Laika ziņas
Šodien
Migla
Pagaidām gan nav vēl redzams, ka Rietumu spiediens pret krievu oligarhiem vestu uz Putina nomaiņu

Izrāviens vai katastrofa – kam pieder vara Krievijā

Putins ieguvis nozīmīgu taktisku uzvaru. Nē, te nav runas par Krievijas Federācijas (KF) prezidenta vēlēšanām, kas bija tehnisks pasākums ar vidēji zemu nozīmi, bet gan par jaunās valdības izveidi. Tajā nav iekļauti paši odiozākie tā sauktā "liberāļu" klana pārstāvji. Tādējādi - pretēji atsevišķu Rietumu ekspertu viedoklim, ka Putins zaudējot varu savā valstī, - patiesība ir pilnīgi pretēja - Putinam radušies jauni priekšnoteikumi varas palielināšanai savā valstī.

Nost ar Krievijas "liberāļiem"

KF prezidenta vēlēšanām bija divi nozīmīgi rezultāti. Tā sauktais "liberāļu" klans piedzīvoja kaunpilnu sakāvi, proti, visiem daudzajiem liberāļu – tā sauktās opozīcijas - kandidātiem kopā iegūstot ap 2% vēlētāju balsu. Daži no šiem kandidātiem ir attiecīgās elites klana projekts skaidrā dienestu piesegumā. Otrkārt, pēkšņi izvirzītais komunistu kandidāts ieguva ap 12% balsu. Tādējādi var saprast, ka Krievijas vēlētājs grib vairāk kreisu politiku ar vismaz kaut kādu cilvēcisku iztikas līmeni, bet viennozīmīgi noraida Krievijas "liberāļus", kuri daudzu analītiķu un iedzīvotāju uzskatā ir sistemātiski izlaupījuši valsti kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma (un kuri visai nosacīti uzskatāmi par liberālās teorijas sekotājiem vārda tiešā nozīmē). Ar šiem vēlēšanu rezultātiem vien, protams, nepietiek, lai ievēlētais prezidents veiktu ievērojamas izmaiņas politikā.

Krievijas "liberāļu" klans atradies pie Krievijas (it īpaši ekonomikas un privatizācijas) varas jau kopš Jegora Gaidara laikiem deviņdesmito gadu sākumā (ārpus šī raksta jāatstāj tā vēsture, kā dienesti šo elites grupu veidoja vēlīnajos padomju gados). Šo klanu nešaubīgi vienmēr sargājuši liberāļu globālās elites (un institūciju kā Starptautiskais Valūtas fonds) vadītāji no Vašingtonas. Šajā – īpaši finanšu politikas - ziņā KF ilgstoši ir faktiski ļoti proamarikāniska valsts, jo sistemātiski balstījusi dolāru. Vairāki Gaidara līdzstrādnieki joprojām ir augstos amatos, priekšzīmīgi izpildot norādījumus, kas bieži kaitē KF ekonomikas un finanšu sektoriem. Simbolisku triecienu pirms pusotra gada šī liberāļu grupa saņēma tās specoperācijas rezultātā, kad - par korupciju, par ko gan citu? - tika apcietināts ekonomikas ministrs Uļukājevs. Tagad maijā situācija šajā tēmā mainījusies vismaz piecu iemeslu dēļ – Tramps Amerikā veiksmīgi iztur karu pret liberāļiem, vēlētājs Krievijā novērsās no prorietumnieciskā "liberālisma", Putins sevi nostiprinājis ārpolitiskās ietekmes pieauguma rezultātā, amerikāņi (un mazākā mērā briti) tur stresā Krievijas oligarhus, samazinot viņu ietekmi, un vissvarīgākais - Putins uzrāda sasniegumus jauna bruņojuma ražošanā. Tā rezultātā Putins var atļauties neiekļaut valdībā "liberāļu" klana flagmaņus – Šuvalovu, Dvorkovu, dažus citus, iegūstot iespēju palielināt savu varu valstī, beidzot arī ekonomikas un finanšu sektoros. Iepriekšējo prezidentūru laikā Putinam nebija tiesību iejaukties ekonomikas un finanšu politikās atbilstoši dažādo varas grupu "norunām" un spēku samēram.

Toreizējo elites grupu norunas rezultātā pirms gandrīz 20 gadiem viņš tika iecelts par prezidentu, lai arī nebija pirmais kandidāts, kurš tika izskatīts šai funkcijai. Atskatoties uz šiem gadiem, var secināt, ka viņš līdzsvaru elites grupu attiecībās, ja vispār, tad ietekmējis ļoti uzmanīgi un pietiekami lēni, lai neizraisītu masveida agresiju valstī. To cilvēku grupa, kam piederēja vara Krievijā pirms gadiem 20, vairs ne tikai nav vienota – pēdējo gadu desmit laikā elites grupu savstarpējā apkarošana pieņēmusies spēkā, prezidentam līdz šim pamatā distancējoties no tās. Zināma robežšķirtne bija laiks ap karu Gruzijā, pēc kā sākās redzamākas izmaiņas. Ja iekšpolitikā viņš no klanu cīņām daudzkārt distancējās un pieslēdzās dažkārt kā "šķīrējtiesnesis", tad ārpolitikā viņš publiski vairākkārt brīdināja Rietumus, ka viņa vadībā Krievija mēģinās vairs nenonākt valsts izjukšanas un sabrukuma priekšā kā deviņdesmitajos gados un veicinās valsts attīstību, un lūdza Rietumus atzīt to, ka Krievija turpmāk sekos savām interesēm.

Eiropā daudzi, bet ne visi apjēdz KF patieso lomu un nozīmi. Francijas prezidents Emanuels Makrons šajās dienās, viesojoties Krievijā, uzskatīja par vajadzīgu atzīt to, ka Krievijai ir jauna, dažos tematos neaizstājama loma starptautiskajās attiecībās, un izteica cerību, ka KF ievēros Francijas un partnervalstu intereses. Viņš piedāvāja Putinam kopā izstrādāt jaunas pieejas starptautiskajā politikā un daudzpusējo attiecību formātos, minot to, ka Rietumi laikam tomēr esot pārkāpuši tās norunas ar Krieviju, kas tika saskaņotas deviņdesmito gadu sākumā. Makrons izteicās neikdienišķi.
 

Patiešām pret dolāru?

Ar augstāk minētajiem priekšnoteikumiem vien gan nepietiek, lai Krievijas prezidents sāktu veidot ekonomikas un finanšu politiku patiesi Krievijas interesēs. Vēl vajadzīgi uzticami ierēdņi, kuri nenodarbosies ar sabotāžu, kā līdz šim, un ir ar pārvaldības zināšanām. Vēl vajadzīgs arī skaidri saprast, kā tieši pārveidot finanšu un kredītpolitiku valstī, tai skaitā, pirmkārt, palielināt kredītu naudas masu uzņēmumiem. Pēdējo pāris gadu laikā nacionālās bankas lēmumu rezultātā tiem gandrīz nav pieejami kredītu resursi. Toties tā sauktie valūtu "spekulanti" gan no KF, gan no ASV ir varējuši priecāties par rekordpeļņām. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem ekonomikas lejupslīdei, lai arī tās izaugsmes potenciāls ir liels.

Šobrīd KF prezidents izvēlējies tveramāko metodi - viņš izteicis uzdevumus valdībai un rudenī gaida attiecīgus rezultātus. Tie, kuri rudenī neuzrādīs rezultātus, tiks represēti, piemēram, saņemot jautājumu no valsts ieņēmumu dienesta pierādīt savu ienākumu tiesisku izcelsmi. Šī varētu būt saprotama motivācija ierēdņiem un ministriem. Tiesa, uzdevumus valdībai prezidents definēja arī pēdējo gadu laikā, un valdība tos mierīgi sabotēja. Drīz redzēsim, vai šoreiz būs citādāk.

Uzdevumi ir grandiozi – ierobežot valūtas pārrobežu kustību (īpaši valūtas "spekulācijas" jomā), būtiski palielināt naudas apjomu uzņēmumu kreditēšanai, samazināt šī brīža pilnīgo atkarību no dolāra.

Krievija nav gatava tos īstenot šodien, tomēr virzības vektors tiek iezīmēts.

Pirms pāris dienām Krievijas parlamentā iesniegts likumprojekts, kas aizliegtu Nacionālā labklājības fonda naudu ieguldīt ASV vērtspapīros. Tas radot risku naudu neatgūt.

Šis nav pirmais elements ķēdē – Irāna jau 2012. gadā sāka samazināt dolāra nozīmi savā ekonomikā, līdz 2018. gadā to pilnībā aizliedza importa darījumos. Ķīna pēdējā gada laikā sākusi lietot savu valūtu naftas darījumos, samazinot dolāra ietekmi. Pat Eiropas Savienība nupat pieļāva savu tirdzniecību ar Irānu veikt nevis dolāros, bet citā valūtā. Putins to pašu nupat piedāvāja Japānai. Tuvākajā laikā būs redzams, vai šie ir nesaistīti gadījumi vai kāds plāns un tas, vai naudas īpašnieki reaģēs pietiekami agresīvi.

Tuvākajos mēnešos centrālā uzmanība jāpievērš tam, kā noritēs cīņa par Krievijas naudu, proti, vai Putinam izdosies pavērst finanšu politiku Krievijas interesēs, tai skaitā arī Krievijas banku sektorā.

Starptautiskajā politikā – vismaz līdzšinējā raundā - Putins ieguvis zināmas, nemaz ne tik vājas akcijas. Kā pēdējo jāmin Ķīnas tautas armijas ģenerālpulkveža Vei Fenhes Maskavā 3. aprīlī publiski minēto tēzi par to, ka viņa vizīte Maskavā esot signāls amerikāņiem par pieaugoši ciešo Ķīnas un Krievijas militāro sadarbību. Acīm redzot ķīniešiem bija šaubas par to, vai tiešām visi šo patiesību zina. Sagadījās, ka šis paziņojums tika pateikts dienas divas pirms amerikāņu un sabiedroto trieciena Sīrijai.

Noturīgu attīstību ieguvis bruņojuma ražošanas sektors Krievijā un galvenā izlūkošanas pārvalde, mēģinājumi tos taranēt ir novērsti.

Tādējādi gan ar ārpolitikas un drošības politikas instrumentiem, gan ar iegūto mandātu vēlēšanās un atbalstu lielā daļā elites grupu KF prezidents radījis brīvāku telpu centrālajām ekonomikas un finanšu reformām. Pagaidām vēl īpaši netraucē tas, ka nav atbildes jautājumam "uz kurieni", nav "lielās idejas" jeb stratēģijas. Ne īpaši traucē arī pretestība no Rietumiem, it īpaši, ja Rietumos ir vairāk iekšējo pretrunu nekā vienotības.

Pretestība Putina režīmam Rietumos it kā joprojām pieaug. Sankcijas, visticamāk, papildināsies, ieinteresētie centīsies būvēt Krievijas izolāciju, aiz tā slēpjot savas patiesās mantiskās intereses. Tādi piemēri, kā Bulgārijas piedāvājums Krievijai celt Gazprom gāzes vadu uz Bulgāriju, gan drīzāk liecina par to, ka šķietami monolītā fronte pret Krieviju ir irdena.
 

Cīņā pret prezidentu Putinu – bet vai kopējā?

Lielbritānijas parlaments nupat izstrādāja ziņojumu Krievijas zelts, kurā aicina sinhronizēt ASV un Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību ar mērķi aizvērt Krievijai pieeju starptautiskajam kapitāla tirgum. Tā būšot reakcija pret KF netīrās naudas plūsmu, un šai cīņai esot jākļūst par Londonas ārpolitikas prioritāti. Amerikāņi pavisam nesen izteica norādījumu britiem pārtraukt apkalpot krievu oligarhus Londonas bankās. Amerikāņi un briti šobrīd intensīvi pārliecina Eiropas galvaspilsētas pilnveidot tā saukto Magņitska sarakstu, noslēgt visus kanālus netīrās naudas plūsmai no Krievijas.

Eiropas galvaspilsētu entuziasms šajā ziņā liecinās par to, kurā vēstures pusē katra no tām atrodas.

Ja angļi uzskata par pareizu pārbaudīt to krievu oligarhu naudas izcelsmes likumību, kuri investējuši Lielbritānijā vismaz 50 tūkstošus mārciņu, tad grūti saprast, kāpēc to, solidarizējoties un drošības vārdā, nevarētu darīt citas atbilstošas Eiropas Savienības dalībvalstis. Briti varētu pārbaudei pakļaut nepilnu tūkstoti Krievijas pilsoņu vai bijušo pilsoņu ar oligarha apzīmējumu. Proporcionāli viegli pieļaut, ka amerikāņu finanšu izlūkošanas dienestu rīcībā būtu jābūt "mapītēm" par vairākiem desmitiem tūkstošu Krievijas personu, kurus vajadzīgajā brīdī var pakļaut sankcijām.

Pagaidām gan nav vēl redzams, ka Rietumu spiediens pret krievu oligarhiem vestu uz Putina nomaiņu. Tiesa Rietumiem ir neiedomājami plašs ekonomikas un finanšu ietekmes sviru klāsts. Izrāviens vai katastrofa – cīņa nav beigusies, tā ir visu mūsu atbildība, un neviens nedrīkst palikt malā.

Top komentāri

rekur
r
Kam pieder vara Krievijā? Ne jau oligarhiem, kā Ukrainā. Līdzīgi, kā ASV Krievijā pastāv "dziļuma (neredzamā) vara". Īstie varas turētāji sevi nereklamē. Viņi nav sabiedrībā atpazīstami. Tāpēc arī neviens Pasaulē nevar viņus ietekmēt. Putins ir tikai viņu pilnvarota persona. Šodienas Krievijā Prezidents ir tikai varas Brends. Visi pacentušies lai Brends būtu pievilcīgs. Tautas atbalsts 70-80%. Putins valdīs tuvākos 12 gadus. Ja veselība un saprāts atļaus. Nav nekāda jēga varai mainīt prestižu Prezidentu, ja viņš spēj sekmīgi pildīt savas funkcijas.
zvirbulēns
z
Ceru, ka Gūtmanis nav tik dumjš kā varētu padomāt, palasot šo, pirmklasnieku stiliņā izklāstīto kremļa propagandu, bet gan vienkārši atstrādā kremļa naudiņu. Ja nu tomēr, tā nav, Gūtmanis patiesi raksta, ko domā, tad man jāteic: jā, cilvēka muļķībai nav robežu! Pilnīgs čau! Katra Pūķina kustība, īpaši ārpolitikā, ved Krieviju pretīm kārtējam, pabaisam sociālam sprādzienam. Viss ko viņš dara, t.sk., Krievija iekšpolitikā, tuvina Krieviju neparedzamai katastrofai, veļikoje smuta būs fantastiska, Krievija aizrīsies asinīs. Un tikai aklais apskatnieks var šīs tendences neredzēt.
Fakts
F
Raksts ir pilnīgs sviests, sarakstītas tādas muļķības, ka kauns lasīt.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bīstamie signāli pasaulei(5)

Pagājušajā nedēļā manam paziņam piezvanīja draugs no kādas Eiropas lielvalsts, kurā viņš dzīvo un strādā jau daudzus gadus, un lūdza padalīties ar informāciju, kas īsti notiek ar VAS Latvijas dzelzc...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē