Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Pašvaldības un uzņēmumi

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem.

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā ir radīti lielāki novadi, lai teritorijas būtu spējīgas ekonomiski attīstīties. Mums var patikt vai nepatikt, bet nav zināms neviens eksportspējīgs pašvaldības uzņēmums. Tā ir uzņēmēju funkcija – nodrošināt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus cilvēkiem. Arī pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšana lielākajā daļā gadījumu ir iespējama ar privātā sektora palīdzību, un publiskajā iepirkumā ir noskaidrojamas uzņēmēju iespējas.

Patlaban ir vērojama negatīva tendence, ka pašvaldības, kuras pirms ATR bija lēmušas kādu pakalpojumu nodot privātā sektora pārziņā, vēlāk, apvienojoties ar citām vietvarām, konkursu atceļ un pakalpojuma sniegšanu uztic kādam pašvaldības uzņēmumam bez konkursa. Nav saskatāms, ka ATR pašvaldību vidū būtu veicinājusi izpratni par konkurences nozīmīgumu un efektīvu saimniekošanu. Tieši pretēji – ATR aizsegā tiek spēcinātas atsevišķu pašvaldību "barotnes".

Privātais bizness darbojas pēc skaidriem spēles noteikumiem. Piemēram, ja publiskajā iepirkumā var pieteikties līdz konkrētam datumam un laikam, tad visi, kas nokavē, vienkārši nepiedalās konkursā. "Izlidošana" no tirgus ir sāpīgākais sods uzņēmumam. Turpretim publiskajā sektorā termiņi tiek ignorēti un interpretēti, bet nekāda reāla soda nav, nav arī par to, ka tiek saglabāts pašvaldības uzņēmums, kas savus pakalpojumus piedāvā par neadekvātām cenām, lai gan tirgus var piedāvāt identisku pakalpojumu lētāk. Manuprāt, pašvaldību patvaļa ir nesodāmības sajūtas dēļ, jo precedentu, kad būtu iestājusies reāla atbildība par bezdarbību vai neefektīvu pārvaldību, īsti nav.

Deputātiem ir jābūt augstai atbildībai pret saviem vēlētājiem. Piemēram, Dānijā pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā savu balsi nodeva 67,2 % vēlētāju, kas turklāt bija trešais zemākais rādītājs simts gadu laikā. Tikmēr Latvijā iepriekšējās vietvaru vēlēšanās piedalījās vien 34 % vēlētāju. Tas nozīmē, ka faktiski politiķim ir atbildība tikai pret trešdaļu savu vēlētāju. Ja šī trešdaļa strādā pašvaldības uzņēmumos, tad nav pārsteidzoši, ka veidojas protekcionisma politika. Turklāt pašvaldības vadītājam ir vienkāršāk uzstāt, lai pašvaldībā strādājošie cilvēki aiziet nobalsot. Savukārt pārējiem iedzīvotājiem rodas sajūta, ka viņi tāpat neko nevar mainīt. Tam ir smagas sekas, jo tiek ietekmēta ne vien pakalpojumu kvalitāte un uzņēmējdarbība pašvaldībā, bet arī iedzīvotāju labklājība. Lai šo cēloņsakarību izprastu ikviens iedzīvotājs, priekšā gan vēl ir liels skaidrojošais darbs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses