Ministrijā uzskata, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir kardināli nepieciešama, jo, atliekot šī projekta īstenošanu, pastāv risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, tādējādi apdraudot tranzīta nozari, no kuras darbības ir atkarīga piektā daļa Latvijas ekonomikas. Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir arī līdz šim vērienīgākais infrastruktūras attīstības projekts šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, kas rezultātā sniegs būtisku ieguldījumu izaugsmē.
"Valdības pārstāvji līdz šim norādīja uz Latvijas tranzīta nozares atvērtību citu valstu uzņēmējiem un aicināja veidot savu biznesu Latvijā kā ES dalībvalstī, kā vienu no galvenajiem argumentiem minot, ka Latvija ir uzsākusi dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanu Austrumu-Rietumu tranzīta koridorā. Dzelzceļa elektrifikācijas jomā Latvija atpaliek no pārējās Eiropas, lai gan caur mūsu valsti ved viens no būtiskākajiem tranzīta koridoriem, kas savieno NVS un Āzijas valstis ar Eiropu," pauda SM.
2018.gadā Latvijā ir elektrificēti 257 kilometru sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. Tas ir mazāk nekā vidēji ES - 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.
SM nepiekrīt publiski izskanējušajam viedoklim par it kā Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgo projektu. "Projekta ekonomisko pamatojumu rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija Ernst&Young Baltic un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija KPMG. To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos. Pamatojumā ietverti ne tikai nozares, bet arī plašāki sociālekonomiskie ieguvumi ir daudz, tai skaitā projekts ir būtisks tieši Latgales reģiona attīstībai, radot jaunas darba vietas, papildu ienākumus vietējiem iedzīvotājiem un veicinot reģiona bezdarba līmeņa samazināšanos. Par to liecina pieredze iepriekšējos infrastruktūras attīstības projektos, piemēram, sliežu ceļa Krustpils-Skrīveru būvniecības laikā savulaik būtiski pieauga arī vietējā ekonomiskā aktivitāte tirdzniecības, tūrisma un apkalpojošajā sfērā," uzsvēra SM.
Ministrijā piebilda, ka elektrifikācijas projektā valsts līdzekļi netiks ieguldīti. Pirmā posma kopējās izmaksas ir aplēstas 441 miljona eiro apmērā, no kuriem 347 miljonus eiro plānots piesaistīt no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Atlikušo summu VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) plāno piesaistīt aizdevuma veidā no Eiropas Investīciju bankas.
Lai savlaicīgi uzsāktu projekta īstenošanu, ir izsludināta elektrifikācijas pirmā posma iepirkuma procedūra. Tā paredz, ka līdz 20.septembrim pretendentiem jāiesniedz kvalifikācijas dokumenti jeb oficiāli jāpiesaka vēlme un gatavība piedalīties tālākā iepirkuma procedūrā. Pretendenti, kuri kvalificēsies tālākai procedūrai, tiks aicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus - tam būs atvēlēts ne mazāk kā trīs mēneši. Visticamāk, iepirkums noslēgsies 2019.gada pavasarī.
Jau ziņots, ka partiju apvienībā Jaunā Vienotība ietilpstošās partijas Vienotība valde prasa apturēt izsludināto iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projektam, jo pastāvot pamatotas bažas par iepirkuma projekta lietderīgumu un tiesiskumu.
Kā aģentūru LETA informēja politiskā spēka pārstāvis Sandris Sabajevs, attiecīgā prasība adresēta Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS).
"Izvērtējot pieejamo informāciju un uzklausot atbildīgās institūcijas, mūsu bažas par iepirkuma projekta 425 miljonu eiro vērtībā lietderību un tiesiskumu nav kliedētas. Mums ir virkne neatbildētu jautājumu gan par pašu elektrifikācijas projektu, gan sasteigto iepirkuma procedūru," pauž Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Politiskais spēks norāda uz neskaidrību, kā elektrifikācijas projekts ietekmēs dzelzceļa tarifus uz Latvijas lielākajām ostām un kādu apsvērumu dēļ iepirkumā noteikts, ka pieteikuma dokumentācija iesniedzama tikai latviešu valodā, būtiski apgrūtinot ārvalstu kompāniju dalību iepirkumā. "Kamēr nebūsim saņēmuši atbildes uz mūsu jautājumiem, mēs pieprasām apturēt izsludināto iepirkuma procedūru dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanai," uzsver Ašeradens.
"Dzelzceļa elektrifikācijas projekts tiek virzīts Zaļo un zemnieku savienības "labākajās tradīcijās" - pēc būtības svarīgs un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams projekts tiek sapurgāts, jo, neizskaidrojot projekta detaļas, paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti tiek izsludināts iepirkums par gandrīz pusmiljardu eiro," norāda Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.
Jau vēstīts, ka atbilstoši projektam Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija 10.augustā izsludināta sarunu procedūra un publicēts dalības uzaicinājums līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkumam.
LDz atgādina, ka dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā, no kurām izsludinātā iepirkuma plānotā summa ir 425 miljoni eiro. No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro - LDz finansējums.
Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas - Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.