Tieši divi mēneši atlikuši līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Latvijā kandidātu sarakstus partijas jau pieteikušas, laiks vēlētājiem sākt apdomāt, par ko balsot. Par agru nav.
Uzmanību piesaistīja ziņa, ka atbilstoši SKDS veiktas aptaujas datiem sabiedrības interese par politiskajiem notikumiem Latvijā sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni. Proti, tikai 44% respondentu apliecina, ka regulāri seko līdzi politiskajām norisēm. Tātad par to, kā tiek pārvaldīta mūsu valsts, vairākums jeb 54% valsts iedzīvotāju šogad regulāri neinteresējas. Un tas ir neilgi pēc vēlēšanām, kad informatīvā vide bija piesātināta ar ziņām par valdības veidošanu, ministru pirmajiem soļiem jaunajos amatos, priekšvēlēšanu solījumu atgādinājumiem un vēstījumiem par to, kā un kad visu sasolīto pildīs.
Par saikni starp skolotāju algām un skolu reformu, kā arī par lielo un mazo skolu nozīmi Latvijā ar Rīgas Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli sarunājas Romāns Meļņiks.
Algu un nodokļu politikai jābūt tādai, kas ļauj ģimenēm dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nevis noved pabalstu lūdzēju, saņēmēju lomā, – intervijā Romānam Meļņikam pauž Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.
Pēdējā laikā publiskajā vidē dzirdamā retorika par kādām nebūšanām liek aizdomāties, ka brīžiem pārāk daudz enerģijas nelietderīgi izniekojam to nosodīšanā, kurus uzskatām par vainīgiem, šausminoties, cik viss ir slikti, nevis vēršot spiedienu pret lēmumu pieņēmējiem, lai tie labotu atklātās nebūšanas.
Par to, kā nodrošināt bērnu obligāto vakcinēšanu pret bīstamākajām slimībām, Romānam Meļņikam stāsta profesors Uga Dumpis, valsts galvenais speciālists infektoloģijā.
Otrdienas rīts nāca ar krietnu puteni. Vismaz Rīgā. Ielas bija baltas un krietni slidenas, jo tehnika ceļu kaisīšanai ar smilts un sāls maisījumu savu darbu auto sastrēgumu laikā nevar veikt. Arī ietves un gājēju pārejas bija sniega tik pilnas, ka kājām ejošajiem sanāca krietni vien pabrist, jo snigšana turpinājās teju vai bez apstājas. Protams, satiksme bija palēnināta, daudzviet bija redzamas automašīnu sadursmes.
Administratīvi teritoriālā reforma neizbēgami ir tēma, kurai būs pievērsta īpaša uzmanība tuvākajos gados. Gan tāpēc, ka pašreizējā valdība un par reģionu attīstību atbildīgais ministrs ir apņēmības pilni to īstenot, gan tāpēc, ka jau ilgstoši noris reformas izglītībā un veselības aprūpes sistēmā, kā arī, ņemot vērā apdzīvotības izmaiņas un finanšu pieejamību satiksmes infrastruktūrai, tam visam jābūt savstarpēji saderīgam, saskaņotam.
Notiek kavēšanās ar saimniecisko lēmumu nošķiršanu no politiskajiem – sarunā ar Romānu Meļņiku atzīst nu jau bijušais Rīgas satiksmes valdes pagaidu priekšsēdētājs Anrijs Matīss.