Laika ziņas
Šodien
Migla

Egļu audzes ir jāuzmana!

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var nopostīt arī pilnīgi veselus kokus. Lai arī šogad vēsais aprīlis mizgraužu vaboļu izlidošanu ir kavējis, modrību zaudēt nedrīkst un arī vasarā mežu īpašniekiem ir regulāri jāapseko savas egļu audzes un jānovēro, vai neparādās mizgraužu bojājumi.

Mazs, bet bīstams

Egļu astoņzobu mizgrauzis, kā liecina pats nosaukums, ir apmēram piecus milimetrus liela vabole ar astoņiem zobiem. Mizgrauzis spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir postošākais kaitēklis parastajai eglei visā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Līdz nesenam laikam uzskatīja, ka Lielbritānija ir vienīgā valsts parastās egles dabiskajā izplatības areālā, kur mizgrauzis nav sastopams. Taču 2018. gadā tika atklāta pirmā šī mizgrauža savairošanās Kentas grāfistē.

"Šis ir viens no tiem kaitēkļiem, kas spējīgs uzbrukt dzīviem kokiem. Kamēr kukaiņu populācijas ir mazas, viņi vairojas kritušajos kokos un celmos, taču visa viņu bioloģija ir virzīta uz to, lai spētu pieveikt dzīvu koku. Tieši lielākās un resnākās egles ir tās, kuras šis kukainis meklē. Līdz ar to uzskatām, ka mizgrauzis ir bīstams egļu audzēm, kas vecākas par 50 gadiem. Teorētiski mizgrauzis var invadēt arī jaunākas egles, taču viņu vairošanās sekmes ir ievērojami lielākas tieši dzīvos, resnas dimensijas kokos," stāsta Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Agnis Šmits.


Spēks ir to skaitā

Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi ir vainojami pie straujas mizgraužu savairošanās uzliesmojumiem Vācijā, Čehijā, Slovēnijā, Slovākijā, Polijā, Austrijā, nedaudz arī Zviedrijas vidienē. "Latvijā lielas bažas par mizgrauža savairošanos bija 2018. gadā, kad 2017. gada plūdi Pededzes upes baseinā radīja labvēlīgu vidi, kur šim kaitniekam savairoties. 2019. gadā tas sasniedza maksimumu. Domājām, ka arī pagājušajā gadā mums būs lieli postījumi, taču laikapstākļi mums bija labvēlīgi. Vaboles izlido, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs +20 grādiem. Lai arī maija sākums bija silts, mēneša beigās pēkšņi uznāca liels aukstums. Maksimālā dienas temperatūra bija vien +5 grādi. Šādas temperatūras svārstības mizgrauzi ļoti nobremzēja, un viņu lidošana apstājās. Mizgraužu spēks ir viņu skaitā. Viens pats mizgrauzis neko nevar izdarīt. Viņiem jāsapulcējas vienuviet vismaz trīs vai pieciem tūkstošiem, lai šīs vaboles mērķētu uz kādu koku. Ja klimatiskie apstākļi, tādi kā stiprs vējš un vēss laiks, neļauj pulcēties un sinhroni izlidot, tad viņu spēks mazinās. Tā nu pērnā gada pirmajai kukaiņu paaudzei nācās ļoti ciest. Latvijā šim kukainim raksturīgas divas paaudzes, taču pagājušajā gadā arī otrā paaudze nebija sekmīga," skaidro Šmits.

Spēcīgas, staltas egles spēj pretoties šī kaitēkļa uzbrukumiem un to sveķos var noslīkt vairāki tūkstoši vaboļu, taču, ja kukaiņu skaits ir milzīgs, koka pretestība tiek pārvarēta. Turklāt eglēm uzbrūk tikai tēviņi, kurus piesaista skuju un mizu izdalītie terpēni, tādēļ vairāku tūkstošu tēviņu noslīcināšana sveķos mizgrauža populāciju neietekmē. Atlikušajiem tēviņiem būs vairākas mātītes, un kukaiņu populācija atkal palielināsies.

 


Jāierobežo laikus

Ko iesākt, lai nepieļautu mizgraužu savairošanos? «Līdz pavasarim no meža jāizved vēja izgāztie, izšūpotie vai citādi bojātie egļu koki, lai mizgrauzim neļautu savairoties visvienkāršākajā veidā. Vasaras mēnešos, lai ķertu lidojošās mizgraužu vaboles, svaigajos skujkoku izcirtumos izvietojam feromona slazdus. Ievērojam meža aizsardzības noteikumu prasības, kuri nosaka termiņus, kādos vasaras mēnešos pēc koku ciršanas sagatavotie kokmateriāli no meža izvedami. Arī šis ir sava veida preventīvais pasākums, lai mizgrauža aktīvajā lidošanas fāzē mežā ilgi netiktu turētas smaržojošās kokmateriālu krautuves, kas var pievilināt vaboles, tādā veidā arī apdraudēt apkārtējās veselās egļu audzes. Paralēli sadarbībā ar institūtu Silava piedalāmies monitoringa programmā, kuras ietvaros esam ierīkojuši parauglaukumus lidojošo mizgraužu vaboļu ķeršanai katrā Latvijas valsts mežu meža iecirknī. Kopskaitā tie ir sešdesmit seši. Tas nepieciešams, lai precīzāk saprastu vaboļu lidošanas intensitāti un to izplatības areālu. Darām visu, lai nepieļautu mizgrauža masu savairošanās draudus,» saka a/s Latvijas valsts meži meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.


Izlases cirte nepalīdzēs

"Agrāk uzskatīja, lai mazinātu mizgrauža izplatību, jāizvāc visi invadētie koki. Kā pamanām eglē mizgrauzi, tā šo koku zāģējam nost, tādējādi it kā glābjot pārējās egles. Nelaime tā, ka ar sanitārajām izlases cirtēm neviens vēl egļu audzi nav izglābis. Tas ir tikai veids, kā nocirst egļu audzi divos vai trijos paņēmienos. Pirmkārt, kad pamanām mizgrauža postījumus, pats kukainis vairs tajā kokā nav atrodams. Vairumā gadījumu to sākumposmu grūti pamanīt, jo tie mizgrauža radītie caurumiņi ir reti, mizas miltiņi kaut kur karājas, bet tos arī nav viegli konstatēt. Tā mēs nozāģējam koku, kur tas mizgrauzis nemaz nav iekšā, taču, to darot, mēs radām ciršanas atliekas, kuru smarža pēcāk atkal pievilina mizgrauzi. Nozāģējot vienu koku, mēs radām pulcēšanās vietu tūkstošiem vaboļu, kas apvienojoties uzbrūk citiem kokiem. Tā vietā, lai mazinātu, mēs šos kaitēkļus savairojam. Ja pavasarī nozāģējām piecus kokus, vasarā tajā vietā būs jau nopostīti 30 koki. Pat tad, kad izvedam no meža nozāģētos kokus, visus zarus, skujas, skaidas, celms paliek un izdala terpēnus. Efektīvākie veidi, kā cīnīties ar mizgraužiem, ir kailcirte un feromonu lietošana," piebilst Šmits.


Pareiza cīņas stratēģija 

Mežu īpašniekiem par sava meža sanitāro stāvokli ir jārūpējas visu gadu. Visbiežāk mizgrauži var savairoties pēc vējgāzēm un vējlauzēm, bet strauji var izplatīties arī pārlieku lielā mitrumā vai ilgstošā sausumā augošajās egļu audzēs. Ja mežā ir novēroti svaigi mizgraužu bojājumi, īpašniekam ir jāvēršas Valsts meža dienestā, lai novērtētu situāciju un konsultētos par tālāko rīcības plānu. Nekādā gadījumā invadētos kokus nedrīkst nozāģēt un izvest no meža mizgraužu lidošanas laikā. 

"Meža īpašniekiem ieteicams līdz aprīļa sākumam pabeigt egļu audžu izstrādi un kokmateriālus no meža izvest līdz aprīļa vidum, tai skaitā visas šajā ziemā vēja izgāztās un nolauztās zaļās egles. Ja to nav paspēts izdarīt, tad meža kopšanu jāatliek uz septembri. Laikā no aprīļa līdz septembrim egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes. Izņemot gadījumus, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Ņemot vērā paaugstināto egļu astoņzobu mizgrauža risku, pērnā gadā Valsts meža dienests kā pakalpojumu piedāvāja feromona slazdu izvietošanu privāto mežu īpašnieku mežos. Jāteic, ka šogad to nedarīsim, jo kaitēkļu savairošanās risks, ko prognozējām, ņemot vērā iepriekšējos gadus, par laimi, pērn neīstenojās. Taču attiecībā uz konsultācijām – mēs atbalstījām un atbalstīsim ikvienu meža īpašnieku," saka Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena