Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Negaidīti labs ekonomiskais sniegums

Pretēji pesimistiskajiem vērtējumiem mūsu valsts tautsaimniecībai klājās ievērojami labāk, nekā sākotnēji varētu šķist.

Lai arī eksperti bija prognozējuši, ka pagājušā gada ceturtais ceturksnis varētu nest ekonomisko kritumu, realitātē notika pretējais. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2019. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir sarucis par 1,4%, tādējādi no tautsaimniecības dinamikas viedokļa uzrādot labāko rezultātu kopš pagājušā gada pirmā ceturkšņa. Toreiz tautsaimniecība, rēķinot gada izteiksmē, bija sarukusi par 1%. Ja uz izmaiņām skatītos tikai viena ceturkšņa ietvaros, tad trešais ceturksnis būtu ne tikai pagājušā gada, bet arī vēsturiski veiksmīgākais, jo triju mēnešu periodā mūsu valsts tautsaimniecība palielinājās par 7,1%, atgūstoties pēc lielajiem postījumiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi 2020. gada pavasarī. 

Savukārt pagājušā gada pēdējā ceturksnī, rēķinot pret iepriekšējiem trim mēnešiem, IKP palielinājās par 1,1%, kas patiesībā ir ļoti labs rādītājs arī tad, kad tautsaimniecībā tiek piedzīvoti labie laiki.

Tas noticis, pateicoties visai straujai izaugsmei Latvijas tautsaimniecības ražojošajā sektorā. CSP aprēķinājusi, ka ražojošās nozares pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu gadu iepriekš bija piedzīvojušas 3,7% lielu kāpumu, vienlaikus pakalpojumu nozarēs, kuru daļa ekonomikā ir lielāka, gada izteiksmē tika piedzīvots 3,2% vērts samazinājums.


Starp divām ielejām

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda – ja publicētais vērtējums ''izdzīvos'' pēc papildināto un precizēto datu publicēšanas, kas gaidāma pēc mēneša, ekonomikai Covid-19 otrā viļņa laikā izdosies izvairīties no ''klasiskas'' recesijas jeb IKP samazināšanās vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas. 

''Pērnā gada beigas ekonomikā bija kā augstākais punkts starp divām ielejām. Pat ja tam sekojošā ieleja vai varbūt drīzāk aiza, kurā šobrīd esam, vēlāk nesauksies par recesiju, ielejas jeb aizas šķērsošana vienalga nav patīkama. Iespējams, viss laiks no 2020. gada marta līdz 2021. gada vidum būs jāuzskata par vienu lielu recesiju. Arī pārsteidzoši labvēlīgajā ceturtajā ceturksnī bezdarbs bija paaugstināts un situāciju ekonomikā kopumā nekādi nevarēja uzskatīt par normālu,'' vērtē Strautiņš. 

Viņaprāt, ekonomikas dinamika ne tikai ceturtajā ceturksnī, bet arī 2020. gadā kopumā ir bijusi krietni labvēlīgāka, nekā iepriekš gaidīts. Eksperts norāda uz visu četru pagājušo ceturkšņu rezultātu, saskaņā ar kuru valsts IKP 2020. gadā varētu būt samazinājies par 3,5%.

Viņš piebilst, ka arī atlabšana 2021. gadā būs vājāka, nekā prognozēts krīzes sākumā, un ekonomikas pieaugums šogad varētu nedaudz pārsniegt 2%. 

''Taču šis gads ietvers lielus kontrastus – krasu lejupslīdi gada sākumā un strauju atkopšanos pēc tam. Pirmā ceturkšņa sezonāli izlīdzinātais kopprodukts varētu būt diezgan līdzīgs zemākajam punktam pandēmijas pirmā viļņa laikā. Rūpniecības situācija šobrīd ir labāka nekā pavasarī, taču pakalpojumu nozarēs šis ir krīzes sarežģītākais periods. Celtniecības datus pasliktinās arī šī gada diezgan skarbā ziema. Jāatceras, ka iepriekšējā ziemā apstākļi būvdarbiem turpretim bija neparasti labvēlīgi,'' tautsaimniecības dinamiku noteicošos faktorus ieskicē Strautiņš.


Postaža tirdzniecībā

To, ka situācija ar patēriņu saistītajās nozarēs ir slikta, liecina arī pēdējie mazumtirdzniecības dati. Lai arī kopumā pērn mazumtirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 1,5%, situācija nozarē pēc otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas pagājušā gada novembrī ir pasliktinājusies. Diena jau vēstīja, ka pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms, pēc CSP datiem, ir krities par 4,4%. Tas noticis, pat neraugoties uz to, ka vēl vismaz līdz pagājušā gada trešajam ceturksnim tika ziņots par vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, kas ir nozīmīgs faktors tam, lai tirdzniecības apjomi pieaugtu. Tomēr situāciju pasliktina noteiktie ierobežojumi vairākām mazumtirdzniecības apakšnozarēm, kur kritums gada izteiksmē (2020. gada decembris pret 2019. gada decembri) ir mērāms pat vairākos desmitos procentu.

Turklāt ir jārēķinās ar pieaugušo bezdarbu, tas nozīmē, ka kopējie iedzīvotāju ienākumi ir auguši lēnāk nekā vidējā alga vai pat samazinājušies. 

Jāatgādina arī, ka statistiķi aprēķinājuši – pārtikas preču mazumtirdzniecība decembrī, rēķinot gada izteiksmē, pieaugusi par 3,4%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, šajā periodā samazinājies par 13%, savukārt autodegvielas pārdošana salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri palielinājusies par 6,1%. 

Salīdzinot ar 2019. gada decembri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bijis farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 8,1%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 2%). Ievērojams apgrozījuma kritums bijis apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 40,2%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 28,5%) un kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 23,6%). Domājams, ka arī ārkārtas situācijas pagarināšana līdz 6. aprīlim un ar to saistītie Covid-19 izplatības apkarošanas pasākumi šā gada pirmā ceturkšņa tirdzniecības apgrozījumu liks rakstīt ar krietnu mīnusa zīmi.


Vīrusa varā

''Labā ziņa ir tā, ka pakalpojumu nozares strauji atkopjas, tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija. Tas ļauj cerēt uz pozitīvu 2021. gada otro pusi, taču situācija lielā mērā būs atkarīga no valsts spējas nodrošināt gan pietiekamus vakcinācijas apjomus, gan ekonomikas atbalsta pasākumus gada pirmajā pusē. Diemžēl mazā biznesa praktiskā darbība Latvijā ne vienmēr atbilst teorētiskajiem priekšstatiem un dažādu nodokļu režīmu izmantošana, kā arī ēnu ekonomika traucē valstij efektīvi atbalstīt atsevišķās pakalpojumu nozarēs strādājošos. Tas nozīme, ka nenoteiktība par ekonomikas tālāko attīstību ir liela, un arī vakcinācijas tempi šobrīd ir nepietiekami,'' spriež bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš gan piebilst, ka vienlaikus ir arvien vairāk pazīmju, ka Covid-19 izplatības intensitātei ir sezonāls raksturs, un pagājušā gada rudenī saslimstības pieaugums Baltijā bija cieši saistīts ar gaisa temperatūras pazemināšanos.

''Tas liek domāt, ka pavasarī saslimstība mazināsies. Tomēr dažādi ierobežojumi ekonomikā būs nepieciešami vismaz līdz pavasarim, un līdz ar to ekonomikas atkopšanās 2021. gadā būs lēnāka, nekā gaidīts iepriekš. Tas ir licis mums samazināt arī 2021. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes līdz 2,5%,'' bankas skatījumu uz procesiem tautsaimniecībā ieskicē Āboliņš.

Eksperts norāda arī uz Baltijas valstīs pieaugušajiem uzkrājumiem, kas var kļūt par dzinuli izaugsmei. ''Protams, daļai Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu nav, un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir būtiski ierobežota, savukārt tajās strādājošie ne vienmēr saņem pietiekamu valsts atbalstu. Tomēr ievērojamais uzkrājumu pieaugums liek domāt, ka Baltijā šobrīd ir ievērojams apjoms neaktīvas naudas, kas varētu ieplūst patēriņā un investīcijās, it īpaši, ja vakcīnas adopcija būs veiksmīga un sāks augt inflācijas gaidas,'' prognozē Citadeles ekonomists.

Top komentāri

VVZ
V
Pirms pusotra gada es savai firmai darba vajadzībām iepirku medicīniskās maskas par vairumcenu 1,5 centi gabalā. Tagad tādas tirgo aptiekā par 60 centiem un vairāk. ELVI tāda maska maksā 1,39 EURO. Tur ir klāt nākusi milzu nauda, un valsts vēl pa virsu uzlikusi PēVēEnn. No turienes arī pieaugums. Pirmajā ceturksnī mirstības pieaugums 42%, tur vajag zārkus, vajag krematorijas, vajag kapračus! Un atkal valsts ir klāt ar savu PēVēEnn, kas rituālajiem pakalpojumiem ir lielākais pasaulē. Tā tas pieaugums salasās- gaisa nodoklis un zārku nodoklis...
edzjbars
e
Tukša muca tālu skan par 1kg gaļas / stundā! Lai dzīvo gaisma un tīrais gaiss !
Bomars
B
Pashpasludinaatais Makroekonomikas Guru un praatveeders Strautins, Vienotiibas labaakajaas tradiicijaas turpina "Veiksmes staastu" un "Valstii viss ir kaartiibaa".
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai pandēmija veicinās ēnu ekonomiku?(1)

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no mūsu valsts lielākajiem izaicinājumiem ir bijusi cīņa ar ēnu ekonomiku. Desmit gadu laikā bijām spējuši to samazināt visai ievērojami – 2009. gadā ēn...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses