Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 25. februāris
Alma, Annemarija

Smalkā najāda – reta un sena

Pasaules dabas retumu grāmatās Latvija var lepoties ar unikālu un ļoti retu ūdensaugu – smalko najādu, kas pie mums atklāta tikai pirms dažiem gadiem. Krāslavas novada Sīvera ezerā ir vislielākā šī auga atradne pasaulē.

Smalkā najāda ir suga, kas saglabājusies vēl no ledus laikmeta beigām un mājo tikai izcili dzidros un tīros ūdeņos, par kādiem uzskatāmi Sauleskalna apkaimes ezeri Latgalē.

 

Simbols dabas tīrībai

Smalkā najāda ir līdz 20 cm augsts ūdensaugs, kas aug tīros ezeros un iesāļos jūras seklūdeņos. Tās lapas ir šauras, gar malu ar sīkiem zobiņiem. Smalkā najāda ir unikāla suga, kam visā pasaulē mūsdienās zināmas tikai 54 atradnes. Kopš 2006. gada arī trijos Sauleskalna apkārtnes ezeros – Ārdavā, Sīverā un Otā. Sīvera ezerā, kas ir Latvijā devītais lielākais ezers platības ziņā, šī suga šobrīd zināma 28 vietās, un tas ir uzskatāms par bagātāko atradni pasaulē. Tā kā smalkā najāda aug 2–2,5 m dziļumā un to grūti saskatīt, tad iespējams, ka atradņu skaits ir pat divas reizes lielāks. Smalkā najāda ir kļuvusi kā simbols Latgales dabas tīrībai un tās ezeru vērtībai.

"Najādu sugas pie mums ir simtgadīgas, tas nozīmē, ka katru gadu tām jāsaražo sēklas un videi jābūt kvalitatīvai vairāku tūkstošu gadu garumā, lai ūdensaugi varētu izdzīvot. Tie ir seni, relikti augi, kas pēcledus laikmetā bija plaši sastopami, bet mūsdienās cilvēku saimnieciskās darbības dēļ ir izzuduši.

Gan smalkā, gan lokanā najāda ir iekļautas Eiropas Savienības Sugu un biotopu direktīvas otrajā un ceturtajā pielikumā.

Tas nozīmē, ka mums šo sugu saglabāšanai nepieciešamas aizsargājamas teritorijas," stāsta biologs, Latvijas Dabas fonda (LDF) eksperts un Sauleskalna ezerzemes pētnieks Uvis Suško.

 

Izzūd piesārņojuma dēļ

Gadu laikā smalkās najādas ir izzudušas ezeru piesārņošanas un ekosistēmu degradācijas dēļ. "Galvenais apdraudējums šim augam ir ezera ūdens piesārņošana, ūdens līmeņa mainīšana, meliorācija tā krastos.

Ja tuvu ezeram ierīko aramzemi, sevišķi, ja ir padomju laika meliorācija, mēslojums, kas noplūst no laukiem, ietek ezeros.

Tas veicina ezera eitrofikāciju, taču tas, kas atšķir Sauleskalna apkārtnes ezerus no citiem, ir ļoti laba ūdens kvalitāte. Latvijā vidēji ūdens dzidrība ezeros ir no 1 līdz 2,5 m, bet šeit – no 5 līdz 8 m. Mūsu apstākļos tas ir maksimums. Tas tādēļ, ka šie ezeri barojas no gruntsūdeņiem, sateces baseini ir samērā nelieli un saimnieciskā pārveidotība ir mērena. Sīvera ezeram padomju laikos puse no krasta līnijas gan bija meliorēta, kā rezultātā saaugušas blīvas niedru audzes. Najādas tas tik ļoti neietekmē, bet citus retos augus, tādus kā lobēlijas, ezerenes, krastenes, subulārijas, tas apdraud. Arī zivju nārstošanu tas ietekmē nelabvēlīgi. Tādās blīvās niedru audzēs zivis nenārsto, jo nepieciešamas seklas, klajas krastmalas, kur ir silts un daudz dažādu barības vielu, bet niedru audzes ir vienveidīgas," saka Uvis Suško.

Lai pievērstu uzmanību Sauleskalna ezerzemes dabas vērtībām un veicinātu vērtīgo ezeru apsaimniekošanu, LDF īsteno projektu Vides apziņas celšana par dzidrūdens ezeriem un to videi draudzīgu apsaimniekošanu Latgalē. Projekta ietvaros ir izveidota ceļojoša izstāde Sauleskalna ezerzemes daba un ainavas, kurā var aplūkot 20.–30. gadu fotogrāfijas, kā arī 50.–60. gadu attēlus un pēdējo 20 gadu laikā uzņemtas fotogrāfijas, kuras atspoguļo Sauleskalna ezerzemes unikālo ainavu un dabas vērtības. Izstāde būs skatāma Skaistā, Dagdā, Aulejā, Krāslavā, Kombuļos, Aglonā, Ludzā un Preiļos.

 

Trūkst zināšanu par ezeru apsaimniekošanu

Rudenī vienpadsmit Latgales vietās norisināsies arī izglītojoši semināri par Sauleskalna ezerzemes dabas vērtībām un videi draudzīgu to apsaimniekošanu. "Visas problēmas rodas no nepārdomātas ezeru apsaimniekošanas, tāpēc ir nepieciešama sabiedrības izglītošana. Viss tas, ko cilvēki dara ezeru krastos, atspoguļojas ezera liktenī. Nopirkdami skaistu ezera krastu, daudzi maldās, domādami, ka skaistums ir mūžīgs. Bieži vien tieši zināšanu trūkuma dēļ piesārņo ezerus, mazgājoties tajos ar ziepēm vai no pirtīm ielaižot mazgāšanās ūdeņus. Ļoti īsā laikā ezeri var mainīties un pazaudēt visu skaistumu, jo dzidrie ezeri ir ļoti jutīgi pret piesārņojumu. Lielākā daļa mūsu ezeru ir parasti, tiem nav dzidra ūdens un savā ziņā tie ir degradēti, tāpēc vairs nav tik jutīgi. Nav arī vairs retu, apdraudētu sugu, kam pazust. Ezeru atjaunošanās ir ilgstošs process.

Ezeru var piesārņot ātri, bet attīrīšanās var ilgt gadu desmitiem.

Piemēram, Laucesas ezers 35 gadus bija nedzidrā stāvoklī, un tikai pirms dažiem gadiem tā dzidrība uzlabojās. Ezeri ir liela dabas bagātība, bet jāizglīto sabiedrība par to, ko drīkst darīt ezeru krastos, lai nākotnē varētu saņemt mantojumā tikpat labu ūdens kvalitāti," skaidro Uvis
Suško.

 

Izcila ainava

Sauleskalna ezerzeme ir viens no ezeriem bagātākajiem apvidiem Latgalē un visā Latvijā, ar unikālām dabas vērtībām un izcili daudzveidīgu ainavu. Sauleskalna apkaimes ezeros mājvietu atraduši ne tikai reti, aizsargājami augi, bet arī citi ledus laikmeta relikti: augstvērtīgas dziļūdens zivis – repsis un ezera salaka, kā arī divas dziļūdens vēzīšu sugas – ezera eiritemora un pallasa sānpelde.

"Latgale ir skaists un viesmīlīgs novads, taču kopīgiem spēkiem jādomā, kā attīstīt dabai draudzīgu tūrismu un aizsargāt mūsu ezerus.

Tik skaistas ezeru ainavas, kādas var redzēt no Sauleskalna, nekur citur nav.

Līdz 1944. gadam Sauleskalnā bija arī skatu tornis, no kura varēja redzēt 26 ezerus, aplūkot gan Aglonas bazilikas, gan Dagdas baznīcas torņus. Cerams, ka nākotnē atkal būs šāds skatu tornis, lai cilvēki varētu atbraukt un aplūkot šo dabas pērli. Mums ir daudz dabas vērtību, ar kurām varam lepoties, tikai tās pareizi jāapsaimnieko un jāsakopj," teic Uvis Suško. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena