Protams, varam lietot skaistus vārdus par Jāni Čaksti kā simbolu, līderi, lielu personību. Un nebūs pārspīlēts. Viņa paveiktais arī šodien der par piemēru Latvijas politikā un sabiedrībā – atzīst juriste Dita Plepa.
Situācijas, kad gribas pārsteigumā iesaukties: "Ak Dievs, vai tiešām politiskā tuvredzība nav ārstējama!?", nez kāpēc gadās aizvien biežāk. Īpaši, ja runa par izglītības jomu, kur amatpersonas jo īpaši tendētas budžeta līdzekļu taupīšanas vārdā it visu mazināt, sašaurināt, apvienot.
Okupācijas muzejam nākotnē jābūt arī par kultūras, izglītības, informējošo centru, tajā jānotiek dažādiem pasākumiem ar starpnozaru saistību – lai Latvijas vēsturi parādītu ne tikai caur muzeja ekspozīciju, bet arī ar vizuālās mākslas, mūzikas, teātra palīdzību, – intervijā Romānam Meļņikam saka vēsturnieks, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK)
Par to, kā politiķiem veicas ar solījumu pildīšanu novērst blēdības ar OIK, ar Saeimas opozīcijas deputātu Ivaru Zariņu (Saskaņa) sarunājas Romāns Meļņiks.
Cik lielā mērā tās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras gan pirmsskolas mācību iestādes, gan skolas, ir risināmas, uzlabojot pārvaldību, izmantojot modernākas metodes un varbūt pat lielāku daļu pakalpojumu uzticot privātuzņēmējiem, – Romāna Meļņika saruna ar Zani un Jāni Ozoliem.
Nestabilitāte un nedrošība par nākotni – tie ir vārdi, kas raksturo gan izglītības, gan arī veselības jomā strādājošo situāciju. Tā, piemēram, valdība gan šovasar pieņēma grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1. septembra palielināt pedagogu minimālā atalgojuma likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai paredzēja tikai šā gada budžetā. Vai tie būs arī nākamo gadu budžetā? Jācer, lai gan pārliecības par to nevienam vēl nav.
Ažiotāžu pēdējā laikā raisījis jautājums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Vienā pusē ir tie, kas atbalsta jauno kārtību, saskatot ilgtermiņa ieguvumus, otrā pusē tie, kas vēlas, lai viss paliek pa vecam, jo biedē tieši ilgais saistību termiņš. Tad nu vieni biedē ar haosu, kas var iestāties, ja neejam to ceļu, kas iesākts, otri – ar iespējamo atkarību no viena pakalpojuma sniedzēja un augstākām izmaksām. Jācer, ka panikotāju saceltās putas drīz noplaks un uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar šo jomu, mēs gan saņemsim skaidras atbildes, gan varēsim raudzīties, kā saka, vēsu prātu. Tikmēr derētu vismaz nedaudz aizdomāties, kāpēc vispār mums šis jautājums aktuāls.
Iespējams, jādomā par to, lai divas jomas – veselība un labklājība – būtu kopā. Jā, bažas vienmēr ir par to, ka viena no jomām cietīs, bet tas jau nenozīmē, ka ir viens ministrs – katrai no šīm jomām vajag savu atbildīgo, bet svarīgi, lai šī ierēdniecība spētu strādāt kopā, – intervijā Romānam Meļņikam saka 13. Saeimas deputāte, kādreizējā veselības ministre Anda Čakša
Rakstot interviju par veselības jomu, protams, arī ziņām par to pievērsu īpašāku uzmanību. Viena no tām – par to, kāda vecuma ārsti Latvijā ir pārsvarā – gan parādījās jau pēc tam, kad intervija bija uzrakstīta, taču labi iederas jautājuma par atalgojumu kontekstā, ko izrunājām ar bijušo veselības ministri.