Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

DVI un Tiesībsarga birojs: Sejas atpazīšanas videonovērošanas sistēmas ieviešana Latvijā nebūtu demokrātiska

Sejas atpazīšanas videonovērošanas sistēmas ieviešana Latvijā nebūtu demokrātiska un var skart cilvēktiesības, šādu nostāju šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Tiesībsarga biroja un Datu valsts inspekcijas (DVI) pārstāvji.

Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks Juris Siļčenko norādīja, ka sejas atpazīšanas sistēmas biežāk ievieš autoritārās valstīs, piemēram, Krievijā vai Ķīnā, un šī sistēma neesot demokrātiska.

Biroja pārstāvis norādīja, ka sejas atpazīšanas sistēma pārbaudītu visus sabiedrības locekļus, kuri tiek filmēti, līdz ar to tā pārbaudītu arī tos, kuri nav vainīgi pie kādiem iespējamiem nodarījumiem.

DVI direktore Jekaterina Macuka komisijā norādīja, ka ir strikti jāatdala videonovērošanas sistēmas izveidi privātā teritorijā un sabiedriskā vietā. "Pašlaik ir gadījumi, kad no privātmājas tiek filmēta gājēju ietve, vai kaimiņa pagalms, tādā veidā pārkāpjot datu aizsardzības noteikumus," norādīja inspekcijas pārstāve.

Šāda veida videonovērošana var tikt veikta gadījumos, kad ciema vai kaimiņu apkaime ir vienojusies par teritorijas videonovērošanu.

Tāpat pārstāve norādīja, ka šie video tiek publicēti internetā un tas nav pareizi, demokrātiski un tiesiski. Šādos gadījumos tiekot pārkāptas cilvēktiesības, jo, publiski publicējot video materiālus, bieži vien persona faktiski tiek pasludināta par vainīgu noziedzīga nodarījuma vai cita pārkāpuma izdarīšanā.

LETA jau rakstīja, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pagājušā gada vasarā ar toreizējo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) pārrunāja iespēju Latvijā izveidot vienotu videonovērošanas kameru tīklu ar sejas atpazīšanas programmatūru.

Ģirģens norādīja, ka šāds kameru tīkls būtu spēcīgs instruments policijas rokās, lai atklātu un novērstu noziegumus.

"Kā rāda pieredze, šādu sistēmu uzstādīšanas vietās būtiski samazinās noziedzīgu nodarījumu skaits," norāda iekšlietu ministrs.

Ministri vienojās, ka tiks veidota darba grupa, lai sagatavotu risinājumus šāda tīkla ieviešanai.

Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica pērn vasarā aģentūrai LETA sacīja, ka policijai uz ielām izvietots videonovērošanas tīkls nav, bet noziedzības apkarošanā tiek izmantoti privātpersonu, uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldības policijas rīcībā esošie videonovērošanas kameru ieraksti.

Patlaban lielākais noziedzības apkarošanai un kārtības sargāšanai paredzētais videonovērošanas tīkls Latvijā ir Rīgas pašvaldības policijai (RPP). Iestādes pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban tiešsaistē RPP Videonovērošanas centra rīcībā ir aptuveni 150 kameras, kas izvietotas uz ielām, parkos, tuneļos un tiltiem.

Nepieciešamības gadījumā tiešsaistē var pieslēgties vēl desmitiem citu kameru, kas izvietotas pie Rīgas izglītības iestādēm, norādīja Sadovskis.

Sadovskis apstiprināja, ka RPP rīcībā esošajā videonovērošanas tīklā nav sejas atpazīšanas programmatūra.

Iekšlietu ministrs par nepieciešamību pēc vienota videonovērošanas kameru tīkla izveides īsi paziņoja 11.jūnijā pēc valdības sēdes, kurā atbalstīts Valsts policijas (VP) reorganizācijas plāns. Tobrīd neko plašāk ministrs par šādu ieceri neminēja.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai republikāņu renesanse?(1)

Pagājušajā nedēļā Floridas pilsētā Orlando notika ikgadējā Konservatīvās politiskās rīcības konference (CPAC), kas tradicionāli ir viens no nozīmīgākajiem ASV republikāņu pasākumiem. Šoreiz CP...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē