Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 2. aprīlis
Irmgarde, Daiva

Makrons: Eiropas valstis nedrīkst palikt skatītāju lomā jaunā bruņošanās sacensībā

Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien brīdinājis, ka Eiropas valstis nedrīkst palikt skatītāju lomā jaunā bruņošanās sacensībā, un aicināja tās atbalstīt starptautisku ieroču kontroles kārtību.

"Eiropiešiem kolektīvi jāsaprot, ka, iztrūkstot tiesiskam ietvaram, viņi var drīz paši uz savas zemes saskarties ar jaunu bruņošanās sacensību ar tradicionālajiem ieročiem, pat kodolieročiem," paziņoja prezidents, izklāstot Francijas stratēģiju attiecībā uz tās kodolieroču arsenālu pēc Brexit.

Makrons piebilda, ka Francija jau ir samazinājusi savu kodolgalviņu skaitu zem 300, pierādot, ka tā ir tiesīga prasīt konkrētus soļus no citām kodolvarām, lai panāktu pakāpenisku, ticamu un pārbaudāmu globālu atbruņošanos.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Francija kļuvusi par vienīgo ES valsti, kurai ir kodolieroči.

Tikmēr vairāki līgumi, kas ierobežo kodolarsenālus citās valstīs, ir sašķobījušies.

ASV un Krievija ir atteikušās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INFT), un Vašingtona likusi noprast, ka nepagarinās arī 2010.gadā noslēgto Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu (START), ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju.

Makrons sacīja, ka Francija ir pārliecināta, ka Eiropas ilgtermiņa drošība ir atkarīga no spēcīgās alianses ar ASV, bet tā neizbēgami ir arī atkarīga no pašu eiropiešu rīcības.

Tādēļ Eiropas valstīm būtu jāparaksta jauns līgums, kas ierobežotu jaunu vidēja darbības rādiusa ieroču attīstību, paziņoja Makrons.

Ja sarunas un visaptveroša vienošanās ir iespējama, Eiropas valstīm tā ir jāparaksta, uzsvēra Makrons, piebilstot, ka runa ir par pašu zemēm, kas ir visvairāk apdraudētas.

 

Top komentāri

prātiņ, nāc mājās
p
Ja Makronam būtu rūpējusi Eiropas drošība, viņš jau no pirmās dienas prezidenta amatā būtu prasījis no visām NATO (jeb kā to sauc franči - OTAN) dalībvalstīm veltīt aizsardzībai vismaz 2% no IKP. Trīs gadu laikā Makrons to nav aicinājis un arī tagad neaicina. Tā vietā viņš grib vienpusēji nebruņoties, laikam vēl mazāk piešķirt finansējumu aizsardzībai. Un tajā pašā laikā (kā saka pats Makrons - et en même temps) viņš grib, lai citas Eiropas valstis piedalītos Makrona militārajās avantūrās Āfrikā.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pasaulē pesimistiski. Pie mums varbūt ne tik(10)

Tautsaimniecības ekspertu vidū pašreizējā krīze potenciāli jau ir nodēvēta par smagāku nekā iepriekšējā pagājušās desmitgades beigās, kura bija saistīta ar pārmērīgas kreditēšanas izraisīto...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē