažādās aptaujās iegūtos rezultātus, Latvija ir Eiropas viduvējā līmeņa valsts gan korupcijas izplatības, gan korupcijas apkarošanas jomā.
Vispirms ir jāatgādina, ka kukuļošana jebkurās tās izpausmēs ir noziegums. Latvijas Krimināllikumā ir iekļauti vairāki panti, kas tieši attiecas uz korupciju. Kukuļņemšana (320. pants) tiek definēta kā «materiālu vērtību mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšana, izspiešana vai pieņemšana, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību, izmantojot savu dienesta stāvokli».
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00