Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tirdzniecības apjomi turpina kristies

Aktīvāka vakcinēšana pret Covid-19 un līdz ar to paredzamā pulcēšanās ierobežojumu mazināšanās ir tūrisma, atpūtas, ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumu galvenā cerība, lai varētu atsākt darbību normālā režīmā.

Šajā ziņā mazumtirdzniecība savu atgūšanās potenciālu visai uzskatāmi nodemonstrēja jau pagājušajā gadā, kad iedzīvotāju iziešana ārpus dzīvesvietas ātri spēja nodrošināt tirdzniecības apgrozījuma atgriešanos pirmspandēmijas līmenī un pat pārspēt to. Līdzīgu situāciju, iespējams, piedzīvosim arī šogad, tomēr par to, vai tirdzniecības kāpums būs tikpat vētrains, pagaidām vēl ir visai pāragri spriest.


Internetā vai uz lapiņas

Raugoties pašreizējā tirdzniecības statistikā, prieka ir maz – apgrozījums, rēķinot salīdzināmajās cenās, šā gada februārī ir bijis par 8,5% mazāks nekā pērn februārī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ja raugāmies uz to, ar kādiem ierobežojumiem Latvijas iedzīvotājiem nākas sadzīvot, pašreizējo tirdzniecības sniegumu pat var uzskatīt par labu. Tā kā arī tieši veikalu segmentu ietekmē ierobežojumi, protams, vispozitīvāko dinamiku demonstrē tirdzniecība pa pastu vai internetā. Šajā segmentā pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada februārī pieauguši par 20,5%. Vēl viens būtiski augošs segments ir mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kurā ir vērojama 20% izaugsme salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.

Domājams, ka līdz ar 500 eiro vērto pabalstu par katru bērnu izmaksāšanu mājsaimniecībām abi minētie segmenti varētu turpināt uzrāvienu arī martā un aprīlī. 

Tomēr šis pavasara skrējiens vedina uz pārdomām, ka mazumtirdzniecībai ekonomikas atveseļošanā varētu būt mazāka nozīme, nekā varētu domāt, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ilgtermiņa preču tirgus tomēr nav ''no gumijas''. Tādējādi diezin vai brīdī, kad pandēmija beigsies, aizvien būs novērojama aktīva veļasmašīnu, televizoru un divriteņu tirdzniecība. Tā kā pakalpojumu segmentā tēriņi samazinās, iedzīvotāji, kuriem rocība atļauj, savu dzīvi izkrāšņo ar dažādu preču pirkumiem, un tas liek domāt, ka nākotnes aktivitāte šajā segmentā varētu būt mazāka. Augstāka tā varētu būt nozarēs, kurās patlaban preces pirkums tiek formēts kā pasūtījums internetā vai vienkārši uz papīra lapiņas, piemēram, būvmateriālu, apģērbu un apavu tirdzniecībā. 

Tomēr pašreizējie skaitļi minētajās tirdzniecības apakšnozarēs ir visai nepatīkami.

Kā vēsta CSP, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība šā gada februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi sarukusi turpat par 64%, savukārt metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā bijis nedaudz vairāk nekā ceturtdaļu vērts kritums.


Ar pārtiku

Ja runājam par dinamiku, salīdzinoši pozitīvu ainu demonstrē pirmās nepieciešamības preču, tajā skaitā pārtikas, tirdzniecība. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms gada laikā pieaudzis par 1,7%, kas, ņemot vērā slikto demogrāfiju un tās ietekmē sarūkošo patērētāju skaitu, iespējams, nav slikts rādītājs. Tomēr ir redzams, ka tirgotāji dažādos veidos cenšas stimulēt iedzīvotāju maku atvēršanu un līdz ar to aktīvāku tirdzniecību. Piemēram, kompānija Maxima sevi patērētājiem prezentē ar cīņu par zemāku pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas precēm. Kopš 2018. gada samazinātā 5% PVN likme tiek piemērota Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, un pagājušajā gadā beidzās šī pilotprojekta termiņš. Tomēr, iesaistoties veikalniekiem, zinātniekiem, lauksaimniekiem un zināmā mērā arī patērētājiem, izdevās valdību pārliecināt, ka šādu samazinātu likmi ir vērts saglabāt arī turpmāk, un pagaidām tā ir spēkā līdz 2023. gadam. 

Maxima Latvija runasdāma Liene Dupate-Ugule stāsta, ka veikalu tīkls šogad iecerējis šādu iniciatīvu turpināt, panākot samazināto PVN likmi plašākam produktu lokam – Latvijai raksturīgiem bioloģiskajiem produktiem, svaigai gaļai, olām un piena produktiem. Domājams, ka valdība finanšu ministra personā šādas iniciatīvas visiem spēkiem centīsies torpedēt, jo tiks uzskatīts, ka tas negatīvi ietekmē valsts budžetu. Turklāt opozīcija samazinātajām PVN likmēm šoreiz varētu būt sevišķi liela ievērojami pieaugošā valsts budžeta deficīta un parāda dēļ, kas radies, arī stimulējot vietējo ekonomiku. Tomēr vietējie ražotāji, tirgotāji, kā arī pētnieki ir atzinuši, ka samazinātajai PVN likmei ir pozitīva ietekme uz realizācijas apjomiem, tāpēc minēto var uzskatīt par ļoti kvalitatīvu vietējās ekonomikas stimulēšanas līdzekli.


Sarežģītās prognozes

Ņemot vērā lielo nenoteiktību gan par Covid-19 izplatību, gan ekonomikas perspektīvām, tirgotāji atzīst, ka patlaban ir visai grūti prognozēt, kā šogad varētu mainīties tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 

Dupate-Ugule norāda, ka viennozīmīgi varot teikt – Covid-19 pandēmija atstās būtisku ietekmi uz visu mazumtirdzniecības nozari kopumā arī šogad. ''Šī neziņa gan par ierobežojumiem un vīrusa izplatību, gan arī par ekonomikas attīstību liek būt ļoti piesardzīgiem no prognožu aspekta, tāpēc rūpīgi sekojam valdības lēmumiem un mainīgajiem pircēju paradumiem, lai pieņemtu pārdomātus un nesasteigtus lēmumus uzņēmuma attīstībā,'' stāsta veikala tīkla pārstāve. 

Piesardzību pauž arī SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. ''Analizējot pašreizējo specifisko tirgus situāciju un potenciālos situācijas attīstības scenārijus, prognozējam, ka šajā gadā kopējais veikalu tīkla Elvi apgrozījums varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī vai būt nedaudz lielāks par to. Protams, situāciju ietekmēs gan valdības lēmumi, gan Covid-19 izplatība un tā ierobežošanai noteiktie epidemioloģiskie pasākumi. Pagājušajā gadā apgrozījums pārsniedza iepriekšējās prognozes, jo cilvēku ikdienas paradumi būtiski mainījās, iedzīvotāji daudz vairāk laika pavadīja mājās, vairāk gatavoja ēst paši un līdz ar to arī vairāk iepirkās tieši pārtikas veikalos,'' situāciju skaidro Vārtukapteine. 

Viņasprāt, pandēmijas laiks jau ir pietiekami ilgs, lai rastos jauni paradumi, tāpēc tiek prognozēts, ka arī pēc pandēmijas beigām cilvēku ikdiena nebūs tāda, kāda tā bija pirms Covid-19 izplatīšanās.

Analizējot veikalu tīkla Elvi datus pirmajos trīs šī gada mēnešos, pēc Vārtukapteines domām, jāsecina, ka veikalu tīkla kopējais apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos bijis lielāks nekā pērnā gada sākumā. To daļēji varot saistīt ar dažādiem tirdzniecības ierobežojumiem, kuru rezultātā būtiski pieaugusi pircēju interese par nepārtikas precēm, kas šobrīd nopērkamas vien noteiktos veikalos, taču, pēc Elvi pārstāves domām, jāatceras arī, ka pērnā gada martā bija vērojama pircējiem netipiska uzvedība un straujš apgrozījuma kāpums, līdz ar to šos periodus var uzskatīt par objektīvi salīdzināmiem.


Retāk un vairāk

''Pandēmijas ierobežojumi jau pagājušajā gadā būtiski mainīja iepirkšanās paradumus Latvijā – pircēji uz veikaliem devās retāk, t. s. pirkumu grozi kļuva lielāki, tika veikta precīzāka budžeta plānošana – plānojot savus iepirkumus pārdomātāk un iepriekš sagatavojot pirkumu sarakstu,'' pircēju paradumus ieskicē Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte.

Viņa arī norāda, ka tā dēvētā ''panikas iepirkšanās'', kas bija vērojama pērn pavasarī, kad cilvēki mājās veidoja eļļas, saldētu produktu un citu ilgi uzglabājamu produktu krājumus, ir beigusies, bet veikalu apmeklējumu biežums joprojām ir retāks nekā pirms pandēmijas.

Rimi pārstāve, atsaucoties uz dažādiem pētījumiem, arī uzsver, ka pirkumu izvēlē arvien vairāk parādās veselīga dzīvesveida tendences

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sarakstā – gan līdzšinējie, gan jauni bonusi

Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonus...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses