Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Premjers: Itālija saglabās budžeta plānus, taču kontrolēs deficītu

Itālijas valdība pirmdien atbildēja uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, Romai solot saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

"2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot," žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Valdībai bija laiks līdz pusnaktij, lai atbildētu uz Briseles bažām par budžeta plāniem nākamajam gadam.

Tāpat Konte uzsver, ka Itālija paliks gan ES, gan eirozonas sastāvā.

"Itālijai nepastāv iespējas izstāties no ES, izstāties no Eiropas vai eirozonas," sacīja Konte.

Četru lappušu garajā Eiropas Komisijai (EK) nosūtītajā vēstulē Itālijas valdība atzīst, ka tās budžets neatbilst ES stabilitātes un izaugsmes pakta normām.

Jau ziņots, ka EK ceturtdien oficiāli brīdināja Itāliju, ka tās budžeta plāni 2019.gadam rada nopietnas bažas un pieprasīja Romai sniegt paskaidrojumus par novirzīšanos no ES fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no IKP krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pēc valdības ieceres, 2020.gadā deficītam vajadzētu samazināties līdz 2,1%, bet 2021. gadā - līdz 1,8%.

EK norāda, ka Itālijai nepieciešams samazināt budžeta deficītu, lai sāktu samazināt tās apjomīgās parādsaistības, kas jau tagad pārsniedz 130% no IKP un ir krietni virs ES noteiktā 60% limita.

Top komentāri

skats no malas
s
Eiropas Komisija ir nokavējusi 20 gadus. Lai valsts varētu iestāties eirozonā, valsts parāds nedrīkstēja pārsniegt 60%. 1999.gadā, kad tika izveidota eirozona un tajā tika uzņemta Itālija, Itālijas parāds jau bija 109,7%. Bija jāgaida, kad tas būtu sasniedzis 60% līmeni, un tikai tad bija jāuzņem Itālija eirozonā. Kāda jēga tagad strīdēties par 1,6% pārsniegšanu, ja 1999.gadā tā bija pievērusi acis uz 49,7% pārsniegšanu?
skats no malas
s
2012.gadā, kad krīze bija jau pagājusi, Eiropas Komisija ir ļāvusi Itālijai palielināt valsts parādu no 116,5% 2011.gadā līdz 123,4% 2012.gadā (par 9% viena gada laikā vien). Kāpēc? Vai tāpēc, ka toreiz Itālijā savējie bija pie varas?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē