Ielūkoties putnu dzīvē šodien ir iespējams, ne tikai vērojot tiešraides no putnu ligzdām. Par ornitologu darbarīku šodien kalpo kā binoklis, tā arī mūsdienīgas tehnoloģijas, tostarp telemetrijas paņēmieni jeb datu iegūšana par konkrētiem objektiem no attāluma. Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) paspārnē ar GPS raidītājiem jeb gudrajām "mugursomām" ir aprīkoti ūpji, kas ir kritiski apdraudēta putnu suga Latvijā. Ierīces ne tikai ļauj izsekot putnu veiktajiem pārlidojumiem, bet arī apzināt apdraudējumus. Par to, kā tas notiek praksē, stāsta LOB Ūpja programmas vadītājs Pēteris Daknis.
Ko par ūpju pašreizējiem dzīves apstākļiem Latvijā zinām? Un kuri ir ūpju bīstamākie ienaidnieki?
Ūpji Latvijā dabiskās ligzdas veido uz zemes, galvenokārt priežu mežos, dodot priekšroku mežiem ar izteiktu reljefu. Šādi apstākļi nereti pārklājas ar cilvēku rekreatīvajām interesēm, tostarp nelegālām, piemēram, ar motobraukšanu ārpus meža ceļiem. Cilvēku radīts traucējums un plēsēju vieglā piekļuve dabiskajām ligzdām ir minamas kā galvenās negatīvās ietekmes. Ne mazāk būtiska ir arī sīko zīdītāju populāciju samazināšanās. Izsenis Latvijas ūpju populācijai nozīmīgs reģions ir bijis Gaujas Nacionālais parks, kur tie ligzdoja smilšakmeņu atsegumu nišās. Domājams, ka tieši dabas tūrisma popularitātes pieauguma rezultātā radītā traucējuma dēļ šajā reģionā sekmīgas ligzdas vairs nav zināmas.
Ūpji labprāt uzturas vai ligzdo pie vietām, kur ir daudz potenciālo barības objektu – putnu vai sīko zīdītāju. Šādas vietas ir vai nu putniem bagātie seklie piekrastes ezeri, vai atkritumu izgāztuves. Līdz ar putnu gripas uzliesmojumiem ir izzudušas vairākas zināmās ūpju teritorijas pie šādiem ezeriem, domājams, tie inficējušies ar putnu gripu, medījot un apēdot inficētus ūdensputnus. Par atkritumu izgāztuvēm nav viennozīmīga viedokļa, pie tām ir gan izzudušas ligzdošanas teritorijas, taču tīri intuitīvi šķiet, ka saindēšanās šādās vietās ir tikai laika jautājums.
Kādas tehnoloģijas un ar kādu mērķi izmantojat ūpju pētniecībai Latvijā?
Latvijā ūpju pētniecībai kopš 2022. gada tiek izmantotas GPS izsekošanas ierīces. Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības iniciatīvas ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu šogad esam uzstādījuši ierīces septiņiem jaunajiem putniem. Mērķis ir iegūt atbildes uz jautājumiem par to barošanās paradumiem, it īpaši ziemā, jaunām ligzdošanas vietām, pārvietošanās attālumiem un izdzīvošanu. Iespēju robežās tiek izmantotas arī kameras, sākot ar Latvijas Dabas fonda tiešraidi no ūpja ligzdas 2017. gadā. Vēlāk izmantotas cita tipa kameras, kas nenodrošina tiešraidi. Taču to uzstādīšana ir sarežģīta, ņemot vērā ligzdu vietu mainību un traucējuma ietekmi ligzdošanas sākumposmā, dati ir iegūti vien no ligzdošanas beigu posma, kad traucējums ir pieļaujams, jo nerada ligzdas pamešanas risku.
No kameru datiem pie dabiskajām ligzdām ir noskaidrots nedaudz vairāk par plēsēju klātbūtni, ligzdās fiksētas ne tikai lapsas, bet arī zeltainais šakālis. Fiksētajos gadījumos gan tie devās tālāk tukšā, jo jaunie putni jau bija gana lieli, lai radītu pietiekami bīstamu iespaidu šo plēsēju acīs. Taču nav šaubu, ka ligzdās, kuras nezināmu iemeslu dēļ ir nesekmīgas, plēsonība, tostarp mežacūku uzbrukumi, ir vērā ņemams iemesls olu vai cāļu bojāejai.
Kā praktiski notiek putna aprīkošana ar raidītājiem?
Līdz šim ar raidītājiem ir aprīkoti tikai zināmajās ligzdās vai to tuvumā noķerti jaunie putni, kuri aprīkošanas brīdī vēl brīvi nelido. Apzinātas arī pieaugušo putnu sagūstīšanas metodes, taču tās pagaidām nav pielietotas, lai netraucētu jauno putnu audzināšanas procesus.
Kā ierīces ietekmē putnu, un ko ornitologi šādā veidā ir noskaidrojuši? Ko stāsta pasaules pieredze putnu dzīves izzināšanā ar telemetrijas paņēmieniem?
GPS raidītājs jeb telemetrijas tehnoloģija fiziski raksturojama kā neliela mugursoma, kuras lences ir gatavotas no speciāla teflona auduma, kas neizraisa ādas noberzumus. Mugursomā atrodas GPS uztvērējs, SIM karte mobilajiem sakariem, sīks saules panelis un litija baterija, un visa nepieciešamā elektronika, lai tas funkcionētu. Tās svars ir līdz 50 gramiem.
Kā jau ar visām lietām, kuras uzstāda uz ķermeņa, tās traucē, kamēr pie tām pierod, – līdzīgi kā cilvēkiem gredzeni. Par atsevišķām sugām ir pētījumi, kas parāda, ka putni mēdz pavadīt vairāk laika, mēģinot no iekārtām atbrīvoties, un mazāk – barojoties, savukārt citas sugas iekārtas ignorē. Par ūpjiem šādu datu nav. Latvijā ir viens ūpis, kuram mugursoma ir jau trīs gadus, pēc tā uzvedības spriežot, raidītājs tam netraucē un reiz pat izglāba tā dzīvību, kad putns bija pamanījies iespundēties kādā ūdenstornī.
Kopumā gan raidītāji tiek uzstādīti ar domu, ka indivīda neērtības ir pieņemams zaudējums, salīdzinot pret iegūtajiem datiem, no kuriem gūtās jaunās zināšanas palīdzētu precīzāk aizsargāt populāciju. Vairumam sugu jauno putnu mirstība pirmajā gadā ir augsta, arī ūpji nav izņēmums. Ir noskaidroti mirstības iemesli, kas vairumā gadījumu ir plēsonība, atsevišķos gadījumos arī aizdomas par saindēšanos.
Redzam arī to, ka pārvietošanās attālumi mēdz būt visai lieli, ilggadēji aprīkotais ūpis ir bijis gan austrumu kaimiņvalstī, gan Igaunijā, taču vienmēr atgriežas Latvijā, savā iecienītajā vietā Gulbenes apkārtnē. Ligzdošanu nav uzsācis, domājams, pāra neesamības dēļ, tāpēc jaunas ligzdvietas ar telemetrijas datu palīdzību līdz šim nav atrastas.
Vērtīga ir informācija arī par jauno putnu uzturēšanās ilgumu savu vecāku teritorijās, šobrīd, septembra sākumā, tie aizvien vēl tajās uzturas, taču noteikumi atļauj mikroliegumu buferzonās veikt mežsaimniecisko darbību daudz ātrāk. Iespējams, pamatojoties uz telemetrijas datiem, šos noteikumus varētu mēģināt mainīt.
Kā cilvēka saimniekošana dabā ietekmē ūpju dzīvi? Ko katrs cilvēks pats var darīt, lai veicinātu ūpju dzīves apstākļu uzlabošanos Latvijā?
Sugai ļoti jutīgs periods ir ligzdošanas sākuma fāze, olu perēšana un vāji apspalvoti, sīki jaunie putni. Šajā periodā, izbiedējot ūpja mātīti no ligzdas, olas vai mazuļus var apdraudēt pat vārna. Jutīgajā laikā, kas ilgst no februāra līdz maijam, pie ligzdām neiet pat pētniecības nolūkos.
Viens no pasākumiem, kas nāktu par labu ne tikai ūpim, bet arī citiem putniem, būtu mežizstrādes liegums putnu ligzdošanas laikā. Ūpjiem un pūcēm kopumā ļoti svarīga ir sīko zīdītāju populāciju stabilitāte. Dabiski šajās populācijās ir vērojamas cikliskas izmaiņas, taču mūsdienās cikliskums ir sabrucis – šīs populācijas ir strauji samazinājušās. Grauzēju indēšana pūcēm ir īpaši bīstama, pusbeigtiem grauzējiem kļūstot par pūču barības objektiem. Ikviens var atbalstīt ūpju pētniecību arī ar ziedojumu.
Arī ornitologu ziņā esoši pasākumi – mikroliegumu izveidošana un mākslīgo ligzdu uzstādīšana – sugas stāvokli var uzlabot. Ūpji labprāt ieņem kokos izvietotas mākslīgās ligzdas, kuras tos pasargā no zemes plēsējiem, un, pietuvojoties cilvēkiem, ir lielāka iespēja, ka mātīte šādu ligzdu nepamet, tātad traucējuma ietekme arī ir samazināta. Mākslīgās ligzdas ūpjiem Latvijā būvētas jau kopš 80. gadiem, pēdējos gados ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ir izvietotas 400 jaunas mākslīgās ligzdas.