Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Otrdiena, 21. maijs
Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Vecā vietā iestāda jaunu purvu

Ķemeru Nacionālajā parkā veikta sfagnu sūnu stādīšana dabiska purva atjaunošanai.

Stādīt var ne tikai dārzu un mežu, bet arī purvu! Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāma par degradēta kūdrāja teritoriju, šī gada maijā ar 62 talcinieku palīdzību sastādīts vairāk nekā 2200 kilogramu sfagnu sūnu apmēram 4500 kvadrātmetru platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to projekta LIFE REstore ietvaros īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību Baltijas krasti. Talkā piedalījās arī Dabas Diena.

 

Lai būtu purvs, vajadzīgi sfagni

"Sfagns ir sūna, kas raksturīga tieši purva veģetācijai. Sfagni aug mitrās vietās. Konkrētā teritorija ir bijušie kūdras lauki, kurus projekta realizētāji – Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti – atrada, veicot kūdras ieguves vietu inventarizāciju. Patlaban norit darbs, lai visā Latvijā saskaitītu un novērtētu, kādā stāvoklī, kādās platībās, kur atrodas šāda tipa teritorijas. Latvijā ir izstrādāti apmēram 4% no kopējās mitrāju teritorijas apjoma, bet, piemēram, Lielbritānijā ir atlikuši vien  4–5% platību, kuras ir kaut kas līdzīgs purvam. Arī briti bijušajos kūdras laukos cenšas atjaunot sfagnu veģetāciju. Lai sfagni augtu, vajag vienmērīgu mitruma līmeni, un šī teritorija tādā ziņā ir uzskatāms piemērs, jo ir ar slīpumu no vienas malas uz leju. Lejā pie meža viss ir kārtībā, tur viss aug, šeit, augšpusē, ir atklāta tipa teritorijas, pāris ciņu un kāds kociņš uzaudzis, bet tas nav purvs," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta LIFE REstore vadītājs Kaspars Pabērzs. Projekta ietvaros veiktās izstrādāto kūdras lauku inventarizācijas dati rāda, ka Latvijā ir aptuveni 50 000 hektāru degradētu kūdrāju. Aptuveni 15 000 hektāru šobrīd notiek kūdras izstrāde, bet degradētās teritorijas aptuveni 17 000 hektāru platībā jau tiek izmantotas – daļa teritoriju ir appludinātas vai tajās ierīkotas pļavas, šobrīd notiek ogulāju audzēšana, daļā izveidojies mežs. Savukārt par 18 000 hektāru lielu platību, kur kūdras izstrāde ir pārtraukta un nenotiek veģetācijas atjaunošanās, kā arī par teritorijām, kur šobrīd notiek kūdras izstrāde, būs jāpieņem lēmumi par teritoriju atkārtotu izmantošanu un jāveic rekultivācija. 

 

Meklē labākās metodes

"Projekta ievaros eksperti izstrādā detalizētus rekultivācijas rekomendāciju veidus jeb teritoriju tālākas izmantošanas plānus, izceļot metodes, kas ir vispieejamākās un piemērotākās Latvijas apstākļiem. Tās būs pieejamas LIFE REstore izdotajā rokasgrāmatā 2019. gada pirmajā pusē. Iespējami rekultivācijas veidi ir dažādu ogulāju audzēšana, apmežošana, arī uzpludinājumu veidošana, un ir arī tāda iespēja teritorijas izmantot, lai audzētu kādus noteiktus materiālus, piemēram, tos pašus sfagnus. Vācijā ir plaši izplatīta metode sfagnus audzēt apmēram tā, kā mēs dārzos audzējam lokus. Reizi gadā tos  nopļauj un pārdod tālāk kā biomasas materiālu," piebilst Pabērzs. Šāda veida biomasai ir dažādi izmantošanas veidi, viens no tiem – iespēja to izmantot kā kūdras alternatīvu.

Sfagnu sūnu stādīšana ļaus pārbaudīt, vai iespējama purvam raksturīgās veģetācijas atjaunošanās teritorijā pēc kūdras izstrādes, kā arī zinātniskā eksperimentā noteikt efektīvāko sfagnu stādīšanas veidu, kuru varēs izmantot bijušajos kūdras izstrādes laukos citviet Latvijā, izvēloties renaturalizāciju kā degradēta kūdrāja teritorijas apsaimniekošanas veidu. Potenciāli sfagnu stādījumi Latvijā varētu tikt ierīkoti vairāk nekā 6250 hektāru plašā teritorijā – neliela izmēra degradētos kūdrājos.

 

Stāda dažādas sugas

Diena, kad notiek sūnu stādīšanas talka, ir viena no retajām mākoņainajām dienām maijā, augsne, kā jau purvā, ir mitra, un kājas tajā stieg, tādēļ talcinieku ērtībai izvietotas koka laipas, pa kurām pārvietoties. Paliela futbola laukuma lieluma teritorijas ir sadalītas vienādos kvadrātveida laukumos, un katrā jāiedēsta noteikts daudzums sfagnu sūnu. 

Četros izmēģinājumu teritorijas laukumos talcinieki stāda dažādu sugu sfagnu sūnas – Magelāna, brūno, iesarkano un zaļo – un citus purva augus dažādās kombinācijās. Trīs no laukumiem tika sagatavoti, noņemot  mineralizējušos kūdras virskārtu. Stādāmo materiālu – 108 maisus ar purva sūnām un citiem purva augiem – dienu iepriekš sadarbībā ar SIA Laflora talcinieki ievāca Drabiņu purvā.

Ekspertu uzdevums ir noskaidrot, kuras no šīm sfagnu sugām labāk ieaugs konkrētajos apstākļos un kuras no šīm augu sugām labāk panes pārstādīšanas procesu. Papildus sfagniem stādītas tiek arī citas purva augu sugas un laika gaitā būs redzams, kāda ir to konkurence – vai pārējie purva augi neizspiež sfagnus, vai tiem netraucē, vai atļauj ieaugties. Talciniekiem ir doti norādījumi dažviet no stādāmo sūnu pušķīšiem izravēt visu lieko, jo starp sfagnu masu ir ieslēpusies kāda smilga, dzērvenājs u. tml. Bet dažviet ir atļauts stādīt visus – spilves, viršus, andromēdas, dzērvenes –, tās ir augu sugas, kuras mēģinās iedzīvoties eksperimenta teritorijā. 

Ļoti būtisks faktors ir tas, ka sfagni un purva augi nevar ieviesties sausā vietā, jo kūdras augšējā kārta, kas palikusi pēc teritoriju izstrādes kūdras ieguvei, ir mineralizējusies un tāpēc tika noņemta šī virskārta un aizbērts grāvis, lai stabilizētu šajā vietā ūdens līmeni. Absolūts priekšnoteikums ir ūdens līmeņa stabilizācija un arī svaigas kūdras klātbūtne, jo sfagni pārstādot vislabāk ieaug tieši svaigā kūdrā. Svaigās, mineralizācijas neskartās kūdras slānis bija zem sausās virskārtas, kas tika noņemta pusmetra biezumā. 

 

Jābruņojas ar pacietību

Kad sūnas tika iestādītas, talcinieki tās pārklāja ar salmu kārtu. Ja sfagni neiesakņosies, pēc laiciņa jau vizuāli varēs konstatēt, ka tie ir sausi un nokaltuši. Lai tā nenotiktu, sfagnu stādījumus sedz ar salmiem. Tiem savā ziņā tiek radīts tāds mikroklimats, kur mierīgi augt, kamēr notiek iesakņošanās. Salmu kārta pasargā arī no spēcīga vēja un tamlīdzīgiem mehāniskiem traucējumiem. 

Lai purva teritorijas pilnībā atjaunotos, ir nepieciešams visai ilgs laiks. Lielajā Ķemeru tīrelī 2006. gadā tika uzbūvēti kūdras aizsprosti, pacelts ūdens līmenis. Tur sfagni netika stādīti, taču līdz šim brīdim tur jau ir izveidojies daudzveidīgs purva augājs. Divu trīs gadu laikā var jau redzēt, ka purva augi sāk ieviesties pie nosacījuma, ka ir atbilstošs ūdens līmenis, taču, lai izveidotos purvs ar dziļākiem kūdras slāņiem, akačiem un pārējo specifiku, jāpaiet vairākiem gadu desmitiem, pat simtiem. 

"Nacionālie parki valstī ir zināms kvalitātes standarts – tās ir nacionālas nozīmes dabas teritorijas, kas vilina miljoniem apmeklētāju katru gadu. Līdz ar to inovatīvu teritoriju atjaunošanas metožu ieviešana Ķemeru Nacionālajā parkā ir iespēja demonstrēt ilgtspējīgu domāšanu un rīcību, kā arī ļauj sekot līdzi tās efektivitātei," pauž Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko nogaršot, ceļojot pa Provansu?

Tuvojas vasara – ceļojumu laiks. Tāpēc šoreiz stāstu par gardumiem, kas raksturīgi tieši Francijas dienvidu reģionam – Provansai.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena