Rudens ir laiks, kad dārzus un pagalmus sagatavojam ziemai, – koku lapas krīt, puķu dobes tiek sakoptas, un šķietami dabiskie «atkritumi» sakrājas veseliem maisiem. Lieliski, ja ir izveidota komposta kaudze, kur tos likt.
Šķietami nevainīgie dārza atkritumi
Katru rudeni tūkstošiem kilogramu dārza atkritumu – lapas, nopļautā zāle, nezāles, koku un krūmu zari, dekoratīvo augu atliekas, rudens ražas paliekas –, neaizdomājoties par sekām, tiek klusi aizvesti un izgāzti mežmalās vai mežā. Daudzi vēl joprojām uzskata, ka visvienkāršākais risinājums ir šos zaļos atkritumus izmest dabā, uzskatot, ka tur taču viss sadalīsies un jebkuri augi ir un paliek augi. Tomēr Dabas aizsardzības pārvalde brīdina – šāda rīcība ir ne tikai nepieklājīga pret dabu, bet arī kaitīga. Mežs nav dārza atkritumu izgāztuve, un dabai tas nodara daudz lielāku ļaunumu, nekā sākumā varētu šķist, norāda pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Dārza atkritumos bieži ir sēklas un tādu augu sakņu daļas, kas Latvijā nav dabiski sastopami. Ja šāds materiāls nonāk mežā, tas var veicināt invazīvo sugu izplatīšanos. Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste min, ka tieši dārzu atkritumi visbiežāk «iznes» dabā tādas svešzemju sugas kā Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane vai pieclapu mežvīns, kas ātri pārņem plašas teritorijas un izspiež vietējos augus: «Kad šādas sugas nostiprinās mežā, tās nomāc un izspiež vietējās, būtiski samazinot mežam raksturīgās floras un faunas daudzveidību.» Tā rezultātā tiek traucēta dabiskā ekosistēmu līdzsvara saglabāšana.
Mežā izmestās lapu un zaru kaudzes izjauc dabisko augsnes struktūru. Sadalījušās organiskās masas rada vietas ar pārlieku augstu mitrumu un trūdu koncentrāciju, kurās mainās mikroorganismu līdzsvars, izzūd sūnas un ogas, bet vietējie augi nespēj attīstīties. Turklāt uz šādām kaudzēm nereti pulcējas dzīvnieki, kurus piesaista pārtikas atliekas vai sapuvuši augļi. Tas maina viņu uzvedību un ieradumus – dzīvnieki sāk tuvoties cilvēku mājām, zaudējot dabiskos barošanās instinktus.
Dārza atkritumu izgāšana mežā degradē tā ainavu. Pat ja kaudze ir tikai pāris metru gara, tā traucē meža dabisko skatu, sablīvē augsni un var radīt eroziju nogāzēs. Vēl ļaunāk – vietās, kur regulāri tiek izmesti zaļie atkritumi, drīz parādās arī citi: plastmasa, stikls, celtniecības atkritumi. Tā sākas nelegāla izgāztuve, kas piesārņo gan vidi, gan gruntsūdeņus.
Dabas aprites gudrība
Ko darīt ar lapām, zāli un nezālēm, kas dārzā sakrājas? Atbilde ir vienkārša – kompostēt! Komposts ir dabisks materiāls, kas rodas, kad organiskās vielas sadalās baktēriju un sēņu ietekmē, pārvēršoties augsnes bagātinātājā. To var izmantot dārzā, puķu podos vai siltumnīcā, aizstājot rūpnieciski ražotu mēslojumu.
Kompostēšana nav sarežģīts process, bet tā prasa nelielas zināšanas. Pirmkārt, jāizvēlas piemērota vieta – daļēji noēnota, bet ne pārāk mitra. Kompostam vajadzīga gaisa piekļuve, tāpēc labāk izmantot koka režģi, metāla sietu vai speciālu tvertni ar ventilācijas atverēm. Svarīgi, lai kompostam būtu kontakts ar zemi, jo mikroorganismi un sliekas ir tie, kas veic sadalīšanās darbu.
Tālāk – jāievēro līdzsvars starp tā sauktajiem zaļajiem un brūnajiem materiāliem. Zaļie jeb slāpekli saturošie ir zāle, nezāles, augļu un dārzeņu atliekas, savukārt brūnie jeb oglekļa materiāli – sausas lapas, zariņi, papīrs vai kartons. Ja komposts būs pārāk «zaļš», tas sāks pūt un smirdēt; ja pārāk «brūns», tad sadalīšanās būs lēna. Kompostam jābūt viegli mitram, līdzīgam izspiestam sūklim. Pārāk sauss materiāls neaktivizēs mikroorganismus, bet pārmērīgs mitrums radīs anaerobas smakas. Ik pa laikam kompostu vajadzētu apmaisīt, lai piekļūtu skābeklis un process notiktu vienmērīgi. Aptuveni pusgada līdz gada laikā komposts ir gatavs. Rudens ir ļoti piemērots laiks, lai sāktu to veidot.
Kompostēt var arī pilsētā
Lai gan kompostēšana visbiežāk tiek saistīta ar privātmājām, arī pilsētā to var īstenot, ja vien ir griba un neliela vieta, jo daudzīvokļu ēkām mēdz būt pagalmi, krūmāji, zālieni un puķu dobes, kas jāapkopj. Rīgas pašvaldība ir sagatavojusi ieteikumus, kā to darīt pagalmos. Rīgas domes (RD) saistošie noteikumi Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā paredz, ka bioloģiskos atkritumus fiziskām personām atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (ārpus dzīvošanai paredzētajām telpām) gadījumā, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu un ja tas tiek veikts videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā. Un arvien vairāk daudzdzīvokļu namu izvēlas uzstādīt kopīgas komposta kastes, skaidro RD atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības galvenā speciāliste – eksperte Anita Rubene. Šādas kastes jānovieto tā, lai tās netraucētu kaimiņiem (minimālais attālums no ēkām – trīs metri), un jāaprīko ar vāku un sānu sienām, kas neļauj saturam izbirt. Vienlaikus šādi ir iespējams izvairīties arī no grauzēju piekļuves komposta saturam un ierobežo smaku izplatību. Komposta vietai jābūt sakoptai un estētiski pieņemamai – tas ir arī labs sabiedriskās līdzatbildības piemērs.
Ko iesākt ar rudens lapām?
Rudens atnāk ar krāsainu lapu bagātību, un līdz ar to aktualizējas arī ikgadējais jautājums – ko darīt ar nokritušajām lapām? Latvijas Dabas fonds atgādina: lapas nav atkritumi, bet vērtīgs dabas resurss, kas sniedz labumu gan augsnei, gan dzīvai radībai.
Vispirms – ne visas lapas jānovāc. Nokritušajās lapās joprojām ir saglabājušās vērtīgas barības un organiskās vielas, kas, lapām satrūdot, atgriežas augsnē un tālāk baro kokus un citus augus. Zem kokiem un krūmiem tās kalpo kā dabiska mulča, kas pasargā augsni no aukstuma un izžūšanas, baro mikroorganismus un palīdz saglabāt mitrumu. Tāpēc ir vērts daļu lapu atstāt turpat uz zemes. Turklāt lapu slānī ziemu pavada daudzi kukaiņi, kāpuri un kūniņas, kas vēlāk kļūst par barību putniem. Savukārt nelielas lapu kaudzes, atstātas pagalma malā vai pie sētas, kļūst par drošu ziemas mītni ežiem.
Tomēr vietās, kur lapas var traucēt – uz celiņiem vai ietvēm –, tās noteikti jānovāc. Latvijas Dabas fonds iesaka ievērot «50 pret 50 principu» – pusi lapu savākt, pusi atstāt dabai. Tā saglabājas līdzsvars starp sakoptu vidi un dabas vajadzībām.
Savāktās lapas labāk nevest prom, bet izmantot pašu dārzā – kompostā vai mulčēšanai. No tām izveidosies vērtīgs humuss, kas pavasarī kļūs par lielisku mēslojumu augiem. Lapas, kas sakrautas nelielā kaudzītē nomaļā dārza vietā, būs patvērums mazajiem dzīvniekiem ziemā.
Ja komposta kaudzes nav, lapas var izmantot arī kā segmateriālu dobes mulčēšanai: tās aizsargās augu saknes no sala un palīdzēs saglabāt mitrumu.
Ja lapu ir īpaši daudz, tās var nodot pašvaldības noteiktajos vākšanas punktos. Tā lapas tiek pārstrādātas, nevis izniekotas.
Nekādā gadījumā nedrīkst lapas dedzināt – tas piesārņo gaisu un iznīcina dzīvos organismus, kas tajās mīt!